ĪSUMĀ:
- Iespējams, Ukrainas karodziņš izraisa saķeršanos ar policistiem. Pētera un Lauras stāsts.
- Šie policisti dienestā vairs nestrādā; pārkāpumus viņu darbībā nekonstatēja.
- Lietā par uzbrukumu jaunietim ar Ukrainas karogu par bezdarbību sodītā policiste uzbrukumu neatbalsta.
- Prokurors: Policijai būtu vairāk jāpievērš uzmanība jautājumam par policistu lojalitāti.
- Valsts policijas šefs: Ir īpaši kritēriji, kādi cilvēki vispār var dienēt.
- Pēc informācijas par iespējamu nelojalitāti pērn policija sauca pie disciplināratbildības divus policistus.
- Tikai dažās pašvaldībās pārbauda sociālos tīklus; vairumā vietvaru nepastāv kritēriji nelojālu policistu atsijāšanai.
- Cer, ka likuma izmaiņas attiecībā uz nelojāliem darbiniekiem valsts iestādēs uzlabos situāciju.
"Policistiem acis iemirdzējās" – Pētera un Lauras stāsts
"Būs grūti man, protams, izdzēst šo notikumu ārā no savas atmiņas," tā sarunu sāka rīdzinieks Pēteris (vārds mainīts). Viņa dzīvesbiedre Laura (vārds mainīts) piebilda: "Šokējoši un traumējoši notikumi, kas noteikti mūs izsita pavisam no sliedēm."
Laura un Pēteris stāstīja par 2023. gada 24. februāri – dienu, kad apritēja viens gads, kopš Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Abi nevēlas publiski atklāt savu identitāti, lai nesatrauktu savus tuviniekus.
"No rīta bija nepieciešama steidzama konsultācija pie ortodonta, man personīgi, līdz ar to mēs braucām uz Stradiņu slimnīcu. Novietojām auto pie ieejas durvīm, kur nedrīkst to atstāt. Tas ir skaidrs, bet, kā nu tas bija, tā nu tas bija. Es ieskrēju aši slimnīcā. Draugs palika mašīnā," stāstīja Laura.
Pēteris atminējās, ka redzēja turpat netālu stāvam "BMW" markas auto, ar kura šoferi runāja Rīgas pašvaldības policisti. Arī "BMW" vadītājs esot apstājies neatļautā vietā.
"Pēc brītiņa pie manis pienāca šie likumsargi, kuri bija pie iepriekšējās mašīnas piegājuši. Redzēju, ka iepriekšējā mašīna tika pavadīta ar smaidiem un ar rokas pamāšanu, es varbūt varu kļūdīties, bet, man likās, ka mašīnā ir iekšā Georga lentīte, pie loga pielikta," sacīja Pēteris.
Savukārt Pētera automašīnai bija izlikts Ukrainas karodziņš. "Sākās tāda agresijas veida runāšana ar mani, tāda nedaudz roku vicināšana bezmaz," pauda vīrietis.
Viņam šķita, ka tieši Ukrainas karodziņa dēļ policisti tik asi reaģēja. "Es vairākas reizes lūdzu policistu nomierināties, lai mums varētu būt normāla saruna. Viņš to, protams, ignorēja. Pienāca otrs policists, Valdis, viņš arī nebija pārāk mierīgs," sacīja Pēteris.
Pēteris stāstīja, ka policisti ar viņu runāja latviski, bet savā starpā sarunājās krieviski: "Vienā brīdī tika izteikta frāze: "Izkāpiet ārā no mašīnas un paskatieties, kur jūs esat novietojis auto, lai jūs zināt!" Es ieliku mašīnu otrajā ātrumā, lai mašīna neripo uz priekšu. Aizmirsu, ka mašīna ir piešķilta. Mašīna paleca kārtīgi uz priekšu, pabrauca bezmaz vai. Es izkāpu ārā pa pasažieru durvīm, jo es zinu to, ka pāris dienas iepriekš tur bija letāls atgadījums, kad cilvēks šādā pašā veidā, kurš bija kāpis ārā no mašīnas, tika notriekts."
