ĪSUMĀ:
- Pēdējos sešos gados skaļi izskanējušas trīs lietas, kurās apsūdzēti mācītāji.
- LU pasniedzēja, mācītāja Dace Balode: Baznīcai būtu jābūt gana stiprai, lai skaļi runātu par šādiem gadījumiem, un būtu jāpauž savs nosodījums publiski.
- Vairākas baznīcas institūcijas ir izveidojušas speciālas apmācības garīgajam personālam.
- Ikvienam, kurš vēlas kalpot baznīcai, ir jāiziet šis kurss un jāiegūst sertifikāts.
- Bērnu aizsardzības centrs: ja cietušajam bērnam nenodrošina pietiekamu atbalstu, tad ar laiku viņš var tikt pakļauts atkārtotai vardarbībai.
- Romas katoliskā baznīca Latvijā aicina nesteigties ar garīdznieku "notiesāšanu", kamēr viņu vaina netiks pilnībā pierādīta, sagaidot galīgo spriedumu.
Trīs mācītāji, trīs lietas
Kāds 83 gadus vecs baptistu mācītājs Talsu novadā bija apsūdzēts par to, ka laikā no 2018. gada augusta līdz 2022. gada aprīlim jeb četrus gadus apmierinājis savu dzimumtieksmi ar piecām meitenēm, kuras tolaik bijušas vien 7–16 gadus vecas. Saskaņā ar apsūdzību, izmantojot bērnu uzticību un savu autoritāti, būdams draudzes mācītājs, vīrietis veicis seksuāla rakstura darbības, četros gadījumos tas noticis bērnu bezpalīdzības stāvoklī.
Šogad pavasarī Kurzemes rajona tiesa šim nu jau bijušajam mācītājam piesprieda 10 gadus cietumā un trīs gadus probācijas uzraudzībā. Lai gan Talsu pusē šī persona ir labi zināma, tiesas spriedums ir anonimizēts, tādēļ viņa personas datus nav atļauts atklāt, skaidroja tiesā.
Kādā citā gadījumā Romas katoļu draudzes prāvests Krišjānis Dambergs tiek apsūdzēts seksuālā vardarbībā pret mazgadīgu bērnu. Atbilstoši apsūdzībai prāvests vēlējies apmierināt savu dzimumtieksmi fiziskā saskarē ar cietušā ķermeni un veicis seksuāla rakstura darbības ar personu, kas jaunāka par 16 gadiem, izmantojis viņas bezpalīdzības stāvokli, kā arī izmantojis cietušās personas uzticību un savu autoritāti, un apsūdzētais prāvests pēc novadīta dievkalpojuma Romas katoļu baznīcas telpās esot palicis divatā ar cietušo un veicis savas netiklās darbības, paļaujoties uz to, ka nav liecinieku un bērns neapzinās viņa veikto darbību īsto nozīmi.
Apsūdzētais gan noliedz savu vainu izvirzītajās apsūdzībās, un vēl notiek tiesas process. Tomēr, kā ziņots portālā "katolis.lv", Dambergs ir atbrīvots no prāvesta pienākumiem.
Trešajā pēdējos gados skaļi izskanējušā gadījumā Rēzeknes–Aglonas diecēzes priesteris Pāvels Zeiļa kopā ar citu personu ir apsūdzēts līdzīgā lietā. Zeiļa apsūdzēts par cilvēku tirdzniecību un dzimumtieksmes apmierināšanu pretdabiskā veidā personu grupā, izmantojot cietušā bezpalīdzības stāvokli.
Šī gada septembra beigās Rīgas pilsētas tiesa viņam piesprieda sešus gadus un desmit mēnešus cietumā, kā arī noteica probācijas uzraudzību uz četriem gadiem un sešiem mēnešiem.
