ĪSUMĀ:
- Rīgas dome atbalstīja ideju pārzāģēt Andreja Upīša pieminekli.
- Tas atspoguļotu viņa duālismu – rakstnieks un padomju varas pārstāvis.
- Eksperti gan iesaka ieturēt pauzi, gan salīdzina ar viduslaiku metodēm, gan atbalsta.
- Pieminekļa pārzāģēšanu atbalsta autortiesību mantiniece – bijusī kultūras ministre.
- Viena no idejām, kur pārzāģēto pieminekli varētu novietot, ir Grīziņkalna parks.
Pārzāģēt uz pusēm atšķirīgo dabu dēļ
Runas par vairākus metrus augsto Andreja Upīša bronzas skulptūru pie Rīgas Kongresu nama aktualizējās pirms pusotra gada, kad Rīgas Pieminekļu padomes sēdē diskutēja par daudzu pieminekļu demontāžu.
No vienas puses, Andrejs Upīts bija rakstnieks, bet no otras – aktīvs padomju varas pārstāvis, 1940. gadā lūdzot Padomju Savienību uzņemt Latviju tās sastāvā.
Atšķirīgo dabu dēļ Rīgas domes deputātam, tēlniekam Ivaram Drullem radusies ideja vairāk nekā 40 gadus veco pieminekli pārzāģēt uz pusēm.
"Es izveidoju vairākas [ziņas], sevišķi zinot to, ka Upīti tomēr būs jāpārvieto, un publicēju tās interneta vidē. Interesanti, ka diezgan daudz cilvēki sāka man sūtīt atbalstošas ziņas un e-pastus par to, ka šī ideja tiešām ļoti interesanta, atbalstāma, lai gan sākumā tā bija man vairāk tāda kā fantāzija. Jo vairāk man balsts auga, jo nopietnāk es sāku to uztvert," stāstīja Drulle.
Viņa ideju šonedēļ pēc karstām diskusijām atbalstīja dome.
Ekspertu viedokļi atšķiras
Viedokļi par to ir ļoti dažādi. Malā nestāv arī nozares speciālisti. Piemēram, ceturtdien, 17. oktobrī, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo" mākslas kritiķis Vilnis Vējš teica, ka patlaban ir iestājies trakums. Lai gan zināms, ka tagadējā vietā piemineklis neatradīsies, jo Kongresu namu pārbūvēs par Rīgas Filharmoniju, Vējš uzskata, ka pieminekļa demontāžas ziņā vajadzētu ieturēt pauzi un jautājumiem atdzist. Viņš uzskata, ka, pieminekli sazāģējot, mākslas darbu iznīcinās.
Savukārt asu kritiku Drulles idejai veltīja tēlnieks, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Gļebs Panteļejevs.
"Es lasīju to ideju, bet man tā agresīvā pārzāģēšana uz pusēm uzreiz izraisa konotācijas ar viduslaiku metodēm.
Tas izplatīts sevišķi bija attiecībā uz homoseksuāliem cilvēkiem, jo viduslaikos homoseksuālus cilvēkus, es pats muzejā redzēju tos moku rīkus, pakāra aiz kājām un pārzāģēja uz pusēm no kājstarpes līdz pierei ar zāģi. Tad nu tā ir tā pati pārzāģēšana," sacīja Panteļejevs.
"Es personīgi esmu kategoriski pret šādu manipulāciju. Ivaram Drullem es iesaku pašam kaut ko radīt, ko var pārzāģēt. Pārzāģēt var savu darbu, var atcerēties, kas savos darbos varbūt ir tāds divdomīgs," sacīja Panteļējevs.
Savukārt viņa kolēģis, profesors Andris Teikmanis sociālajā platformā "Facebook" nenoliedza, ka varētu būt tāds mākslas darbs, kurš atspoguļotu Andreja Upīša dualitāti. Viņš norādīja, ka esošais piemineklis ir tēlnieka Alberta Terpilovska darināts un to aizsargā Autortiesību likums. Protams, varbūt tēlnieka autortiesību mantinieki piekrīt šādai transformācijai, tad tā juridiski top iespējama, sprieda Teikmanis.
Ideja pieņemama šķiet arī vēsturniekam Mārtiņam Mintauram, kurš norāda, ka būtu veids, kā sabiedrībai atgādināt par sašķelto un pretrunīgo vēsturi.
"Manā uztverē būtu svarīgi neielikt Upīti kaut kādā noliktavā un nenorakstīt vienkārši to, ka nekas tāds nav bijis un nav svarīgs tāpēc, ka Upīša personība, protams, atgādina par šo 20. gadsimta situāciju, par padomju okupācijas režīmu un par visiem tematiem, kas ar to ir saistīti," pauda Mintaurs.
Pieminekļa pārzāģēšanu atbalsta autortiesību mantinieki
Deputāts Ivars Drulle norādīja, ka viņa ideju atbalstījusi pieminekļa autortiesību mantiniece, bijusī kultūras ministre Kārina Pētersone, kura Latvijas Radio atzina, ka lēmums nebija viegls.
"Mans vectēvs, viņi [vectēvs ar Upīti] bija ļoti tuvi draugi, viņu politiskie uzskati ļoti atšķīrās, bet vectēvs sava mūža laikā ļoti daudz ir Andrejam Upītim palīdzējis, pestījis laukā no cietuma, bet tad, kad manu vectēvu Jūliju Pētersonu apcietināja 1944. gadā un notiesāja ar izsūtījumu, kad vecmāmiņa aizgāja pie Andreja Upīša, kurš tolaik bija ietekmīgs cilvēks, tad viņa netika sadzirdēta," stāstīja Pētersone.
"Tāpēc man arī ir sava tāda, nu, varbūt personiska sāpe. Bet, ejot garām šim piemineklim, viņš man atgādināja manas ģimenes vēsturi, Latvijas vēsturi, līdz ar to viņa atrašanās tur likās vajadzīga, nepieciešama.
Bet arī Ivara Drulles ideja, šī sašķeltā dzīve, nu, tur ir liela jēga," sacīja Pētersone.
Viena no idejām, kur pārzāģēto pieminekli varētu novietot, ir Grīziņkalna parks. Pārzāģēt un pārvietot uz jaunu vietu varētu pusgada laikā, pieļāva Drulle.
