Luknas ezera krastā izveidots altāris un skan lūgšanas. Mazliet tālāk ir arī āliņģis un no ledus veidots krusts. Tas simbolizē Kunga Kristīšanas dienā ūdenim piemītošās dziednieciskās īpašības, un ticīgie svēto ūdeni mājās tur visa gada garumā.
Jānis: "Ūdens silts, kad lien iekšā, lai gan teorētiski vajadzētu būt aukstam. Bet vispār labi!"
Kunga Kristīšanas dienas svētku dalībnieks: "Īpašs ūdens. Iekāp un, jau pirmo reizi gremdējoties, jūti, kā attīries. Liekas, ka viss sliktais – tā no galvas uz leju – pazūd."
Vietējās draudzes priesteris Georgijs Čekuševs gan uzsvēra, ka gremdēšanās svētītajā ūdenī ar laiku kļuvusi par tautas tradīciju, un šajā dienā vēl svarīga ir drosme un spēja lūgt grēku piedošanu.
Lielā ūdens iesvētīšanas tradīcija un gremdēšanās ūdenī kopīgā pasākumā Višķos notiek jau vairākus gadus. Šogad tā pulcēja gan vietējos iedzīvotājus, gan arī ciemiņus no Daugavpils pilsētas.
Ruslans: "Es esmu ticīgs, tāpēc man tas ir svarīgi. Es katru dienu nirstu, bet šī ir mūsu ģimenes tradīcija, arī sievai patīk. Sākumā bija bailīgi, bet tagad ir labi, un tas ir veselīgi. Rūdīšanās, uhh, labi!"
Iedzīvotāji gan ir aicināti pirms došanās ūdenī novērtēt veselības stāvokli, rūpīgi sagatavoties un ievērot visas drošības prasības uz ledus. Višķos kultūras centrs un pagasta pārvalde nodrošināja arī karstu tēju, pankūkas un pirtī iešanu.
Pareizticīgo un vecticībnieku draudzēs Kunga Kristīšanas diena un tās tradīcijas ir senas. Tās vēstī par Kristus sprediķa sākumu, grēku nožēlu un piedošanu, kā arī atdzimšanu jaunai dzīvei.