Izkāpjot no auto, policisti no mugurpuses sāka aizturēšanu. "Viens apklupa ap krāgu, sāka mani žņaugt. Otrs sāka mani locīt pie zemes, kas viņiem arī veiksmīgi izdevās. Es biju pie zemes ar galvu peļķē, viens man lauž ārā plecu, kas man nesen bija operēts, viņi sāka mani elektrošokēt, tajā brīdī, kad man sāka zust elpa. Tikai pēc tam, pēc rētām uz manis, mēs varējām redzēt, ka esmu elektrošokēts piecas reizes," stāstīja Pēteris.
Tobrīd Laura iznāca no slimnīcas. "Es jau skrienot, pa gabalu redzu, kā tas notiek. Telefons bija rokās, un sāku to filmēt," pauda Laura.
Lauras uzņemtajā video var dzirdēt, ka Pēteris policistiem sola iedot savus personu apliecinošos dokumentus, ko iepriekš atteicās uzrādīt.
"Es neiedevu savus dokumentus, jo es viņiem teicu, ka es gribētu palūgt, lai viņš nomierinās. Tā bija mana kļūda, ka es, lai arī kāda bija policistu attieksme, neiedevu savus dokumentus, tāpēc droši vien es arī dabūju ciest. Pēc tam piebrauca trešais policists. Tikai pēc viņa piebraukšanas beidzot stājās mana žņaugšana," stāstīja Pēteris.
Video redzams, ka trešais Rīgas pašvaldības policists mēģināja nomierināt konfliktā iesaistītos.
Policisti pārmeklēja Pēteri un pie viņa atrada kanabidiolu jeb CBD – vielu, kuru var atrast kaņepju augos un kuras lietošana var negatīvi ietekmēt veselību. Taču vēlāk analīzes Pētera organismā uzrādīja psihotropās vielas – tetrahidrokanabinola jeb THC koncentrāciju organismā, šī viela Latvijā ir aizliegta.
"Tajā brīdī policistiem acis iemirdzējās, ka viņi tagad visas savas vardarbīgās rīcības varēs attaisnot. Tā tas arī būtībā līdz šim virzās uz to. Draugam ir pa pilnu programmu sods, tas nozīmē – automašīnas liegums uz pieciem gadiem, milzīgi naudassodi aptuveni 4000 [eiro] apmērā, bet tas vēl nav viss, cik es saprotu," stāstīja vīrieša dzīvesbiedre.
Kamēr Pēteris vairākas stundas notikušo skaidroja Valsts policijā, Laura mēģināja saprast pašvaldības policistu rīcību. "Iegāju internetā, ierakstīju šo policistu vārdus, uzvārdus – "Facebook", "Instagram", "Google" kā tādus. Un uzreiz ieraudzīju, ka, labi, tas daudz ko izskaidro, jo parādījās bildes ar abiem policistiem, kur viens no viņiem ir Minskā, otrs ir ar Padomju Savienības karogu nofotografējies," apgalvoja sieviete.
Viens no abiem pašvaldības policistiem ir Valdis Kigitovičs. Krievijas sociālajā tīklā "Odnoklassniki.ru", kura darbību mediju uzraugi Latvijā ir bloķējuši, viņš dalījās ar Padomju Savienību slavinošu saturu un turpat lika bildes ar atzinības rakstiem, ko saņēma par darbu policijā.
"Šī "Odnoklassniki" ir vietne, kur viņš vairāk liek tādu krievisku saturu, kur dalījies ar vairākiem ierakstiem no [Vladimira] Putina ziņām. Dalījies arī ar to, ka viņš lepojas, ka viņam bija Padomju Savienības pase," apgalvoja Laura.
Otra policista, Vladimira Kupriņenko, sievas "Facebook" profilā Laura pamanīja bildi no ziedu nolikšanas 9. maijā pie nu jau nojauktā padomju pieminekļa Uzvaras parkā, kā arī jau minēto foto pie Padomju Savienības karoga.
