Trešdien agri no rīta visi Krišjāņa Kariņa otrajā valdībā aicinātie ministra amata kandidāti sapulcējās Saeimā, lai parakstītu valdības deklarāciju. Saskaņā ar to, jaunās valdības mērķis ir ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā.
"Cilvēks ir galvenā Latvijas vērtība, tāpēc šobrīd mums visiem jāmobilizējas tādai tautsaimniecības izaugsmei, kas uzlabos dzīvi pašiem un nākamajām paaudzēm," ne bez patosa tiek pausts deklarācijas ievadā. Transformēt Latvijas ekonomiku varēšot caur izmaiņām piecās jomās: drošībā, izglītībā, enerģētikā, konkurētspējā un dzīves kvalitātē.
Politoloģe Iveta Kažoka tviterī jaunās valdības deklarāciju nodēvēja par "iepirkumu sarakstu" ar 328 punktiem, starp kuriem labas ieceres mijas ar sīkiem darbiņiem un tekstiem, kuru jēga nav nolasāma.
Ļoti kritiska Kažoka ir par deklarācijas izstrādes procesu, jo tikt pie galda varējuši turīgo industriju lobiji, taču ne sabiedriskā labuma aizstāvji.
Deklarācijas rakstīšanas procesa sākumā tajā no malas vēl kā Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāve piedalījās jaunā veselības ministre Līga Meņģelsone (AS). Viņa atzīst – dokuments ir visai deklaratīvs un tikt klāt deklarācijas izstrādes darba grupām nemaz nenācās viegli.
"Jā, mēs [LDDK] lauzāmies iekšā ar mainīgām sekmēm kā kurā grupā, bet tāpat jau tur bija Bermudu trijstūris. Visi mūsu tautsaimniecības priekšlikumi, kas arī bija uz divdesmit divām lappusēm – ļoti daudzi labi priekšlikumi vienkārši kaut kur pazuda. Un tas, ko mēs gribētu, ka mēs tajās darba grupās arī, ja šis priekšlikums nav ietverts, izrunājam, kāpēc. Ir argumenti? Labi, saprotam. Bet tā vienkārši bez argumentiem tas bija tā diezgan demotivējoši," atzīst Meņģelsone.
Taču daži deklarācijas punkti ir pazuduši vai līdz nepazīšanai izmainīti politisko kompromisu rezultātā.
Politoloģe Kažoka izcēlusi, piemēram, šādu solījumu, kas ierakstīts deklarācijas tiesiskuma sadaļā: "Nodrošināsim vienā mājsaimniecībā kopīgi dzīvojošu cilvēku tiesību un interešu aizsardzību neatkarīgi no dzimuma un vecuma."
Par tiesiskuma sadaļu atbildīgā tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) skaidro, ka šis teksts ir trīs sadarbības partneru kopdarbs: "Tas ir kompromisu kompromiss. Man šis punkts nepatīk, es to piedāvāju pilnīgi citādu – par visu ģimeņu aizsardzību. Bet šis ir kompromisu kompromiss. Es zem tā saredzu Satversmes tiesas sprieduma izpildi."
Par "zālamanismu" Kažoka sauc arī solījumu ieviest Eiropas zaļo kursu, virzoties uz klimatneitralitātes sasniegšanu līdz 2050. gadam, vienlaikus par prioritāti izvirzot Latvijas konkurētspēju reģionā.
Kas tad ir prioritāte – zaļais kurss vai Latvijas konkurentspēja, neizpratnē ir politoloģe.
Tikmēr Latvijas vēsturē pirmais klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV) uzskata, ka viss esot pareizi: "Zaļais kurss nav pretrunā Latvijas konkurētspējai. Situācijā vēl, ka tieši Zaļā kursa noteikumi ir spēkā vispār mūsu kopējā ekonomiskajā telpā Eiropas Savienībā, un mums ir jārēķinās, ka Zaļais kurss ir nevis šķēršļa faktors, bet gan sekmējošs faktors ekonomikai. Tur pretrunu nav nekādu!"
