Komercbankas
Valdības sniegtās kredītu garantijas ļauj bankām uzlabot kredītu kvalitāti. Līdz ar to krīzes laikā tām nav jāveic tik lieli uzkrājumi. Bankas no savas puses ir nākušas pretī klientiem un piedāvā kredītu brīvdienas.
Tomēr tā nav labdarība.
Praksē kredītu brīvdienas nozīmē, ka bankas uz laiku no trīs mēnešiem līdz gadam atbrīvo klientus no pamatsummas maksājumiem. Tātad aizņēmēji nedzēš paņemto kredītu, bet turpina bankai maksāt procentus. Ja kredīts paņemts nesen, tad procenti var sasniegt gandrīz pusi no maksājuma.
Kad kredītbrīvdienas beigsies, ikmēneša kredīta maksājums pieaugs, jo atlikušajā termiņā būs jāatdod krīzes laikā nesamaksātais. Tā ir ierasta banku prakse, bet kredītņēmējiem tas būtu jāņem vērā.
Līdz pagājušajai nedēļai kredītbrīvdienas tika piešķirtas vairāk nekā septiņiem tūkstošiem hipotekāro, patēriņa un uzņēmumu kredītu par kopējo summu virs 350 miljoniem eiro.
Raidījumam "De facto" savu pieredzi izstāstīja kāds "Luminor" bankas klients, kurš gribēja pagarināt kredīta atmaksas termiņu, lai pēc kredītbrīvdienām ikmēneša maksājums nepieaugtu.
"Man ir ļoti neliels termiņš palicis, un līdz ar to sanāk, ka ja [kredītbrīvdienas] ir, piemēram, trīs mēneši, tad tā atlikusī summa tiek sadalīta uz ļoti īsu termiņu, un pēc tam diezgan liels maksājums sanāk," stāsta bankas klients, kurš negribēja publiski minēt savu vārdu.
"Par to banka prasīja 200 eiro," saka vīrietis. Kā pārliecinājās LTV, kredīta termiņa pagarināšanu "Luminor" traktēja kā kredīta grozījumus, par ko prasīja 200 eiro komisijas maksu.
Vīrieša teiktais gan nesaskan ar bankas klāstīto, ka tā neprasa komisijas maksas arī kredītu pagarināšanai, ja šāda vēlme saistīta ar Covid-19 ietekmi.
"Šobrīd esam raduši arī iespēju piešķirt kredītbrīvdienas un vienlaikus bez komisijas maksas pagarināt kredīta termiņu tiem klientiem, kas jau ir nonākuši finansiālās grūtībās Covid-19 pandēmijas dēļ," raidījumam atbild "Luminor" vadītāja Latvijā Kerli Gabriloviča.
Viņa piebilst, ka kredīta apmaksas termiņu klienti izvēlas pagarināt tikai retos gadījumos. Pašlaik klientiem svarīgākais ir atlikt pamatsummas apmaksu, kas sastāda lielāko kredīta maksājuma daļu.
"Luminor" klients stāsta, ka jautājumus, kā tieši Covid-19 krīze viņu skārusi, banka nav uzdevusi. Bankas vadība pieļauj, ka, visticamāk, ir bijis kāds pārpratums komunikācijā: "Atvainojamies klientam par sagādātajām neērtībām un aicinām ar mums sazināties, lai atrisinātu situāciju."
Vispārējā banku prakse tomēr ir tāda, ka pēc kredītbrīvdienām klientiem būs jāmaksā vairāk, nevis viņiem pagarinās atmaksas termiņu.
Finanšu nozares asociācijas vadītāja Sanita Bajāre skaidro, ka kredītu termiņus var un vajag pagarināt, ja nepieciešams, bet "no tās praktiskās puses, tad mums ir jāvērtē šī resursu cena, par kuru mēs varam šo naudu aizdot uz tādu termiņu, kā klientam ir nepieciešams."
Savukārt komisijas maksas bankas prasot tad, ja grozījumi nav vienkārši.
"Mēs esam sociāli atbildīgi, un šī ir ārkārtēja situācija. Ja mēs redzam fiziskās personas, tad mēs, cik iespējams, neprasām komisijas maksas, bet es vēlreiz gribu teikt, ka komisijas maksa ir alga par to darbu, ko mēs darām," saka Bajāre.
"Altum"
Covid-19 krīzes laikā atbalstu uzņēmējiem vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā dažādās programmās sniegusi valsts finanšu institūcija "Altum". Atsevišķos uzņēmējos gan neizpratni radīja "Altum" sākotnējā prasība apmaiņā pret apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem prasīt īpašnieka galvojumu 100% apmērā, ja nav cita nodrošinājuma. "Altum" pēcāk šo prasību precizēja un individuālo galvojumu samazināja līdz 10%, bet to pavisam neatcēla, jo tas ļaujot izsniegt lētāku aizdevumu.
