Sociālā atbalsta fonda pārstāve: Pārāk daudz bērnu un jauniešu nonāk ārpusģimenes aprūpē

Ārpusģimenes aprūpe un dzīve pēc tās

Nodibinājums "Sociālā atbalsta un izglītības fonds" apvieno piecus ģimeņu atbalsta centrus – Rīgā, Liepājā, Tukumā, Daugavpilī un Smiltenē.

Atbalsta centra mērķis ir veicināt bez vecāku gādības palikušu bērnu labklājību, drošību un sagatavošanu patstāvīgai dzīvei pēc pilngadības sasniegšanas, attīstot vienotas ārpusģimenes aprūpes atbalsta sistēmas funkcionēšanu, pakalpojumu piemērotību un pieejamību pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai.

Sociālā atbalsta un izglītības fonda pārstāve Aurika Zīverte skaidroja, ka ārpusģimenes aprūpe bērnam vai jaunietim nozīmē trīs iespējamos scenārijus – dzīvi pie aizbildņa, audžuģimenē vai bērnu aprūpes iestādē jeb bērnunamā. Bērnunams ir galējais risinājums, kad aizbildni vai audžuģimeni neizdodas atrast. 

Pēc tam savukārt seko posms, kad jaunietim jāuzsāk pašam sava dzīve, kas bez atbalsta ir ļoti sarežģīti. 2023. gadā Sociālā atbalsta un izglītības fonds sniedzis mentora atbalstu 65 jauniešiem pirms un pēc ārpusģimenes aprūpes, kā arī jauniešiem ar atkarības risku. 

"Posms pirms un pēc ārpusģimenes aprūpes ir gana sarežģīts. Droši vien mēs ikviens varam atcerēties sevi 18 gadu vecumā, kā tas ir, kaut kur doties, bet mums aiz muguras varbūt bija mamma, tētis, sava ģimene, radinieki.

Mūsu jauniešiem šī atbalsta sistēma ir stipri mazāka. Līdz ar to mentora atbalsts pārejas periodā ir ārkārtīgi svarīgs," norādīja Krēgere-Medne.

Ja atbalsts šajā posmā netiek saņemts, ir liela varbūtība, ka jaunieša pieaugušās dzīves ceļš iesākas ar grūtībām. Krēgere-Medne stāstīja, ka jauniešiem pēc ārpusģimenes aprūpes problēmas sagādā gan dzīvesvietas, gan darba atrašana, gan mācību turpināšana. Pastāv liels risks, ka jaunietis jau agrā vecumā var kļūt par bezpajumtnieku. 

Grūtībās nonākušiem jauniešiem visā Latvijā akūtās situācijās ir pieejams arī krīzes ģimeņu atbalsts, bet tā ir īslaicīga palīdzība, uz kuru jaunieti virza ar policijas vai bāriņtiesas starpniecību, skaidroja Zīverte. 

"Krīzes audžuģimenes nav risinājums visiem pusaudžiem, tas ir risinājums tieši krīzē, kad ir veselībai, dzīvībai bīstami apstākļi, kad jārīkojas nekavējoties," norādīja Zīverte.

Atbalsta pakalpojumu trūkums

Sociālā atbalsta un izglītības fonds darbojas ne tikai Rīgā, bet arī citos novados. Krēgere-Medne atzina – lai gan pati problemātika, ar ko saskaras jaunieši, nav ļoti atšķirīga, atšķirīga ir atbalsta un dažādu pakalpojumu pieejamība. 

"Atšķirība ir pakalpojumu pieejamībā, ļoti daudz kas koncentrējas lielajā Rīgā, līdz ar to reģioniem vēl jāmēģina kaut kādā veidā tikt līdzi. Mūsu atbalsta centri ir viena no iespējām, kur arī reģionos strādā speciālisti vai mentori. Mūsu mērķis ir fokusēties uz jauniešiem, kas ir vairāk novados, kur pašvaldību pakalpojumi reizēm tiešām ir stipri mazāk pieejami nekā Rīgā," skaidroja Krēgere-Medne. 