"Ne no vienas perspektīvas es neredzu, ka viņi varētu būt lojāli, jo, labi, lai jums tas saturs tur ir, lai jūs esat tādi, kādi jūs esat, bet tajā brīdī, kad sākās šī situācija ar Ukrainu, ir jāizvērtē, kas ir tavā [sociālo tīklu] saturā, ko tu liec. Lai tu ar savu nostāju parādi, ka tu esi mūsu Latvijas valsts patriots un ka tu esi uz viena viļņa kā mūsu sabiedrības domājošie cilvēki. Nevis, ka tu savos profilos rādi kaut ko pavisam citu, ka tu atbalsti Krieviju – valsti, kas nogalina bērnus un nevainīgus cilvēkus," savu viedokli pauda Laura.
Policisti vairs nestrādā Rīgas pašvaldības policijā
Sieviete ziņoja atbildīgajām iestādēm un lūdza izvērtēt, vai šādi cilvēki var strādāt policijā.
Lai jautātu par policistu Valda Kigitoviča un Vladimira Kupriņenko rīcību konflikta laikā, Latvijas Radio vērsās Rīgas pašvaldības policijā, kur tika uzrunāts iestādes vadītāja vietnieks Edgars Rudzītis.
"Viņi vairs nestrādā pašvaldības policijā. Kad mēs saņēmām sūdzību, pirmšķietami, izvērtējot materiālu, neizskatās labi, ja tā godīgi. Un tad arī mēs veicām šo informācijas pārbaudi. Bet, kad mēs veicām šo pārbaudi, šie darbinieki jau bija prombūtnē," norādīja Rudzītis.
Policisti bija atvaļinājumā, pēc tam paņēma slimības lapu. Bet pēc attaisnotās prombūtnes beigām – vadībai nezināmu iemeslu dēļ viņi neatgriezās darbā. Tāpēc ar Valdi Kigitoviču un Vladimiru Kupriņenko policija darba attiecības izbeidza vien pagājušā gada decembrī.
"Te jau ir vecais labais izteiciens, pilnīgi iespējams – kas vainīgs, tas bailīgs," piebilda Rudzītis.
Rudzītis stāstīja, ka dienesta pārbaudē pašvaldības policija atzina, ka Pētera aizturēšana bija pamatota. "Vai bija pārlieku agresija, vai kaut kādu pilnvaru pārsniegšana no policijas darbinieku puses, tas jau ir Iekšējās drošības biroja izvērtēšanas kompetencē," piebilda Rudzītis.
Iekšējās drošības birojs konkrētajā situācijā nekonstatēja pārkāpumu elektrošoka izmantošanā, kā arī policistu pielietotais fiziskais spēks bijis samērīgs.
Lai uzzinātu, kā šo situāciju skaidro nu jau bijušie Rīgas pašvaldības policisti, Latvijas Radio sazinājās ar Valdi Kigitoviču. Sociālajā vietnē "Facebook" viņu varēja atrast zem segvārda, bet bildes un ierakstus, kas Laurai ļāva apšaubīt viņa lojalitāti valstij, profilā Latvijas Radio neatrada.
Kigitovičs intervijai nepiekrita, bet atsūtīja vien rakstisku skaidrojumu. Viņš norādīja, ka ir atgriezies dzimtajā pilsētā Zilupē. Pārmetumus par sociālo tīklu saturu, par ko vēstīja žurnālisti no "TV3", viņš nosauca par pasūtījumu.
Kigitovičs norādīja: "Aiziešana no Rīgas pašvaldības policijas nekādā veidā nav saistīta ar šo pasūtījuma raidījumu (man labi zināms, kurš šo raidījumu pasūtīja). Raidījumā nav neviena vārda par to, ka Baltkrievijā (ar mērķi – tūrisms) esmu bijis 2019. gadā (kad Baltkrievija bija vēl draudzīga valsts), un par katru braucienu tika informēta Rīgas pašvaldības policijas vadība. Tajā pašā gadā (Ministru prezidents) Krišjānis Kariņš spieda roku (Baltkrievijas diktatoram Aleksandram) Lukašenko, bet par to viņam neviens nepārmet). "Odnaklasniki.ru" nelietoju jau kādus septiņus gadus un pārmest man par kādu postu, kas tika atzīmēts apmēram 10 gadus atpakaļ, ir ļoti gudri, bet ok, lai tā ir. Dotajā brīdī esmu bezdarbnieka statusā un meklēju darbavietu."
