Bunkus prāva zem spiediena – ja drīz nebūs tiesas sprieduma, apsūdzētos var atbrīvot

Radīja draudus "ēnu impērijai"

Maksātnespējas administrators un advokāts Mārtiņš Bunkus mira savā auto 2018. gada 30. maija rītā, pēc tam, kad viņa virzienā tika raidīti septiņi mērķtiecīgi šāvieni. Valsts policija notikušo uzreiz nosauca par iepriekš rūpīgi izplānotu pasūtījuma slepkavību, kas saistāma ar viņa profesionālo darbību.

Mārtiņa brālis Kristaps Bunkus sacīja – viņam brālis vienmēr ir bijis kā piemērs, kam sekot, drošības garants, uz ko vienmēr paļauties. Viņš Mārtiņu raksturoja kā ļoti principiālu, neatlaidīgu un centīgu:

"Tas viss sākās ar šo liktenīgo maksātnespējas procesu, kura pirmsākumi ir meklējami jau tālajā 2008. gadā, kad viņam kā jaunam censonim, vien 27, 28 gadus vecam profesionālim, iekrita šis process."

Kristaps runā par maksātnespējīgo uzņēmumu "Rego Trade".

"Tas jau sākotnēji iezīmējās kā ļoti sarežģīts, ar ietekmēšanas mēģinājumiem, ar izteiktiem draudiem, par ko arī brālis vēlākos gados bieži bija ziņojis tiesībsargājošajām iestādēm, un turēja savu stingro pozīciju līdz beigām. Diemžēl tas viņam maksāja dzīvību, pildot savus amata pienākumus."

Mārtiņam bija aizdomas par ļaunprātīgām maksātnespējas pazīmēm uzņēmumā. Īsi pirms maksātnespējas pasludināšanas "Rego Trade" bija pārdots ārzonas kompānijai, valdē bija iecelti bezpajumtnieki, bet iepriekšējie valdes locekļi turpinājuši operēt ar bankas kontiem un veikuši pārskaitījumus ar fiktīvu darījumu pazīmēm.

Mārtiņš bija izsekojis un izpētījis, kā, iespējams, notika naudas atmazgāšana. Tas radījis milzīgus draudus tā saucamajai "ēnu impērijai" un aizvien lielākus riskus Mārtiņam, sacīja Kristaps.

Iespējams, līdz galam to neapzinoties, Mārtiņš turpinājis darīt savu darbu.

Viņš kā šī uzņēmuma maksātnespējas administrators no bijušajiem "Rego Trade" valdes locekļiem caur tiesu piedzina 721 186 eiro. Naudu pārskaitīja Mihails Uļmans, no tās 214 668 eiro sev atlīdzībā izmaksāja Mārtiņš Bunkus.

Īsi pirms Mārtiņa nāves Augstākā tiesa nolēma, ka lieta jāatjauno, jo parādījās jaunatklāti apstākļi.

Savukārt jau pēc advokāta slepkavības lietu pārņēma maksātnespējas administrators Kaspars Novicāns. Viņš to zaudēja un nolēma neturpināt tiesāties.

Pēc tam Novicāns par labu Uļmanam no Bunkus ģimenes gribēja piedzīt vairāk nekā 327 283 eiro. Šo summu veidoja nauda, kuru iepriekš piedzina Mārtiņš, kā arī it kā nepamatoti izmaksātā atlīdzība. Taču tiesa noraidīja Novicāna prasību.

"Ja Uļmans tiks notiesāts, tad, kā ne pirmo reizi, Uļmans, vēršoties pret mums, Mārtiņa ģimeni, mēģinot piedzīt no mums šo pašu summu, savā veidā sanāk, ka gribēja panākt, ka mēs atmaksātu sava brāļa un dēla slepkavību."

Apsūdzības ieskatā, Mārtiņa Bunkus iespējamie slepkavības pasūtītāji – Mihails Uļmans un Aleksandrs Babenko – bija vienojušies ar nozieguma organizatoru un izpildītājiem, ka no Mārtiņa atbrīvosies par 300 000 eiro.

Tiesas process jātulko, biežas sūdzības par veselību

Policija un prokuratūra ir pārliecināta, ka viņiem ir izdevies atklāt slepkavību, taču galavārds jāsaka tiesai. Tiesas process ilgst jau vairāk nekā gadu.