Baznīcai jābūt gana stiprai par to runāt
Visi šie gadījumi ir pret baznīcas būtību, jo šajos nodarījumos cietis ir bērns vai cilvēki, kuriem ir garīga rakstura traucējumi, tā saka Latvijas Universitātes teoloģijas profesore, mācītāja Dace Balode. Nenoliedzami ikviens no šiem nodarījumiem būtiski ietekmē baznīcas pastāvēšanu un arī sabiedrības attieksmi pret to.
Bieži vien baznīcas izvēlas slēpt šādus gadījumus, baidoties no sabiedrības nosodījuma. Taču pēdējos 10 gados ārpus Latvijas šādi skandalozi gadījumi ir nākuši gaismā ne vien katoļu baznīcās, bet arī anglikāņu, luterāņu, protestantu baznīcās, kuras ir atzinušas un ļāvušas runāt upuriem, pret kuriem ir notikusi seksuāla vardarbība. Baznīcai būtu jābūt gana stiprai, lai skaļi runātu par šādiem gadījumiem, un būtu jāpauž savs nosodījums publiski, pārliecināta ir mācītāja Balode.
"Cik pati baznīca ir gatava strādāt, skatīties, sekot līdzi, kādu personālu baznīca pieņem darbā un kā baznīca sadarbojas pati ar saviem darbiniekiem. Cik lielā mērā baznīca var redzēt vai baznīcas vadība redz, kas īsti notiek arī šī personāla dzīvē. Tur būtu jābūt tādai pietiekami tuvai komunikācijai, lai varētu varbūt kaut ko iepriekš pamanīt. Protams, cilvēki, kas kaut ko tādu dara, pietiekami prot to arī noslēpt, tāpēc tas vienmēr nebūs vienkārši, un nebūs vienmēr jau tikai baznīcas problēma šādi gadījumi," norāda Balode.
Gadījumi, kuros tieši garīdznieks ir pastrādājis seksuāla rakstura nodarījumu, ir īpašs ļaunums, jo viena tāda priestera izdarītais grauj uzticību baznīcai un priesteriem.
Pēc tādiem gadījumiem cilvēki izvēlas no baznīcas aiziet, un vecāki cenšas paslēpt savus bērnus no priestera acīm.
Vairākas baznīcas institūcijas, tostarp arī Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts, ir izveidojušas speciālas apmācības garīgajam personālam par to, kā būtu jārīkojas attiecīgās situācijās.
Vecāks ir tuvumā, un bērns netiek atstāts viens
Pirms nepilniem sešiem gadiem Rīgas Augstākais reliģijas institūts izstrādāja kursu, sadarbojoties ar centru pret vardarbību "Dardedze" un "Safeguarding" aizsardzības speciālistiem, kuru vada pieci dažādi docētāji. Kursā ietilpt psiholoģija, pedagoģija, baznīcu tiesības un valsts tiesības, kā arī teoloģija. Savukārt jau pirms 10 gadiem izstrādātas vadlīnijas katrā baznīcā par to, kā veidot drošu vidi, kā atpazīt bīstamas situācijas un kā nosargāt bērnus un neaizsargātas personas.
"Ļoti konkrētas lietas – kādās situācijās, kur tu vari palikt ar bērniem viens, kā doties svētceļojumos, pārgājienos. Arī juridiskās attiecības ar vecākiem.
Vienmēr ar nepilngadīgu bērnu priesteru sarunas notiek vecāku klātbūtnē vai arī ja, piemēram, notiek kāda svētdienas skola, tas notiek kopā, ar vecāku atļauju, tātad bieži vien arī vecāki piedalās šajos pasākumos. Protams, katoliskajā baznīcā ir grēksūdzes, sakraments, kurā tas vienmēr ir viens pret vienu, bet vecāks ir tuvumā un bērns netiek atstāts viens, tas ir ļoti svarīgi," stāsta Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta direktore Žanete Narkēviča.