Ar otru konfliktā iesaistīto kādreizējo pašvaldības policistu Vladimiru Kupriņenko Latvijas Radio neizdevās sazināties. Valsts amatpersonu deklarācija rāda, ka senāk viņš vairākus gadus nostrādājis arī Valsts policijā.
Par bezdarbību sodītā policiste uzbrukumu jaunietim ar Ukrainas karogu neatbalsta
Fragments no Latvijas Televīzijas ziņu raidījuma "Panorāma" 2023. gada 10. oktobrī: "9300 eiro naudassods būs jāmaksā bijušajai policistei Anastasijai Cvirko. Pirmās instances tiesa šodien atzina viņas vainu apsūdzībās par bezdarbību saistībā ar uzbrukumu jaunietim ar Ukrainas karogu."
2022. gada maijā – dienā, kad Rīgā notika gājiens, lai izteiktu atbalstu padomju laika pieminekļu nojaukšanai, Anastasijas Cvirko dzīvesbiedrs iesita jaunietim, kuram ap pleciem bija Ukrainas karogs. Sieviete tolaik bija Valsts policijas amatpersona. Prokurors apsūdzēja Cvirko par valsts amatpersonas bezdarbību. Apsūdzības ieskatā viņa ne tikai noklusēja notikušo, bet arī sniedza nepatiesas ziņas policijai par uzbrucēja atrašanās vietu. Pērn oktobrī tiesa Cvirko atzina par vainīgu krimināllietā.
Bijušajai policistei intervijā vēlos vaicāt, kāpēc viņa nerīkojās, kad viņas dzīvesbiedrs fiziski uzbruka jaunietim?
Sieviete savu vainu neatzīst, tādēļ spriedumu pārsūdzēja. Viņa stāstīja, ka nav redzējusi, ka viņas dzīvesbiedrs Valērijs Lazarevs iesita jaunietim. "Braucām kopā mašīnā savās darīšanās. Mašīna tika strauji apturēta. Notika konflikts, kuru es pilnā mērā nevarēju novērot savas atrašanās vietas mašīnā dēļ. Apzinoties, ka notiek kaut kāds strīds, atsprādzējos, izkāpu ārā no mašīnas, pasaucu Valēriju atpakaļ, un viņš piekrita," stāstīja Cvirko.
Pēc tam abi iekāpa mašīnā un aizbrauca mājās. Šādi viņa paskaidroja, kādēļ dzīvesbiedrs uzbruka jaunietim Vladislavam Senevičam. "Valērijam bija stress. Viņam [stress] sakrājies bija. Senevičs trāpījās nepareizajā vietā, nepareizajā laikā," pauda Cvirko.
Ne Cvirko, ne Lazarevs cietušo nepazina. Vaicāta, vai viņas dzīvesbiedrs uzbruka jaunietim Ukrainas karoga dēļ, Cvirko pauda: "Tas uzbrukums, manā skatījumā, nebija saistīts tieši ar to karogu."
Kad Latvijas Radio centās noskaidrot vairāk par uzbrukuma iemesliem, Cvirko pārtrauca un sacīja, ka viņai ar to nav nekāda sakara. Proti, krimināllieta ir par viņas bezdarbību un ne par ko citu viņa nerunās.
"Tajā brīdī pēc palīdzības, pēc policijas neviens nesauca. Neviens necentās mūs aizturēt, aizkavēt vai jebkādi citādi liecināt mums par to, ka mums būtu jāpaliek uz vietas. Arī es pati neko neredzēju, ka būtu noticis kaut kas tāds, ka man būtu jāpaliek vai jāizsauc policija," stāstīja Cvirko.