Kristaps norādīja – Mārtiņa tuviniekiem tiesas emocionālā stāvokļa ziņā pielīdzināmas pirmajiem mēnešiem pēc slepkavības. Cietušajiem ir ne tikai grūti atrasties vienā telpā ar tuvinieka slepkavībā apsūdzētajiem, bet arī jānoraugās uz iespējamiem mēģinājumiem novilcināt tiesas procesu.

"Īpaši sarežģītu arī mūsu lietu padara tas, ka apsūdzētie it kā nesaprot latviešu valodu. Tātad viss process tiek dublēts un tulkots, un visi materiāli tiek tulkoti krievu valodā, lai arī apsūdzētais Mihails Uļmans un Aleksandrs Babenko ir Latvijas pilsoņi," pastāstīja Kristaps.

Savukārt trešais apsūdzētais, Viktors Krivošejs, kurš izmeklētāju ieskatā noslepkavoja Bunku, ir Krievijas pilsonis.

Kristapam ir aizdomas, ka aizstāvība pielieto dažādas metodes, lai novilcinātu tiesvedību:

"Kaut vai izsaucot [uz tiesu] ātro palīdzību. Nu, objektīvi nevar šo ātro palīdzību nesaukt, bet no visām šīm reizēm nekad nav apstiprinājies nekāds veselības stāvokļa pasliktinājums. Līdz ar to bieži šādas epizodes, visticamāk, tiek izmantotas vienkārši, lai iegūtu ļoti, ļoti vērtīgas stundas, dienas, nedēļas."

Laiks šajā krimināllietā ir nozīmīgs, jo drīz apsūdzētajiem beigsies drošības līdzekļa – apcietinājuma – termiņš.

Uļmanam un Babenko pēdējā apcietinājuma diena būs 23. novembris, bet Krivošejam – 21. decembris.

Tas nozīmē, ka, ja tiesa līdz šim laikam nesagatavos pilno tiesas spriedumu, apsūdzētos atbrīvos.

Saīsināto spriedumu tiesa gatavojas pasludināt 29. oktobrī.

Slepkavības izmeklēšanā nozīmīga loma policijas eksperimentam

Līdz brīdim, kad policija paziņoja, ka ir atklājusi slepkavību, pagāja četri gadi. Nozīmīgu lomu tajā spēlēja policijas speciālais izmeklēšanas eksperiments.

2022. gada 23. maijā firmas "Mono" biroja iekšpagalmā Rīgā, Katlakalna ielā, pie Aleksandra Babenko ieradās divi vīrieši. Viens no viņiem bija maskējies Valsts policijas darbinieks, bet otrs – Viktors Krivošejs, kuru apsūdz par Bunkus nošaušanu.

Apsūdzības ieskatā, pasūtītāji Bunkus slepkavībai par 200 000 eiro nolīga izpildītājus – jau minēto Krivošeju un vēl vienu izmeklētājiem nenoskaidrotu cilvēku. Savukārt par 100 000 eiro – iespējamo organizatoru, kriminālo autoritāti Genādiju Vaļaginu. Viņu gan neapsūdzēja, jo pirms diviem gadiem viņu Rīgā nošāva. 

Kaut arī pasūtītāji par slepkavību norēķinājās, Krivošejs visu naudu, ko viņam solīja, tā arī nesaņēma.

Tādēļ, lai aprunātos par Bunkus slepkavību un nesamaksāto naudu, eksperimenta laikā Krivošejs, kurš nolēma sadarboties ar policiju, devās pie Babenko, kurš viņu atpazina.

Toreizējais izmeklēšanas vadītājs Romāns Jašins, kurš patlaban ir Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes vadītājs, atklāja – eksperiments bija ļoti rūpīgi plānots un gatavots. Eksperimenta vieta bija izraudzīta apzināti – tāda, kur Babenko justos drošībā.

"Viņš [Babenko] atradās savā teritorijā, apkārt bija viņa cilvēki. Tur bija gan apsardze, gan videonovērošana. Viņam visa eksperimenta gaitā bija dota iespēja jebkurā brīdī pārtraukt šo eksperimentu vai arī vērsties pēc palīdzības, ko viņš visa eksperimenta garumā neizdarīja. Un arī pēc eksperimenta pabeigšanas viņš netika aizturēts uzreiz, bet viņš tika aizturēts tikai nākamajā dienā pusdienas laikā," pastāstīja Jašins.