Šobrīd ikvienam, kurš vēlas kalpot baznīcai, ir jāiziet šis kurss un jāiegūst sertifikāts. Tomēr jāteic, ka baznīcā nekam tādam nemaz nevajadzētu būt, jo tai būtu jābūt vietai, kas neaizsargātos aizstāv. Diemžēl realitāte ir citādāka, un bērnu iegūto emocionālo traumu ārstēšana prasa daudzus gadus un atstāj sekas uz visu mūžu.
Kad bērna uzvedība krasi izmainās
Kā norāda Bērnu aizsardzības centra Bērnu tiesību uzraudzības dienesta vadītāja Valentīna Gorbunova, tas ir mīts, ka ļauni nodarījumi notiek no svešiem cilvēkiem. Lielākoties bērniem pāri nodara labi zināmi cilvēki, kuri bērnam ir liela autoritāte vai kuriem uzticas. Bērnu aizsardzības centrs par šādiem gadījumiem uzzina gadījumos, kad nepieciešams sniegt atbalstu bāriņtiesai vai sociālajam dienestam.
Ja bērnam, kurš ir saskāries ar seksuālo vardarbību, un viņa ģimenei netiek nodrošināts pietiekams atbalsts, tad ar laiku bērns var tikt pakļauts atkārtoti šādai vardarbībai. Šādos gadījumos sākotnēji bieži vien pieaugušie bērnam nemaz nenotic, tāpēc aicinām ticēt saviem bērniem, saka Gorbunova.
"Ja bērns sāk runāt par lietām, kas nav atbilstošas viņa vecumam, vai sāk stāstīt par to, ka telefonā draugam ir redzējis tur kaut kādu video vai bildes un prasīt, kas tas ir. Pazīmes, piemēram, (..) sāk pamanīt, ka bērns kaut kā negribīgi iet mazgāties, vai negribīgi iet ciemos pie tās ģimenes, vai pie tā cilvēka, vai ieraujas sevī, ieraugot kādu konkrētu cilvēku, vai kā tamlīdzīgi. Faktiski jebkāda pazīme, kas varbūt varētu norādīt arī uz kaut kādu pietiekami krasu uzvedības maiņu," klāsta Gorbunova.
Bunka: maldīgs uzskats, ka advokāts palīdzēs izvairīties
Tas nenozīmē, ka ikviena no šīm pazīmēm, kas pēkšņi varētu parādīties bērna uzvedībā, uzreiz liecina par seksuālu vardarbību, jo katrs gadījums ir individuāls. Lai arī noziegums ir baiss, tiesiskā valstī pat visnežēlīgākajam slepkavam vai varmākai pienākas advokāts, ko nosaka cilvēktiesības un likums. Taču advokāts nav tas, kas mēģina personu attaisnot un palīdzēt izvairīties no atbildības, uzsver Latvijas Juristu apvienības valdes priekšsēdētājs Rihards Bunka.
"Stipri dominē tāds maldīgs viedoklis, ka advokāts ir persona, kura palīdz izvairīties no atbildības, bet faktiski vajadzētu būt citādi. Faktiski vajadzētu būt tā, ka advokāts ir tas, kas uzrauga un skatās, vai valsts orgāni izmeklēšanas periodā vai prokuratūra apsūdzības periodā, vai tiesa tiesāšanas periodā ievēro likumā noteiktās procedūras," skaidro Bunka un piebilst – ja tās netiek ievērotas, tad viņš attiecīgi to skaidro savam aizstāvāmajam un pieprasa, lai valsts to ievēro.
"Savukārt, ja šie pārkāpumi ir ļoti smagi, pierādījumi savākti par procedūras pārkāpumiem u.t.t., tad lieta var aiziet pat līdz attaisnošanai," norāda Bunka.
Latvijā ir skaidra likumdošana, kas nosaka visai bargus maksimālos sodus par šādiem nodarījumiem, bet tas, vai un kā tos piemēro, atkarīgs no tiesas.
Savukārt prokurors ir cilvēks, kurš pārstāv cietušā cilvēka intereses un aizstāv vājāko tiesības. Kā pastāstīja Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore Baiba Balode, tad Krimināllikuma sankcija paredz pietiekami bargu sodus.