Viņa sacīja, ka pašā vakarā tikai pirms gulētiešanas Lazarevs viņai pastāstīja par uzbrukumu. Pāris esot vienojies, ka nākamajā dienā no rīta brauks uz policiju. "Es biju pārliecināta, ka sliktākajā gadījumā atnāks pavēste. Bet, ka šī visa pasākuma dēļ, kas tur bija noticis, kas manā skatījumā ir neatbilstošs tai rezonansei, – atbraukt 13 policistiem, iznest durvis un aizturēt cilvēku par vienu sitienu, nezinu, vai tas bija atbilstoši," pauda Cvirko.
Naktī Lazareva mājās, kur dzīvoja arī Cvirko, ieradās likumsargi. Bijusī policiste stāstīja – kad pamodās, dzīvesbiedra viņai blakus nebija. Lazareva atrašanās vietu Cvirko neesot zinājusi.
"Kāpēc saka, ka tika traucēta policijas darbība vai tur vēl kaut kas? Es pilnīgi lojāli ar visiem policistiem… Mēs sēdējām viesistabā, runājāmies, kamēr speciālo uzdevumu bataljona darbinieki kopā ar citiem kriminālpolicijas darbiniekiem meklēja Valēriju. Pēc kaut kādām 40 minūtēm, jā, atrada," sacīja Cvirko, atzīstot, ka Lazarevs bija noslēpies.
Viņa apgalvoja, ka neatbalsta dzīvesbiedra uzbrukumu un arī neizprotot, kādēļ viņš slēpās no policistiem: "Tas bija tāds priekš manis nesaprotams gājiens."
Savu bezdarbību viņa noliedza un uzskata, ka ir nepamatoti atlaista no dienesta Valsts policijā. "Vai tiešām manas darbības bija tik briesmīgas, ka mani bija jāatvaļina? Tas arī man nav skaidrs," pauda Cvirko.
Cvirko policijā nostrādāja nepilnus 5 gadus, turklāt pēdējos vairāk nekā divus gadus strādāja kriminālpolicijā. Tagad viņa ir bezdarbniece.
Bijusī policiste stāstīja, ka neatbalsta ne Ukrainu, ne Krieviju: "Es uzskatu, ka kari ir bijuši. Tie ir, un tie būs. Ko atbalstīt, kā atbalstīt – tas ir katra cilvēka personīgais viedoklis. Bet es uzskatu, ka Latvijai nekāds sakars ar Ukrainu nav."
Kaut arī Cvirko mēģināja pateikt, ka viņa un dzīvesbiedrs neiestājas ne vienā pusē, celtās apsūdzības un viņas teiktais nav pārliecinošs. "Ja tu gribi atbalstīt tur vājo pusi, kas šajā gadījumā ir Ukraina, nu, atbalsti! Bet priekš kam ir vajadzīgi uzskati, ka nedod Dievs, tu, pieņemsim, domā savādāk, tev ir vieta tikai cietumā," savu nostāju pauda Cvirko.
Prokurors: Policijai būtu vairāk jāpievērš uzmanība jautājumam par policistu lojalitāti
Kā Cvirko rīcību vērtē krimināllietas prokurors no Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūras Kaspars Andruškins? "Ņemot vērā, ka šī persona, būdama arī pietiekami ilglaicīga Valsts policijas darbiniece, nodevusi zvērestu valstij kalpot, ja viņa cenšas piesegt šādas personas, tad tādam neitrālam klausītājam, skatītājam no malas varētu rasties arī priekšstats par viņas nelojalitāti valstij," sacīja Andruškins.
Viņš stāstīja, ka bijušās policistes attieksme un uzvedība visa kriminālprocesa laikā radīja aizdomas par viņas lojalitāti valstij. "Mans personīgais uzskats, ka Valsts policijā nevar strādāt cilvēki, kas nav savas valsts patrioti," pauda Andruškins.
Šī nav vienīgā lieta, kad Andruškinam ir radušies jautājumi par likumsargu uzticību un cieņpilnu attieksmi pret valsti. Tā bijis arī, piemēram, Valsts policijas darbinieku korupcijas vai dienesta pilnvaru pārsniegšanas lietās.