Speciālo izmeklēšanas eksperimentu ierakstīja, un to prokurors citēja tiesas sēdē. Lūk, viens no sarunas fragmentiem:

Krivošejs: "Mums, nu, noruna bija 200 000."
Babenko: "Aha."
Krivošejs: "Pareizi. Bija atdots 70."

Sarunas laikā Krivošejs stāsta, ka nu jau nelaiķim Genādijam Vaļaginam jeb Genam prasīja naudu. Viņš solīja noorganizēt tikšanos ar Babenko, bet tā vietā Krivošeju Maskavā sāka izsekot.

Sarunu tālāk paskaidro Jašins: 

"Tas nozīmē, ka Vaļagins gribēja tā kā "notīrīt galus". Un Babenko arī eksperimenta laikā apstiprināja to, ka, jā, Gena pie manis nāca. Teica, ka cilvēki no Maskavas prasa nesamaksāto naudu, un es Genam iedevu, man liekas, tur izskanēja papildu 60 vai 80 tūkstoši eiro. Sanāk, ka Vaļagins atkal šo naudu saņēma, bet Krivošejam neiedeva. Un tas bija pamats, ka Krivošejs saprata, ka viņa dzīvībai un veselībai draud briesmas."

Krivošejs ar Babenko apsprieda arī Bunkus slepkavības mēģinājumu 2016. gada septembrī.

Toreiz Krivošejs Bunku nenošāva, jo nenostrādāja ierocis, kuru tolaik esot sarūpējis Vaļagins.

Babenko: "Labi, puiši, es jums kaut ko sadabūšu, lai jūs būtu mierīgi, un man pret jums nekādu pretenziju vispār nekā nav. Vispār nulle pirmajā lietā. Jā, viss tur ir nokārtots. Bija vienkārši nepatīkama saruna, zini, kā tur.."
Krivošejs: "Klausies, nu, kļūme – tā nav mūsu problēma! Tā ir viņa problēma. Tā "Agrams" [šaujamierocis] nenostrādāja, bet tā viss būtu precīzi – kontakts, tikšanās, viss.
Babenko: "Mhm."
Krivošejs: "Un nekā."
Babenko: "Nu, jā, jā, jā. Nu ko, skaidrs, sadabūšu jums naudu, jo labu darbu darām, nu, saproti. Bet tas, ka Gena nekorekti rīkojās, tas ir… tas, protams."

Pēc šīs sarunas Babenko atstāja sarunu biedrus un pēc dažām minūtēm atgriezās ar 110 000 eiro skaidrā naudā. Tā bija samaksa, ko Krivošejs tā arī nebija saņēmis.

Cietuma kamerā atrod zīmīti ar slimības simptomiem

Prokuratūra uzskata, ka Uļmana nepatika pret Mārtiņu Bunku auga proporcionāli ar viņa darbībām maksātnespējas procesos, un šī nepatika pārauga noziegumā. Savukārt Babenko tiešas domstarpības ar Bunku nebija, taču viņš esot apzinājies, ka maksātnespējas administrators apdraud arī viņu, jo Babenko ir Uļmana biznesa partneris un viņus vieno ciešas attiecības.

Tālaika izmeklēšanas vadītājs Jašins sacīja, ka abi centās organizēti pretdarboties izmeklēšanai un mēģināja novilcināt tiesas procesu.

Viņš atklāja vienu no epizodēm, par kuru liecināja arī tiesā:

"Vienā dienā Babenko palika slikti cietumā. Tika izsaukta ātrā palīdzība. Atvedot viņu uz "Gaiļezera" slimnīcu ar simptomiem, "Gaiļezera" slimnīca savās (datu) bāzēs paskatījās un ieraudzīja, ka viņš bija jau iepriekš pieteikts (Paula) Stradiņa (klīniskās universitātes) slimnīcā. Viņi sazinājušies ar Stradiņa slimnīcu, un viņi pateica: "Vediet pie mums. Jā, mēs viņu gaidām!"

