Darbinieks bija Latgales apgabaltiesā prasījis atzīt par spēkā neesošu darba devēja uzteikumu, atjaunot darbā un piedzīt darba samaksu, bet apgabaltiesa šo prasību bija noraidījusi. Augstākās tiesas Civillietu departaments atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību.
Darba devējs bija konstatējis, ka darbinieks, izmantojot piekļuvi tā uzturētajam Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistram, bez atbilstošas nepieciešamības ilgstoši un sistemātiski ir meklējis pieejamos augsta pieprasījuma transportlīdzekļu valsts reģistrācijas numurus. Lai novērstu korupcijas un informācijas neatļautas izmantošanas risku, darba līgums uzteikts.
Uzteikums pamatots ar to, ka darbinieks, veicot darbu, rīkojies prettiesiski un tādēļ zaudējis darba devēja uzticību.
Kā liecina publiski pieejamā informācija, minēto reģistru uztur Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD).
Darbinieks, vēršoties tiesā, attaisnojās tostarp ar to, ka vēlējās atrast numuru savām vajadzībām.
Darbinieks turpinājis pārkāpumu pat pēc disciplinārsoda
Apgabaltiesa, pievienojoties zemākas instances tiesas spriedumā ietvertajai argumentācijai, atzina, ka
prasītājs reģistru ir izmantojis savās un paziņu interesēs. Izvērtējot auditācijas pierakstus par vairāk nekā pusgadu, secināts, ka tas darīts ilgstoši un sistemātiski.
Ņemts vērā, ka prasītājs savu rīcību ir turpinājis arī pēc tam, kad par šādām darbībām bija saņēmis disciplinārsodu – iepriekš viņam jau bija izteikts rājiens par to, ka citas personas labā bez klienta klātbūtnes viņš meklēja un rezervēja reģistrācijai augsta pieprasījuma transportlīdzekļu reģistrācijas numuru.
Apgabaltiesa atzina, ka prasītājs ar savu rīcību ir pārkāpis likumā ietverto aizliegumu, pildot valsts amatpersonas pienākumus, veikt darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti.
Tika secināts, ka darbinieks ir pārkāpis arī citu ārējo un iekšējo normatīvo aktu, kā arī darba līguma prasības.
Apgabaltiesa uzskatīja, ka prasītājs tā arī nav izpratis, ka pārkāpums ir ne tikai informācijas nodošana citām personām vai klientu apkalpošana ārpus darba laika, bet arī valsts reģistru un datu izmantošana savām personiskajām interesēm.
Augstākā tiesa atteica ierosināt kasācijas tiesvedību. Izvērtējot kasācijas sūdzībā minētos argumentus, netika konstatēts acīmredzams pamats uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā.