"Nevienā no šīm lietām, protams, lojalitāte valstij nav vadmotīvs. Bet skaidrs, ka, iepazīstoties ar apsūdzēto personībām un viņu motīviem kaut kā rīkoties, vai kaut vai gluži vienkārši, apskatot no notikuma vietas audio vai video ierakstus, kā viņi runā un kā viņi uzvedas, atsevišķos gadījumos noteikti mēs varam izvērtēt viņu lojalitāti valstij," sacīja prokurors.
Viņaprāt, Valsts policijas vadībai būtu jāpievērš šim jautājumam liela uzmanība: "Šis siets acīmredzot nestrādā. Skaidrs, varbūt darbinieku trūkums, skaidrs, ka apstākļi, bet tas jau ir plašāks jautājums. Par to jau mēs visi visu laiku runājam."
Valsts policijas šefs: Ir īpaši kritēriji, kādi cilvēki vispār var dienēt
Vai Valsts policijā pastāv sistēma, kas ļauj identificēt valstij nelojālus policistus, it īpaši pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā?
Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks norādīja: "Mums ir, protams, īpaši kritēriji, kādi cilvēki vispār var dienēt Valsts policijā, arīdzan šie cilvēki tiek pārbaudīti – kāda ir viņu iepriekšējā pieredze, ar ko viņi ir nodarbojušies, kas ir šo cilvēku kontaktpersonu loks, kā sevi raksturo, kādas ir izpausmes sociālajos tīklos un tā tālāk."
Īpaši padziļinātas pārbaudes pielaidei valsts noslēpumam ir policistiem, kuri strādā ar klasificētu informāciju. Vajadzības gadījumā policistu rīcību vērtē arī Valsts drošības dienests.
Ruks stāstīja – policija pievērš uzmanību arī tam, ko darbinieki dara savā brīvajā laikā.
"Nu kaut vai tie paši ceļojumi uz kaut kādām trešajām valstīm un tamlīdzīgi. Ar likumu aizliegts nav, bet šobrīd policijas amatpersonai doties, piemēram, uz to pašu Krieviju vai uz Baltkrieviju, tas ir diezgan liels neprāts. To mēs kategoriski neatbalstām, un ir nepārtraukti arī pārrunas visu šo laiku ar kolēģiem," pauda Ruks.
Arī iedzīvotāji ziņo par atsevišķu policistu attieksmi, ko var dažādi interpretēt, kādu uzskatu paušanu un ierakstiem sociālajos tīklos. Pēc informācijas pārbaudīšanas pērn policija sauca pie disciplināratbildības divas amatpersonas.
"Nu, nebija tur tādu gadījumu, ka būtu cilvēks jāatbrīvo no dienesta," atzīmēja policijas šefs Ruks.
Ruks skaidroja, ka abos gadījumos darbinieku izteikumus varēja pārprast.
Valsts policijas vadītājs intervijā gan nepārliecināja, vai iekšējā kontrole policijā ir pietiekama. Viņš nenosauca konkrētus mehānismus, kā tieši un cik bieži policijā pārbauda ierindas darbiniekus, kuriem nav pielaides valsts noslēpumam.
Viņš gan atsaucās uz likumu, kas regulē amatpersonu dienesta gaitas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Tajā teikts, ka amatpersona, kad sāk strādāt, nodod zvērestu par uzticību Latvijai un svinīgi sola ievērot Satversmi un citus likumus.
"Mums siets ir stingrs. Mums tiešām ir stingrs siets, sākot no dienestā pieņemšanas dienas mums tas cilvēks tiek pētīts, viss, kas ar viņu ir saistīts," atzīmēja Ruks.
Tomēr Ruks nevarēja garantēt, ka neatkārtosies līdzīgi gadījumi, kā tas bija ar Cvirko: "Tāpat kā mēs neesam pilnīgi pasargāti no korupcijas gadījumiem vai dienesta pilnvaru pārsniegšanas gadījumiem – kā jebkurā sabiedrības daļā, protams, ir gadījumi, kas ir ārkārtēji gadījumi, šajā kontekstā skatoties."