Tad Babenko pārveda uz slimnīcu, kurā viņu jau gaidīja.

"Tad viņa kamerā tika atrastas piezīmes, kurās bija aprakstīti slimības simptomi. Ja pareizi atceros, tie bija insulta un infarkta simptomi. Un tieši ar vienu no tiem viņš arī tika nogādāts uz Stradiņa slimnīcu. Bet, veicot pārbaudi, šī informācija neapstiprinājās, un viņš tika nogādāts atpakaļ uz cietumu."

To, ka tiesas process ievelkas apsūdzēto rīcības dēļ, novēroja arī Latvijas Radio.

Tiesas sēde beidzas, vēl nesākoties

Latvijas Radio raidījuma "Atvērtie faili" žurnāliste Linda Spundiņa devās uz Bunkus slepkavības krimināllietas tiesas sēdi 19. septembrī. Tiesas izmeklēšana bija beigusies, un plānotas tiesas debates.

Bunkus ģimenes aizstāvis, zvērināts advokāts Lauris Matisāns, pēc tiesas sēdes Latvijas Radio norādīja, ka šajā lietā nekad nav iespējams paredzēt, vai tiesas sēde notiks vai nē:

"Šis jau nav pirmais gadījums, kad ir kaut kādi pēkšņi apstākļi, kuru dēļ tiesas darbs nevar notikt. Mēs jau, piemēram, vakar pusdienas laikā interesējāmies tiesas kancelejā, vai nav kādi pēkšņi jaunumi. Tad vēl nebija."

Nākamā tiesas sēde plānotajā dienā nenotika, jo Babenko slimoja. Latvijas Radio noskaidroja, ka

līdz 4. oktobrim ir notikušas 83 tiesas sēdes. Gandrīz tikpat daudz reižu – 76 – pasludināts pārtraukums.

Savukārt septiņas reizes dažādu iemeslu dēļ sēdes noņēma no izskatīšanas.

Apsūdzētie vainu neatzīst

Pašā septembra nogalē uz tiesas sēdi ieradās arī Babenko. Lēni, ar pauzēm, lai apsūdzētajiem var iztulkot sacīto, prokurors Rimants Kuzma lūdza tiesu Uļmanam un Babenko piemērot brīvības atņemšanu uz 20 gadiem ar probācijas uzraudzību uz trim gadiem un konfiscēt arestēto mantu. Savukārt Krivošejam – mūža ieslodzījumu un trīs gadu probācijas uzraudzību.

Prokurors tiesai lūdza pieņemt arī blakus lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu pret apsūdzēto advokātiem par apzinātu procesa novilcināšanu, tajā skaitā arī par nespēju kontrolēt savu aizstāvamo uzvedību – 

Krivošeja uzvedības dēļ tiesnese ne reizi vien apsūdzēto ir izraidījusi no tiesas zāles. Vienreiz viņš pat spļāva prokuroram.

Krivošeja advokāte Iveta Vietniece sava klienta uzvedību komentēt atteicās un noliedza, ka tiesa tiktu novilcināta. "Advokāts pilda savu darbu," sacīja Vietniece.

Ne Krivošejs, ne arī pārējie apsūdzētie savu vainu neatzīst. Babenko advokāte Helēna Purviņa pauda, ka pierādījumi vainu neapliecinot. Arī īpašais policijas eksperiments.

"Par eksperimentu tas ir vispār atsevišķs stāsts, kā tas noritēja. Lai to varētu uzskatīt par likumīgu un pieļaujamu pierādījumu, aizstāvība vairākkārt, trīs reizes, ir vērsusies ar lūgumu nozīmēt ekspertīzi šim eksperimentam, taču mūsu lūgumi tika noraidīti."

Oktobrī gandrīz katru dienu ir ieplānotas tiesas sēdes, taču tās nenorit raiti, jo garās debašu runas jātulko. Ja apsūdzētie tiesā neierodas klātienē, bet attālināti pieslēdzas no cietuma – process kļūst divreiz lēnāks. Šo iespēju Babenko un Uļmans mēdz izmantot.

