Vietējie iedzīvotāji vēlas saglabāt pili
Uz diskusiju par Lielstraupes pils nākotni pulcējās aptuveni 30 apkārtnes iedzīvotāju, atzīstot – tā ir arī viņu personiskā vēsture. Arī Baibai Šulcei, kura šogad nosvinēja 85 gadu jubileju.
"Mani vecāki šeit baznīcā ir precējušies, bet tas nozīmīgākais, kas neattiecas uz šo lietu, es šeit esmu pavadījusi vienu nakti – 25. martā 1949. gadā, jūs zināt, ko tas nozīmē," stāstīja Baiba Šulce, atceroties padomju okupācijas varas īstenotās nevainīgo cilvēku deportācijas.
Arī viņai svarīgi, lai pils tiek saglābta, tāpēc kopā ar citiem iedzīvotājiem rūpīgi klausījās SIA "Mark Arhitekti" prezentācijā un pašvaldības redzējumā.
Vietējos iedzīvotājus vispirms satrauc pils tehniskais stāvoklis.
"Primāri domāju, ka tas ir jumts. No ārpuses varbūt nepateiktu, ka ir tik sliktā stāvoklī. Uz sienām, griestiem var manīt, ka ir nepieciešami uzlabojumi," sprieda Cēsu novada iedzīvotāja Arta.
Jumts sliktā stāvoklī – gaisma spīd cauri dakstiņiem
"Mark Arhitekti" arhitekte Ilona Markuse atzina, ka, "uzkāpjot bēniņos, var redzēt, ka situācija ir diezgan traģiska".
"Ir tā, ka pie pareiza apgaismojuma gaisma spīd cauri dakstiņiem un līdz ar to arī, protams, mitrums. Lietus, sniegs iekļūst ēku ēkas iekšpusē. Konstrukcijas ir bojātas ne tikai jumtam, bet arī starpstāvu pārsegumiem, un tas pamazām ved pili uz avārijas stāvokli," skaidroja arhitekte.
Pašvaldība plāno pieteikties Eiropas fondu līdzekļiem jumta remontam.
Baronu pēctecis joprojām grib iesaistīties pils attīstībā
Iesaistīties pils attīstībā vēlas arī kādreizējais pils īpašnieku pēctecis Jakobs fon Rozens, kuram ir arī savs redzējums, kā pils dzīvi varētu attīstīt.
"Es plānoju to izveidot par kultūras centru," sacīja fon Rozenu dzimtas pēctecis Jakobs fon Rozens.
"Šīm pilīm ir jāiedveš jauna dzīvība, un tās jāpielāgo mūsdienu sabiedrībai un jaunākajām paaudzēm. Daudzas no pilīm un muižām ir pilnīgi nolaistas un sabrukušas, īpaši, ja tās pieder valdībai. Tām nav dvēseles, nav gara," pauda fon Rozens.
Diskusijā izskanēja dažādas idejas, kas pilī varētu būt, kad to restaurēs – restorāns, naktsmājas, muzejs, bet līdz tam vēl tālu, atzina visi klātesošie.
Tikmēr kādreizējie pils īpašnieku pēcteči Rozeni nezaudē cerības iegūt vismaz dalīta īpašuma tiesības, kā arī vēlas sadarboties ar pašvaldību, kas ir pašreizējā īpašniece.
Cēsu muzeja direktore Ināra Bula stāstīja, ka pašvaldība fon Rozenam lūgusi "sagatavot konkrētu piedāvājumu un lūgt, lai mēs saprotam, kādas būs mūsu attiecības. Jo, kā jūs zināt, īpašumtiesības ir tikai un vienīgi pašvaldībai, un kāda būs šī privātā un publiskā partnerība, bet līdz šim diemžēl mēs to neesam sagaidījuši, jo viņam ir kaut kādas atsevišķas, konkrētas vēlmes un plāni."
KONTEKSTS:
13. gadsimtā celtā Lielstraupes pils baronu fon Rozenu dzimtai piederēja praktiski kopš tās uzbūvēšanas un līdz 1939. gadam. Pēc tam pils piedzīvoja pārmaiņas – tajā bijusi traktoru stacijas pārvalde, kopmītnes un darbnīcas, kā arī tajā ilgstoši atradās narkoloģiskā slimnīca. Bet 2023. gada aprīlī valsts to nodeva Cēsu novada pašvaldības īpašumā.
Lielstraupes pils apsaimniekošana pašvaldībai izmaksā ap 100 000 eiro gadā, savukārt ieņēmumi no apmeklētājiem ir 30 000 līdz 40 000 eiro gadā.