Vairumā pašvaldību nepastāv kritēriji nelojālu policistu atsijāšanai
No šī gada katrā vietvarā jābūt pašvaldības policijai. To nosaka Saeimas pērn decembrī pieņemtie grozījumi likumā "Par policiju". Daudzviet tā jau pastāv, bet septiņas pašvaldības policiju veido no jauna.
Rēzeknes novadā policija vēl pilnā sastāvā nav nokomplektēta. Rēzeknes novada pašvaldības izpilddirektors Jānis Troška pauda: "Uz Administratīvās inspekcijas bāzes mēs arī izveidojām pašvaldības policiju."
Kā pašvaldība pārliecinās, ka darbā pieņem valstij lojālus policistus? "Tādu kritēriju nebija, un jāsaka atklāti, ka pārliecināties par šo nebija iespējams tādā izpratnē," sacīja Troška.
Arī Rēzeknes valstspilsētas dome, kuras vadītāju Aleksandru Bartaševiču pārkāpumu dēļ pirms pāris mēnešiem atstādināja no amata, šogad veido pašvaldības policijas iecirkni.
Tomēr Rēzeknes domē Latvijas Radio atteica interviju un pašvaldības pārstāve Marina Sokolova atsūtīja šādu rakstisku komentāru: "Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība par šo tematu komentārus nesniegs, bet varam apgalvot, ka amatu konkursi tiks izsludināti, ievērojot visus likumus."
Vai pārējās vietvaras, arī tās, kur pašvaldības policija jau ilgstoši strādā, pievērš uzmanību jautājumam par policistu lojalitāti valstij?
Latvijas Radio sazinājās ar visām pašvaldībām, ieskaitot jau pieminētās. Atbildes netika saņemtas vien no Cēsu un Krāslavas novada pašvaldībām.
Desmit pašvaldībās, pirms pieņem darbā policistus, aplūko viņu profilus sociālajos tīklos. Dažviet pretendenta attieksmi pret valsti mēģina noskaidrot darba intervijās.
Secināms, ka lielākajā daļā pašvaldību nepastāv specifiski kritēriji, lai atsijātu nelojālus policistus.
Piemēram, Valkas novada pašvaldības Personāla nodaļas vadītāja Arita Ārgale norādīja: "Līdz šim, meklējot pašvaldības policijas darbiniekus, nav izstrādāti specifiski kritēriji pretendentiem, jo pastāv liels risks, ka tas var būtiski sašaurināt potenciālo pretendentu skaitu. Noteicošā loma, izvēloties darbinieku, ir atbilstība izvirzītajām amata prasībām un intervijas laikā atstātais iespaids."
Likumā "Par policiju" ir teikts, ka pašvaldības policistam jābūt pilngadīgam Latvijas pilsonim ar vismaz vidējo izglītību, iepriekš nesodītam un netiesātam par tīšu noziedzīgu nodarījumu. Un šīs prasības arī ievēro visas pašvaldības.
Rīgā policisti, pirms sāk darbu, nodod zvērestu. Tā sacīja Rīgas pašvaldības policijas vadītāja vietnieks Edgars Rudzītis. "Zvērestā ir viens no nosacījumiem – ievērot Satversmi, protams, un strādāt Latvijas Republikas labā un ziedot pat, ja ir nepieciešams, veselību un savu dzīvību," sacīja Rudzītis.
Pēc gadījuma ar nu bijušajiem pašvaldības policistiem Kigitoviču un Kupriņenko Rīgas pašvaldības policija pārbaudīja, vai tā nav sistēmiska problēma, ka policisti sociālajos tīklos izplata saturu, kas apšauba viņu lojalitāti valstij. Atsevišķiem darbiniekiem vadība uzdeva papildu jautājumus.
Rudzītis norādīja: "Mums ir 800 darbinieku, tu nevari pārbaudīt, nu šodien pārbaudīju, rīt viņš kaut ko ir publicējis, piemēram. Un arī ne visi darbinieki sevi identificē sociālajos tīklos, piemēram, ar vārdu un uzvārdu. Tur ir dažādi segvārdi un viss pārējais. Bet, protams, tas process notiek. Protams, mēs pārbaudām jebkuru sūdzību no iedzīvotājiem."