Viena no Uļmana advokātēm tiesā ir Alla Ignatjeva. Viņa pauda, ka Uļmanam neesot bijis motīva pastrādāt noziegumu:

"Saistībā ar SIA "Rego Trade" maksātnespējas procesu Uļmanam vispār nevarēja izveidoties nepatika, jo starp viņu un Mārtiņu Bunku nepastāvēja attiecības vispār. Mārtiņa Bunkus rīcība vispār nekādi nevarēja ietekmēt Mihaila Uļmana uzņēmējdarbību, jo SIA "Rego Trade", ievērojot Mihaila Uļmana komercdarbības apmēru un tajā ieguldītos finanšu līdzekļus, pret Uļmanu bija nenozīmīga."

Viņa būtībā saka, ka Uļmans bija liels biznesmenis un zaudējumi vairāku simtu tūkstošu apmērā viņu neietekmētu. Turklāt tiesas lēmums īsi pirms Bunkus nāves viņam bija labvēlīgs.

Virsprokurors: Apsūdzēto interesēs strādā ne tikai advokāti

Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters, kurš uzrauga šo krimināllietu jau no paša sākuma, komentējot Ignatjevas sacīto, norādīja, ka nepatika pret Bunku Uļmanam veidojās vairāku gadu laikā:

"Tas nebija viens maksātnespējas process vai viena kaut kāda tiesvedība. Tostarp viņš [Bunkus] intensīvi ziņoja dažādām tiesībsargājošām iestādēm par visādām, iespējams, prettiesiskām darbībām, kas notiek gan ar Uļmanu saistītā kredītiestādē, gan uzņēmumos. Tātad viņš radīja problēmas."

Bunkus traucēja Uļmanam, tāpēc, kā saka Meisters, viņu "vajadzēja noņemt no trases."

Komentējot prokuratūras lūgumu ierosināt disciplinārlietu pret apsūdzēto advokātiem par lietas vilcināšanu, Meisters skaidroja, ka, viņaprāt, advokāti pat nav vienīgie, kas strādā apsūdzēto interesēs:

"Tiek piesaistīti, manā ieskatā, pseidožurnālisti, kas apmeklē tiesas procesu, atspoguļo tajā notiekošo, bet nevis ar mērķi, kā vajadzētu būt, informēt sabiedrību, bet faktiski apzināti sagrozot sev vēlamā un aizstāvībai vēlamā virzienā kaut kādu liecinieku liecināto, viņu lomu, vispār ticamību šim lieciniekam, tikai izejot no kaut kādām savām pozīcijām, savām interesēm."

Virsprokurors nenosauca šos pseidožurnālistus, taču sociālajos tīklos aktīvi par notiekošo tiesas sēdēs raksta un video publicē Lato Lapsa no portāla "Pietiek.com". Šajā vietnē arī regulāri parādās raksti par Bunkus slepkavības krimināllietu.

"Tā arī ir spiediena izdarīšana, kas šeit bija faktiski katrā tiesas sēdē sastopama," komentēja virsprokurors Meisters.

Atbrīvošanas gadījumā apsūdzētajiem visas iespējas pamest valsti

Apsūdzētie izmanto visas iespējas, lai lieta nenonāktu līdz spriedumam. Taču Meisters sacīja, ka vēl ir iespēja sagaidīt lēmumu, pirms apsūdzētos izlaiž no cietuma:

"Apcietinājums ir vienīgais drošības līdzeklis, kas var nodrošināt, ka šī tiesvedība vispār notiek, ka apsūdzētie ir sasniedzami. Mūsuprāt, apsūdzēto rīcībā ir visi resursi un iespējas, lai gan pamestu valsti, gan būtu nesasniedzami, jo jau izmeklēšanas stadijā un arī turpmāk, monitorējot šo situāciju, bija fakti, kas norāda, ka apsūdzētie gatavo, teiksim tā, augsni, lai pamestu valsti."

Babenko advokāte Purviņa noliedza, ka apsūdzētais būtu plānojis izbraukt no valsts:

"Protams, ka nē! Viņš visu laiku ir norādījis, ka, pirmkārt, viņš visu mūžu nodzīvojis šeit. Šeit viņam ir ģimene un bizness. Un kur tad lai viņš brauktu?"

Meisters gan neizslēdza scenāriju, ka Babenko pēc apcietinājuma beigām varētu pamest Latviju, kā to izdarīja viņa dēls Artjoms Babenko.

