Preses konferencē trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču Siliņa sacīja, ka attiecībā uz gāzesvadu "Balticconnector" svarīgi esot neizplatīt baumas un sagaidīt Somijas un Igaunijas veiktās izmeklēšanas rezultātus.
Savukārt attiecībā uz Latvijas kritisko infrastruktūru Siliņa pauda, ka ir aicinājusi atbildīgās institūcijas "veikt īpašas pārbaudes" kritiskajai infrastruktūrai gan jūrā, gan sauszemē, lai apzinātu riskus, "cik gatavi mēs esam".
"Jo skaidrs, ka nekad nevaram simtprocentīgi garantēt, ka nekas nevarētu notikt uz sauszemes. Bet labā ziņa ir, ka mums Inčukalna [pazemes gāzes] krātuve ir pilna. Tādā veidā es arī varēju nomierināt kolēģus Igaunijā un Somijā, ka gāzes mums pietiks. Enerģijas mums šobrīd pietiek, lai būtu droši šajā ziemā," sacīja Siliņa.
Saistībā ar likumprojektu par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa likuma atcelšanu, ko vēl pagājušajā nedēļā vēlējās virzīt skatīšanai Saeimā, bet kura virzību tomēr iepauzēja, reaģējot uz "Balticconnector" bojājumiem, Siliņa atzina, ka, vērtējot valsts kritisko infrastruktūru, ņems vērā arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas atzinumu par Skultes termināļa nepieciešamību.
KONTEKSTS:
"Elering" un Somijas sistēmas operators "Gasgrid Finland" slēdza "Balticconnector" naktī uz 8. oktobri, jo tika novērota spiediena krišanās cauruļvadā, kas liecina par iespējamu gāzes noplūdi.
"Balticconnector" slēgšana neietekmē gāzes piegādes patērētājiem Igaunijā, jo gāzi Igaunija joprojām var saņemt no Latvijas. Pirms slēgšanas gāze pa "Balticconnector" plūda no Somijas uz Igauniju. No Somijas saņemtās gāzes lielākā daļa tika nogādāta Latvijā, kur Inčukalnā ir gāzes krātuve.
Gāzesvads "Balticconnector" starp Paldiskiem un Inko ir 77 kilometru garš. Ekspluatācijā to nodeva 2020. gada sākumā.