Arī Latvijas Radio pārliecinājās, ka daļa policistu slēpj savus ierakstus, bildes un draugus sociālajos tīklos. Tā secināts pēc tam, kad mēģināts pārbaudīt profilus vairāk nekā 200 pašvaldības policistiem visā Latvijā.
Atsevišķiem policistiem Latvijas Radio atrada profilus Krievijas sociālo tīklu platformās "Odnoklassniki.ru" un "VKontakte.com". Kā apstiprināja Valsts drošības dienestā, tas var būt par iemeslu viņus padziļināti izpētīt.
Latvijas Radio izpētīja arī sociālās vietnes "Facebook" profilus dažiem policistu tuviniekiem. Piemēram, kāda inspektora sievai profila bildē var redzēt Georga lentīti un uzrakstu "pobeda" jeb no krievu valodas "uzvara". Kāds cits policists dalās ar ierakstiem, kur netieši minēts, ka dzīve Padomju Savienībā bijusi labāka.
Cer, ka grozījumi attiecībā uz nelojāliem darbiniekiem uzlabos situāciju
Šīs un vēl citas aktivitātes sociālajos tīklos nerada pārliecību, ka visi policisti, kuri strādā pašvaldībās, būtu lojāli valstij. Kas jādara, lai to mainītu?
Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Bekmanis norādīja: "Ja es pareizi vērtēju juridisko situāciju, līdz šim, kas attiecas uz pašvaldības policijas darbiniekiem, tad šāda lojalitāte tieši valstij likumos uz pašvaldības policistiem nebija attiecināta."
Bekmanis uzskata, ka situāciju varētu uzlabot grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā, ko Saeima pieņēma īsi pirms Ziemassvētkiem. "Pateicoties šiem grozījumiem, šī lojalitātes prasība var tikt attiecināta arī uz pašvaldības policijas darbiniekiem. Un, kā izriet no likuma, konstatējot lojalitātes trūkumu, darba devējam būs arī tiesības atlaist no darba šo nodarbināto," skaidroja Bekmanis.
Tātad izmaiņas likumā palīdzēs atbrīvoties no valstij nelojāliem policistiem pašvaldībās. Tiesa, tikai tad, ja policija spēs nelojālus kolēģus pamanīt.
Atsevišķu pašvaldību darbinieki gan cer, ka valsts iestrādās likumā vienotus kritērijus, kas noteiktu lojalitātes pamatprincipus.
Bekmanis komentēja: "Nu, vai mums tiešām ir vajadzīga tā instrukcija, kā mīlēt savu valsti, kā izturēties ar cieņu pret Satversmē noteiktajām pamattiesībām, pamatbrīvībām? Ja tev pašam likums "Par policiju" saka, ka tavas eksistences mērķi ir aizsargāt cilvēku pamattiesības un pamatbrīvības neatkarīgi no nekā. Tāpēc es nezinu, ko vēl var uzrakstīt visām pašvaldībām, lai šī izpratne būtu pilnīgi vienāda."
Laura un Pēteris, kuriem bija konflikts ar Rīgas pašvaldības policijas darbiniekiem dienā, kad apritēja pirmā gadskārta, kopš Krievija sāka karu pret Ukrainu, vēl joprojām ir pārliecināti, ka strīda pamatā toreiz nebija nepareizi novietots auto vai arī Pētera bravūrīgā attieksme pret kārtības sargiem, bet tam par cēloni bija kas cits.
"Šie paši policisti manam draugam, kad viņš atradās policijas automašīnā, teica, ka jūs varat sūdzēties, varat mēģināt, bet, kā jūs redzat, mēs te vēl strādājam. Ar tādu domu [teica], ka šādi gadījumi vai līdzīgi ir viņam jau bijuši, bet, ka – redz, viņš tur vēl strādā," sacīja Laura.