Krēgere-Medne vērtēja, ka kopumā ārpusģimenes aprūpes laukā, audžuģimenēs, pie aizbildņiem vai bērnunamos Latvijā nonāk pārāk daudz bērnu un jauniešu, un viens no iemesliem ir atbalsta pakalpojumu trūkums jaunietim vēl pirms tam. Sevišķi pakalpojumu trūkst reģionos, jo to pārklājums visā Latvijas teritorijā nav vienmērīgs. 

"Tieši atbalsta trūkums, piemēram, mentora pakalpojumi vai dažādi citi pakalpojumi jauniešiem, diemžēl ir drusku novedis pie tā, ka, mūsuprāt, pārāk daudz bērnu un jauniešu nonāk ārpusģimenes aprūpē," pauda Krēgere-Medne. 

Jaunieši vēlas sadarboties

Krēgere-Medne atzina, ka klupšanas akmeņu esošajā sistēmā ir gana daudz, bet jāņem vērā, ka paši jaunieši ir ļoti atvērti, lai iesaistītos un sadarbotos ar palīdzības sniedzējiem. Viņiem tikai jādod iespējas to darīt. 

"Jauniešu atsaucība sadarbībai ir ļoti liela, līdz ar to es domāju, ja vien šie pakalpojumi būtu pieejami, arī mūsu audžuģimenes nebūtu tik aizpildītas un kopumā būtu jaunieši, pusaudži, kuru situācija nebūtu tik smaga.

Mums šķiet ārkārtīgi svarīgi, ka bērni, pusaudži un jaunieši var būt savā ģimenē, ka viņi var dzīvot un gūt atbalstu savā ģimenē, bet, ja nu reizēm tas tā nav, tad ir svarīgi, ka ir gan citas ģimenes, gan citi cilvēki, kas sniedz šo atbalstu," secināja Krēgere-Medne.

Zīverte piekrita, ka, domājot par valsts sniegto pakalpojumu un atbalsta grozu, ir jādara viss iespējamais, lai stiprinātu ģimenes, – bērnam ģimene ir vissvarīgākais. 

KONTEKSTS

Sabiedrisko mediju labdarības maratons "Dod pieci!" šogad aicina palīdzēt riskam pakļautiem bērniem un jauniešiem. Vecrīgā, Doma laukumā, izbūvētajā stikla studijā uz 158 stundām ieslēgts Latvijas Radio 5 ētera personība Toms Grēviņš, lai sešarpus diennakšu garumā tiešraidē pirmo reizi "Dod pieci!" vēsturē viens pats atskaņotu tikai par ziedojumiem izvēlētās dziesmas. 

Savukārt blakus "Dod pieci!" studijai sākusies garākā labdarības skriešanas stafete. Tās laikā, iesaistot pēc iespējas vairāk skrējējus, uz skrejceliņa bez apstājas paredzēts noskriet teju 158 stundas. 

Ziedojuma iespējas un mērķis

• No 1. līdz 21. decembrim – tīmekļa vietnē dod.pieci.lv iespējams apmainīt ziedojumu pret savu mīļāko dziesmu Latvijas Radio 5 ēterā ar elektronisko norēķinu starpniecību.

• No 1. līdz 21. decembrim ziedot var visās "Circle K" uzpildes stacijās, kur tiks pieņemti gan skaidras, gan bezskaidras naudas ziedojumi. Šogad, tāpat kā pērn, "Circle K" dubultos to ziedojumu apjomu, kas saņemti viņu degvielas uzpildes stacijās.

• No 15. līdz 21. decembrim skaidras un bezskaidras naudas ziedojumi tiks pieņemti arī labdarības maratona stikla studijā Vecrīgā, Doma laukumā.

• Līdz pat Zvaigznes dienai, 2024. gada 6. janvārim, ziedojumi tiks pieņemti labdarības organizācijas Ziedot.lv tīmekļa vietnē www.ziedot.lv,  izvēloties projektu "Dod pieci!".

Visi saziedotie līdzekļi 100% apmērā caur projekta partneri – labdarības organizāciju Ziedot.lv – nonāks pie bezpeļņas organizācijām, kas sniedz profesionālu palīdzību bērniem un jauniešiem, kuri palikuši bez pienācīgas ģimenes un sabiedrības aprūpes, cietuši no vardarbības un citiem noziegumiem, saskaras ar dažādām dzīves grūtībām.