Bieži kļūdās, izdarot izvēli
Valsts digitālās attīstības aģentūra (iepriekš Valsts reģionālās attīstības aģentūra, VRAA), kas pārņēmusi vēlēšanu sistēmu sagatavošanu, norāda, ka pašreizējo zīmju nolasīšana ar kandidātu vārdu izsvītrošanu var būt problemātiska, turklāt vēlētajam nav intuitīva.
Bieži pieļauj kļūdu – kādu kandidātu neatbalstot, ievelk rombiņā mīnusu, nevis izsvītro vārdu.
Tas pierādījies arī fokusgrupu pētījumā.
CVK skaidrojusi, ka šāda vēlēšanu zīmes modeļa maiņa nepieciešama, lai nodrošinātu automātisku balsu skaitīšanu turpmākajās vēlēšanās, kā arī tautas nobalsošanās. Respektīvi, vienāda veida balsošanas zīmes tiks izmantotas gan 2025. gadā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, gan 2026. gada Saeimas vēlēšanās, gan arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kas notiks 2029. gadā.
Jaunajā biļetenu noformējumā līdzšinējos rombiņus pie kandidātu vārdiem piedāvāts aizstāt ar zaļiem un sarkaniem laukumiņiem, no kuriem vienā vēlētājs varētu izdarīt atzīmi, paužot īpašu atbalstu vai nepatiku pret konkrēto kandidātu.
To viegli nolasīt gan ar skeneriem, gan arī vēlētājam būtu saprotamāk, norādīja Valsts digitālās attīstības aģentūras pārstāve, kura gan izvēlējās neatklāt savu vārdu.
"Esošajās zīmēs kritiski svarīgi, lai korekti ievēro instrukciju, lai vēlētāju griba tiktu ņemta vērā. Savukārt jaunās zīmes ir veidotas ar domu tās spēt aizpildīt intuitīvi un atbilstoši jaunām instrukcijām. Sistēma spēs atpazīt dažāda veida aizkrāsojumus, tos interpretēt kā veiktas atzīmes. Gan rūpīgi aizkrāsotas, gan āķīšus, ķeksīšus, puķītes, sirsniņas un tamlīdzīgi," stāstīja aģentūras pārstāve.
Par to komisijas sēdes laikā pārliecinājās arī deputāti, vēlēšanu zīmju paraugos atzīmes vietu gan aizkrāsojot, gan ievelkot plusiņu, gan izdarot cita veida atzīmes. Sistēma spēja to nolasīt nekļūdīgi.
"Jaunā Vienotība" iebilst izmaiņām
Saeimā pretestību izmaiņām tik neilgi pirms vēlēšanām pauž vienīgi "Jaunās Vienotības" frakcija, pauda deputāts Gatis Liepiņš.
"Vēlēšanas ir jau pēc deviņiem mēnešiem. Latvieši ir gudra tauta un vienmēr ir teikuši – septiņreiz nomērīt un tad griezt. Nedarām to steigā, bet kārtīgi," aicināja Liepiņš.
Vairums deputātu tomēr sliecās atbalstīt izmaiņas.
"Tas ir liels solis, lai labotu kļūdas, un cieņa pret vēlētāju. Saeimai vajadzētu spēt šo atbalstīt un virzīties uz digitālu balsu lasīšanu," pauda deputāts Māris Sprindžuks ("Apvienotais saraksts").
"Mūsuprāt, ir jāiet uz efektīvākiem un resursus taupošiem risinājumiem. Ja tiek pieņemts lēmums, tad informējam, lai cilvēkus sasniedz šie jaunumi," aicināja deputāts Ervins Labanovskis ("Progresīvie").
"Šī zīmju nolasīšana ir precīza un mums saprotama. Svarīgākais – kā to sapratīs iedzīvotāji ne tikai lielākajās pilsētās un sociālo tīklu lietotāji, bet tie, kuri nelieto neko, bet piedalās vēlēšanās," akcentēja deputāte Ilze Stobova ("Latvija pirmajā vietā").
Deputāti vienojās, ka Saeima bez steidzamības šos likuma grozījumus izskatīs trīs lasījumos. CVK vadītāja Kristīne Saulīte uzsvēra, ka likuma izmaiņām būtu jāstājas spēkā līdz oktobra beigām. Vienlaikus CVK sāks apjomīgu kampaņu, lai medijos, sociālajos tīklos un citviet stāstītu un reklamētu jauno balsošanas kārtību. CVK plānotās izmaiņas apspriedusi ar Latvijas pensionāru federāciju un "Rīgas Aktīvo senioru aliansi".
