Pēc mācību gada sākuma LSM+ uzzināja par faktisku aizliegumu pamatskolas skolēniem personīgai saziņai skolā lietot jebkuru citu, nevis valsts valodu. Vismaz vienā gadījumā šis nosacījums bija dokumentēts skolas saistošajos "Iekšējās kārtības noteikumos" starp citiem "Skolēnu pienākumiem".
Skola šajos noteikumos tiek dēvēta par "Iestādi", un viens no skolēna pienākumiem ir formulēts, ka "Iestādē (mācību stundās, starpbrīžos) un Iestādes organizētajos pasākumos (ekskursijās, klases ballītēs u.c.), kā arī, pārstāvot skolu ārpus tās, lietot Latvijas Republikas valsts valodu – latviešu valodu".
Šie noteikumi paredz arī dažādus disciplinārsodus par pienākumu nepildīšanu – no mutiska aizrādījuma līdz rājienam ar piezīmi personas lietā un pat bāriņtiesas iesaistīšanai. Noteikumu kopija ir LSM+ redakcijas rīcībā.
Dokuments(klikšķiniet, lai palielinātu)
 |
 |
 |
 |
 |
LSM+ lūdza Tiesībsarga biroju skaidrot situāciju, neaprobežoties tikai ar vienu skolu un raksturojot vispārējo "ietvaru", ko nosaka Latvijas kā tiesiskas valsts tiesību akti.
Atbildes sagatavoja Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere:
Vai Tiesībsarga izpratnē skolēnu privāta/neformāla brīvprātīga saziņa skolas teritorijā vai ēkā (piemēram, pagalmā, koridorā, ēdnīcā, ģērbtuvē, tualetē utt.) starpbrīžos, ka arī pirms stundu sākuma un pēc stundu beigām būtu regulējama?
Nē, privātā saziņa starp skolēniem starpbrīžos, pirms vai pēc stundām ir atstājama skolēnu ziņā. Un skolai nav pamata ierobežot saziņas valodu šajos gadījumos. Skolēni kā privātpersonas drīkst darīt to, ko normatīvie akti neaizliedz. Ārējie normatīvie akti neierobežo valodu lietošanu personu privātā saziņā starp personām, kuras vēlas sazināties kādā konkrētā valodā. Valsts valodas likuma 2. panta trešajā daļā ir noteikts, ka likums neattiecas uz valodu lietošanu Latvijas iedzīvotāju neoficiālajā saziņā. Starpbrīdī starp skolēniem notiek neoficiāla saziņa, tātad skolēniem starpbrīdī ir jāatļauj savstarpēji sarunāties brīvi izvēlētā valodā, šis jautājums nav jāregulē.
Skolēnu saziņa starpbrīdī ar skolas darbiniekiem nav neoficiāla saziņa, tādēļ tai ir jānotiek valsts valodā.
Lietojot kādu citu valodu skolēnu savstarpējā saziņā skolā starpbrīdī, jāņem vērā, lai tās lietošana neizslēdz no saziņas tos skolēnus, kuri šo valodu neprot vai nevēlas tajā sazināties. Situācijā, kad kāds sarunas biedrs nelieto svešvalodu, svešvalodas lietošanu ierobežo Latvijas Satversmes preambulas piektajā rindkopā noteiktais, ka latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda ir saliedētas sabiedrības pamats, un Izglītības likuma 54. panta 4. punktā noteiktais izglītojamā pienākums ievērot citu personu tiesības un intereses.
Vai Tiesībsarga izpratnē skolēna atrašanās ārpus skolas teritorijas, valkājot skolas formu vai citus simbolus (emblēmas, zīmoli, uzraksti uz apģērbiem vai somas un tml.), pēc kādiem skola varētu būt identificējama, ir uzskatāma par "skolas pārstāvēšanu"?
Nē, skolas pārstāvēšana izpaužas kā skolēnu dalība mācību priekšmetu olimpiādēs pilsētas (novada) un valsts līmenī, sporta sacensībās, koru un citu māksliniecisko kolektīvu koncertos un citos pasākumos, kas tiek organizēti skolēniem.
Vai Tiesībsarga izpratnē iepriekš citētā [skolas iekšējās kārtības] prasība ir likumīga (atbilst Latvijas Republikas likumdošanai, t.sk. Satversmei, un Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām)?
Nē, skolas iekšējos noteikumos noteiktais pienākums arī privātā saziņā ārpus stundām lietot latviešu valodu ir pārāk ierobežojošs.
Vai Tiesībsarga izpratnē Latvijas likumdošana paredz skolēna vecākiem tiesības pieprasīt skolas Iekšējās kārtības noteikumu vai līdzīga normatīva akta grozīšanu? Kādu kārtību Latvijas likumdošana nosaka šādu tiesību īstenošanai?
Jā, skolēnu vecākiem ir tiesības ierosināt skolas iekšējās kārtības noteikumu grozīšanu. Vispārējās izglītības iestāde ir tiesīga patstāvīgi izstrādāt iestādes iekšējos normatīvos aktus. To nosaka Vispārējās izglītības likuma 10. panta trešās daļas 2. punkts. Tā paša likuma 9. panta pirmās daļas 11. punkts nosaka, ka izglītības iestādes nolikumā jānorāda izglītības iestādes iekšējo normatīvo aktu pieņemšanas kārtība. Tātad vecākiem ir jāiepazīstas ar skolas nolikumā noteikto par iekšējās kārtības noteikumu grozīšanu un attiecīgi jārīkojas. Iniciatīva ir īstenojama arī ar skolas padomes starpniecību, kurā vecāku pārstāvji ir vairākumā. Skolas padomes kompetencē saskaņā ar Izglītības likuma 31. panta trešās daļas 3. punktu ir iesniegt priekšlikumus jautājumos par izglītojamo un izglītības iestādes darbinieku tiesībām un pienākumiem.
