EK prasa detalizēti apkopot ziņas par aizsargājamo dzīvnieku bojāeju
Eiropas Komisija jau iepriekš Latvijai izteikusi iebildumus par nepietiekamu biotopu un sugu aizsardzību, tapēc likumos sāka ieviest dažādas pārmaiņas.
Publiski redzamākās no tām – Latvijā no medījamo dzīvnieku saraksta izņēma lūšus. Tomēr – aizvien esot saglabājušās nepilnības, fiksējot un uzskaitot nejauši nomedītus vai bojāgājušus īpaši aizsargājamu sugu dzīvniekus.
Eiropas Komisija prasa detalizēti apkopot informāciju par šādiem gadījumiem, un iespējamas sankcijas, ja šī informācija ir nepilnīga, stāstīja biedrības "Latvijas ainavas" vadītāja Astrīda Notte.
"Vilku medīšanas periods ir no 15. jūlija līdz 31. martam, bet, ja vilki kaut ko postījuši pārējā periodā, tad ir iespējama atkāpe un vilks tiek medīts. Tas nozīmē, ka jāpamato, ka tieši tas indivīds vai bars ir nodarījis postījumus kādā saimniecībā vai apvidū. Tāpat, ja kaut kādu postījumu vai uzbrukumu dēļ jāmedī lūši vai lāči, ja kādi darbi mežā notiek un kāds dzīvnieks ir jālikvidē, ir jābūt pamatojumam," skaidroja Astrīda Notte.
Trūkumi nesen esot novērsti ar likuma grozījumiem
Par vides jautājumiem atbildīgā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija rakstiskā atbildē Latvijas Radio norādīja, ka šis trūkums normatīvos būs novērsts ar 3. oktobrī Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Sugu un biotopu likumā.
Tas papildināts ar norādi par uzdevumu Dabas aizsardzības pārvaldei ne tikai apzināt un uzskaitīt nelikumīgi sagūstītu vai nejauši bojā gājušus dzīvniekus un putnus, bet arī mazināt aizsargājamu sugu dzīvnieku nejaušas sagūstīšanas un nogalināšanas negatīvu ietekmi.
Likuma izmaiņas drīzāk formālas
Ko praktiski nozīmē šie likumā noteiktie aizsardzības pasākumi? Likuma izmaiņu nozīme ir drīzāk formāla, lai Eiropas Komisijas direktīvas prasības būtu atspoguļotas likumā, vērtēja Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.
Pēc viņas teiktā, arī līdz šim likums uzdeva par dzīvnieku nāves gadījumiem ziņot Dabas aizsardzības pārvaldei, kas apkopo šo informāciju un reizi sešos mēnešos par to informē Eiropas Komisiju.
Sabiedrība iesaistās biežāk, ziņojumu skaits aug. Nākas arī īpaši reaģēt, kad kādas darbības dēļ iet bojā aizsargājamu sugu dzīvnieki.
"Pirmais piemērs, kas nāk prātā, ir Ventspils šoseja, kas šķērso Ķemeru Nacionālo parku. Tur jau savulaik veikts ietekmes uz vidi novērtējums, ka, ja šo ceļu paplašina, obligāti jābūt dzīvnieku pārejām. Tas ir vēl viens juridiskais arguments, ka, ja šāda paplašināšana notiek, tad būvnieki to var gribēt vai negribēt, vai iebilst par izmaksu pieaugumu, bet tas ir jāizpilda," skaidroja Gita Strode.
Latvijas atbildīgajām iestādēm divu mēnešu laikā kopš ziņojuma saņemšanas jāatbild Eiropas Komisijai. Atbildei neesot apmierinošai, Eiropas Komisijai ir iespēja vērsties pret valsti Eiropas Savienības Tiesā.