"Proti, pirmais, sankciju robežās, otrs – tiek ņemta vērā noziedzīga nodarījuma izdarījušās personas personība, tad vērtē vainu mīkstinošos un vainu pastiprinošos apstākļus. Tad, protams, ņem vērā arī reāli, kā darbības ir veiktas, kādas seksuālā rakstura darbības ir veiktas, un proti, arī kādas sekas ir bijušas un kādas nepilngadīgajai personai radītas šo seksuālo darbību rezultātā," skaidro Baiba Balode.
Ko saka baznīca
Latvijas Radio lūdza Latvijas Romas katoļu baznīcas Rīgas arhidiecēzei komentēt skaļi izskanējušos seksuālās vardarbības gadījumus Baznīcas pārstāvji iesūtīja atbildi rakstiski.
Romas katoļu baznīcas Rīgas arhidiecēze atbildēja, ka, ņemot vērā apsūdzības, kādas tikušas izvirzītas vairākiem katoliskās baznīcas Latvijā garīdzniekiem, baznīca pauž dziļu nožēlu un atvainojas visiem, kurus jebkādā veidā ir skārusi šo garīdznieku nepiedienīgā un noziedzīgā uzvedība.
"Katoliskajā Baznīcā šobrīd ir izvirzītas vadlīnijas, kas nosaka, ka personas, kuras tiek apsūdzētas seksuālajos noziegumos pret nepilngadīgām personām vai tām pielīdzinātām personām, nekavējoties ir jāatstādina no jebkuriem amatiem, pienākumiem un kalpošanām
un uzreiz ir jāinformē Latvijas Republikas tiesībsargājošās institūcijas, kas tālāk veic izmeklēšanu un tiesvedību, atbilstoši Latvijas Republikas tiesību aktiem. Jebkāda informācija, par kādu Katoliskās Baznīcas locekli, kurš ir veicis šāda rakstura noziegumu, kas ir pieejama kādam citam draudzes loceklim, vienalga, kādu amatu viņš ieņem Baznīcā, uzreiz ir jāinformē policija vai citas tiesībsargājošās iestādes," vēstulē skaidroja baznīca. Arī norādīja, ka pēdējo gadu laikā visi garīdznieki un kalpojošais personāls katoliskajā baznīcā Latvijā, kuriem ir saskarsme ar nepilngadīgajiem, ir izgājuši specializētus prevencijas kursus, kas saistīti ar mazgadīgo un neaizsargāto personu aizsardzību. Kursa pasniedzēji esot dažādu jomu eksperti baznīcas drošības procesa jautājumos, baznīcas tiesību jautājumos attiecībā uz mazgadīgo un neaizsargāto drošību, speciālisti valsts likumdošanā un regulējumos, piemēram, centra "Dardedze" pārstāvji, psihologi un citi eksperti.
"Ņemot vērā, ka vardarībā pret bērniem apsūdzētais priesteris Andrejs Mediņš (Latvija) un Austrālijas kardināls Džordžs Pels (George Pell, Austrālija) un citi garīdznieki ir tikuši pilnībā attaisnoti, Romas Katoliskā Baznīca Latvijā aicina nesteigties ar garīdznieku "notiesāšanu", kamēr viņu vaina netiks pilnībā pierādīta, sagaidot galīgo spriedumu. Aicinām respektēt nevainīguma prezumpciju," rakstiski atbild Romas katoļu baznīcas Rīgas arhidiecēze. Kamēr notiek tiesvedība un tai sekojoša izmeklēšana, nekādi papildus komentāri netikšot sniegti. "Ja šo garīdznieku lietās tiks pieņemts galīgs notiesājošs spriedums, katra notiesātā persona saņems sodu, kuru tā arī izcietīs. Ja tiesa lems par finansiālām kompensācijām cietušajiem, tad konkrētās notiesātās personas šo sodu samaksās likumā noteiktajā kārtībā," norāda arhidiecēze.