"Altum" vadītājs Reinis Bērziņš apstiprina, ka atbalsta programmas sākumposmā bijuši aizdevumi, kas izsniegti, pretī prasot par 10% lielāku personīgo galvojumu. Taču "svarīga ir arī tā darbība, kas bijusi pēc tam," atzīmē Bērziņš. "Altum" esot sazvanījusi šos vairākus desmitus aizdevumu saņēmēju un aicinājusi vērsties "Altum", lai galvojumu samazinātu.
"Altum", izsniedzot kredītus, ja nepieciešams, kombinē individuālo galvojumu ar nodrošinājumu.
Tomēr lielai daļai uzņēmumu Covid-19 krīzes palīdzība iet secen, jo tie nonākuši finanšu grūtībās jau pērn. Un krīzes palīdzība šādiem uzņēmumiem saskaņā ar Ministru kabineta un Eiropas Komisijas politiku nepienākas, atzīmē "Altum".
"Tie būs ap 55-60%, kam mēs varam pateikt "jā", un 40-45%, kam mēs joprojām sakām "nē". Viens no tipiskākajiem argumentiem, kāpēc mēs sakām "nē", ir tāds, ka uzņēmēji mēģina iegūt atbalstu, labi zinot, ka tas nepienākas gadījumos, ja nav bijusi ietekme tieši vīrusa dēļ," skaidro "Altum" vadītājs.
Valsts ieņēmumu dienests
Vēl viens valdības piedāvāts palīdzības mehānisms ir dīkstāves atbalsts 75% apmērā no algas darbiniekiem, kas nestrādā. Atbalsta mehānisms nepārtraukti tiek uzlabots. Tagad rasta arī iespēja atbalstu saņemt strādājošiem pensionāriem un uzņēmumu valžu locekļiem. Tomēr ir piemēri, ka uzņēmums pēdējā gada laikā ir strauji kāpinājis apgrozījumu, un kritums, sākoties Covid-19 krīzei, nav bijis tik ievērojams, lai pretendētu uz atbalstu.
Līdz piektdienai dīkstāves pabalstu saņēma 16 tūkstoši darba ņēmēju, kas nav tik daudz, kā sākotnēji tika lēsts. Vidējais pabalsta apmērs ir 250 eiro, kas nav pat 60% no minimālās algas Latvijā. Valsts ieņēmumu dienests (VID), kas lemj par dīkstāves pabalsta piešķiršanu, trešdaļā gadījumu to atsakās izmaksāt, jo uzņēmumi pirms tam maz un slikti maksājuši nodokļus.
Citās valstīs palīdzību saņem arī nepilnu laiku nodarbinātie. Latvijā atbalsts pienākas tikai tiem, kas atrodas pilnīgā dīkstāvē.
Ir uzņēmēji un ekonomisti, kam šāda pieeja nav saprotama, ka no valsts puses tiek stimulēta darbinieku sūtīšana mājās, nevis cenšanās krīzes laikā kaut kādu darbu darīt.
Tādēļ politiķu vidū pašlaik tiek apspriesta arī iespēja apmaksāt daļēju dīkstāvi, ko praktizē citās valstīs. Par šādu iespēju izteicies jaunais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs ("KPV LV"). Tomēr koalīcijas partneru vidū ir arī skepse.
Finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") izteicies, ka daļējs dīkstāves pabalsts nav ieviests, jo būs grūti izkontrolēt, cik daudz darbinieks strādā. "Es uzskatu, ka jebkurai palīdzībai, ko mēs sniedzam, ir jābūt valsts iestādēm iespējai izkontrolēt," saka Reirs.
No finanšu ministra teiktā izriet, ka esošo modeli akceptējušas arī lielākās uzņēmēju organizācijas.
Tādēļ šobrīd VID dīkstāves palīdzību piešķir tikai tad, ja darbinieki tiešām nestrādā. Un pārbaudēs ir atklāti vairāki gadījumi, ka tas tā nav bijis. Pieķerti grāmatveži, konditori, pārdevēji.
"Skaidrojumi ir dažādi. Ir gadījumi, kad darba devējs pasaka, ka konkrētais pārdevējs saslima un viņa vietā tiek pasaukts cits. Un ir gadījumi, kur pārdevēji pasaka, ka mums ir jāmaksā nomas maksa liela, tāpēc arī es atrodos savā darba vietā," par pārbaudēs konstatēto saka VID Nodokļu un muitas policijas direktors Kaspars Podiņš.
Šajos gadījumos VID izvērtē, kādu sodu piemērot – var nākties atmaksāt saņemto pabalstu, maksāt soda naudu vai pat ierobežot uzņēmējdarbību uz laiku.
Atteikumu skaits ir minimāls citam VID atbalsta pasākumam – nodokļu atlikšanai. Tikai 1% nodokļu brīvdienas netiek piešķirtas, un kopumā nodokļu nomaksas pagarinājumi piešķirti par gandrīz 37 miljoniem eiro.