Čudara vadītās ministrijas pārziņā ir arī enerģētika, kas valdības deklarācijā ir nosaukta par "motoru ekonomikas transformācijai". Savukārt konkurētspēja esot "nodrošinājums ekonomikas transformācijai".
Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) ir viena no trim ministriem, kas turpinās darbu jaunajā valdībā. Viņa deklarācijas vadmotīvam izvēlēto "ekonomikas transformāciju" uzskata par veiksmīgi izvēlētu formulējumu.
"Jā, es domāju, ka noteikti atbilstoši situācijai, jo ir vienkārši pārdalīt resursus, kuri mums ir, bet mums ir jāmāk nopelnīt vairāk resursus, lai visi varētu dzīvot labāk un pietiktu gan izglītībai, gan veselībai, tā kā atslēga ir ekonomikas transformācija," teic Indriksone.
Uz jautājumu, vai Ekonomikas ministrija sanāk galvenā atbildīgā par ekonomikas transformāciju, ministre gan atbild šādi: "Nu šeit ir vietā atsaukties uz to pamatu, ka ir jābūt ļoti ciešai sadarbībai, jo viena ministrija to nespēs izdarīt noteikti."
Indriksones partijas biedre, aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA) piekrīt, ka deklarācijā ir sarakstīti arī tādi "tēlaini vērtību uzstādījumi", kas esot atkarīgi no tā, kā uz to raugās.
Aizsardzības sadaļa dokumentā gan esot ļoti saprotama, uzskata Mūrniece: "Drošības sadaļa, kas attiecas uz valsts aizsardzību, ir viena no konkrētākajām un, atļaušos teikt, arī īsākajām šajā valdības deklarācijā. Šie punkti ir ļoti precīzi formulēti un tie arī, man liekas, ir kodolīgākā deklarācijas sadaļa."
Kuram, izņemot politologus, īsti ir domāti, Mūrnieces vārdiem sakot, tēlainie vērtību uzstādījumi, kas sarakstīti deklarācijā, līdz galam nav skaidrs.
Arī ne visi ministri zina, ka valdības deklarācijā par galveno Latvijas vērtību ir nosaukts cilvēks un kas ir ekonomikas transformācijas "motors" (pareizā atbilde – enerģētika) vai "pamats" (tādi esot pat divi – drošība un izglītība).
Tā, piemēram, zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS) domā, ka Latvijas galvenā vērtība ir "cilvēki un dabas resursi, un to veiksmīga izmantošana".
Savukārt izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) vispirms min: "Brīvība? Demokrātija?" Uzzinājusi, ka pareizā atbilde ir cilvēks, uz jautājumu par "ekonomikas transformācijas pamatu" Čakša atbild: "Gudrs cilvēks. Inovācijas un gudrs cilvēks. (..) Gudrs cilvēks nāk no izglītības, jā."
Savukārt iekšlietu ministrs un bijušais premjers Māris Kučinskis (AS) uzreiz zina, ka Latvijas galvenā vērtība ir cilvēks, taču atzīst, ka deklarāciju neesot samācījies: "Nē, es arī bez deklarācijas būtu to teicis."
Vaicāts par "ekonomikas transformācijas motoru", Kučinskis saka: "Es zinu, kas ir motors, tas ir tas pats latviski dzinējs. Kas ir ekonomikas transformācijai? Premjers, droši vien."
Vai tas, cik ilgi un kādos kompromisos tapa valdība un tās deklarācija, sabiedrībai ļauj noticēt, ka jaunais Ministru kabinets spēs solīto ekonomikas transformāciju īstenot?
Premjers Krišjānis Kariņš preses konferencē sava otrā premjera pilnvaru termiņa pirmajās minūtēs par to bija pārliecināts: "Tas nenozīmē, ka darbība būs grūtāka, bet, iespējams, mēs ļoti daudzus jautājumus jau esam izdiskutējuši un sapratuši, ciktāl mēs varam vienoties un kur šobrīd nav auglīgi vienkārši tērēt laiku mēģināt viens otru pārliecināt, bet ļaut laikam drusku paiet, ka mēs labāk sastrādājamies un tad atkal pakāpeniski pacelt vienu otru jautājumu, par kuru mēs vēl neesam vienojušies."
