557 miljoni eiro. Tik daudz naudas, skaitot kopā ar procentu maksājumiem, šā gada sākumā valstij parādā bija uzturlīdzekļu nemaksātāji. Viņu vietā tā saucamos alimentus maksā apzinīgā sabiedrības daļa.
Pēdējo gadu laikā statistiski gan nemaksātāju, gan arī parāda skaits nav ļoti būtiski mainījies. Skatot jautājumu Saeimas atbildīgajā komisijā, tika pausts viedoklis, ka sistēma cīņā ar šīm "vējdzirnavām" jāmaina fundamentāli.
"Tie ir 10% no privātajā sektorā strādājošajiem. Tas ir diezgan nopietns resurss, par ko mēs šobrīd runājam.
Ja mēs neatradīsim risinājumu, mēs šeit taisīsim tieši tādu pašu sēdi un par pensijām runāsim. Ka viņiem praktiski nav pensijas.
Un viņi ekonomikā nepiedalās," pauda Saeimas deputāts Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts").
"Tas ir labi, ka ir sākts intensīvāk strādāt, bet, cik es atceros un es diezgan ilgi šo atceros... Tad tā, godīgi sakot, tiek lēni kustināta," norādīja Saeimas deputāts Andris Bērziņš (Zaļo un Zemnieku savienība).
"Mēs arī skatāmies ārvalstu pieredzi. Un tie mehānismi, kādi tiek ieviesti, ir diezgan līdzīgi. Līdz ar to mēs redzam arī no statistikas, ka šie mehānismi strādā," atzīmēja Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas direktors Edgars Līcītis.
Lielākā problēma ar naudas piedziņu – šie cilvēki visbiežāk neuzrāda pietiekami lielus vai vispār jebkādus legālus ienākumus, lai no viņiem ko varētu pieprasīt.
Taču, lai izdzīvotu, darbojas ēnu ekonomikā. Te arī pirmā problēma, kas naudas atgūšanā būtu jārisina. Šajā ziņā Tieslietu ministrija (TM) uzsvēra gan visas sabiedrības, gan īpaši darba devēju attieksmes nozīmi.
"Ja tas ir zināms visu darba devēju konsensus, ka viņi zina, ka viņš nevarēs aiziet pie cita darba devēja, kurš to pieļaus, – tā ka tas ir arī tāds morāles jautājums," sprieda TM parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna.
Paegļkalna arī skaidroja, ka
Uzturlīdzekļu garantiju fonda parādnieki ir kā atsevišķa demogrāfiskā grupa, ko pamato arī dati. Lielākā daļa – 53% – no šiem cilvēkiem sodīti krimināli.
Tai skaitā 41% nemaksātāju sēdējuši cietumā.
Tāpat visbiežāk viņiem alimentu parāds nemaz nav vienīgais – klāt tam nereti nāk arī, piemēram, tā saukto ātro kredītu parādsaistības vai kādi nenomaksāti sodi, kas iespējamību viņus atgriezt legālajā ekonomikā pasliktina vēl vairāk.