Babenko dēls – aizdomās turamais slepkavības gatavošanas lietā

Šogad jūlija nogalē Valsts policija ziņoja, ka aizdomās par Valsts policijas amatpersonas slepkavības gatavošanu aizturēti pieci cilvēki. Starp tiem arī Aleksandra Babenko dēls Artjoms.

Augustā Rīgas apgabaltiesas tiesnese Aina Nicmane atcēla viņam drošības līdzekli apcietinājumu.

Kolīdz Artjoms bija brīvībā, viņš ātri vien atstāja valsti.

Nicmanes lēmums pieņemts slēgtā tiesas sēdē. Pēc Babenko atbrīvošanas Nicmane aizgāja atvaļinājumā un darbā neatgriezīsies, jo Saeima martā lēma 30. oktobrī atbrīvot viņu no amata pēc pašas vēlēšanās. Tiesnese ies pensijā.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs šo lēmumu dēvēja par pamatotu – tiesnese atcēla Babenko drošības līdzekli izmeklēšanas procesā pieļauto kļūdu dēļ.

Artjoma Babenko aizstāvis ir zvērināts advokāts Egons Rusanovs, kurš pastāstīja, ka Babenko šobrīd ārstējas un piedāvā piedalīties izmeklēšanas darbībās attālināti.

Rusanovs: "Viņa sieva, proti, laulātā, atradās tajā brīdī Krievijā, viņa ir Krievijas pilsone. Pēc atrašanās apcietinājumā viņi vienkārši nolēma satikties, ko viņi arī izdarīja. Un viņš izbrauca uz Minsku. Tad Minskā viņam kļuva slikti ar veselību, turklāt arī mēs vērsām izmeklētājas uzmanību uz to, ka viņam ir veselības problēmas. Viņš saņēma medicīnisko palīdzību un, starp citu, šo palīdzību saņem joprojām."
Latvijas Radio: "Baltkrievijā?"
Rusanovs: "Nē, viņš šobrīd dzīvo pie sievas."
Latvijas Radio: "Krievijā?"
Rusanovs: "Jā!"
Latvijas Radio: "Kā viņš nokļuva Baltkrievijā?"
Rusanovs: "Ar autobusu."
Latvijas Radio:  "Viņš no valsts izbrauca tajā pašā dienā?"
Rusanovs: "Nē, nākamajā dienā!"

Rusanova sacītais gan nesakrīt ar to, ko pastāstīja virsprokurors Meisters:

"Cik man ir zināms, tad viņš nelegālā veidā ir pametis valsti. Šīs personas uzvedība jau parādīja to, ka viņas mērķis jau bija skaidrs, ka no cietuma virziens uz robežu. Kurš cilvēks, kas ir ieinteresēts kriminālprocesa norisē cīņā par savu taisnību, pierādīt savu nevainīgumu, dažu stundu laikā pamet valsti?"

Babenko tā arī neplāno atgriezties Latvijā, apstiprināja Rusanovs.

Rusanovs: "Psiholoģiski viņam ir ļoti grūti šobrīd atgriezties, pieņemt šādu lēmumu turpināt ārstēšanos Latvijā, jo viņam vienkārši ir cilvēciskas bailes."
Latvijas Radio: "No kā?"
Rusanovs: "Viņa aizturēšana – apcietināšana bija patvaļa. Tā ir arī mana pārliecība. Un viņam ir bailes, ka tamlīdzīgi ekscesi atkārtosies."

To, vai Mārtiņa Bunkus slepkavībā apsūdzētie pēc apcietinājuma beigām arī "baidīsies" un pametīs Latviju, viņa brālis Kristaps neizslēdza. Šobrīd tiesā visi cīnās par laiku, kas šajā krimināllietā ir izšķirošs.

"Mums ir jātic līdz beigām. Protams, mums ir jāsagatavo sevi arī sliktākam scenārijam, bet tā jau nebūs mūsu izgāšanās, tā būs valsts atkārtota izgāšanās, kurai neizdevās pasargāt Mārtiņu kā amatpersonu, kurš aktīvi cēla trauksmi un ziņoja par draudiem savai dzīvībai. Pildīja savus amata pienākumus, un lielā daļā tieši vai netieši viņa celtā trauksme ir apstiprinājusies," sacīja Kristaps Bunkus.