Ārsti ir tieši – nākotne veselības nozarē iezīmējas ļoti drūma: pacienti laikā nesaņem palīdzību, rindas pēc pakalpojumiem ir garas, un daļa mediķu jau meklē darba iespējas citās valstīs.
Pirmdien streika gājienā piedalīsies arī ģimenes ārste Linda Reicle no Liepājas kopā ar savām medmāsām. Šajā laikā viņas prakse būs slēgta.
"Komunikācija ar premjeru, ar Finanšu ministriju ir tuvu nekādai. Sadarbība ar nozari, ieinteresētība šajā problēmās… Rodas iespaids, ka tas uz viņiem neattiecas," sacīja Linda Reicle.
Viņa bieži novērojusi, ka pacientiem rindā pie speciālistiem jāgaida vairāki mēneši, un visbiežāk viņi spiesti ārstēšanas izdevumus segt paši, it sevišķi, ja palīdzība nepieciešama steidzami.
"Cenas pēkšņi nenokritīs, un pacientiem pakalpojumi netiks pēkšņi no zila gaisa piedāvāti vairāk, ja mūsu valdība, mūsu valstsvīri nerīkosies, politiskā griba netiks izteikta, ja turpināsies tikai solījumi, bet realitātē nekas netiks pildīts, tā kā tas bijis līdz šim; tad mēs varam gaidīt ar bažām, kas mūs sagaida nākotnē," uzskata Linda Reicle.
Gandrīz puse jeb 44% no medicīnas sistēmas pašlaik tiekot finansēti no pašu pacientu kabatas papildus nodokļos samaksātajam, ziņo Jauno ārstu asociācija.
"Zāļu cenas pieaug. Nav iespējams aiziet uz izmeklējumiem. Rindas pieaug, un attiecīgi rodas jautājums, ko mēs gribam sagaidīt nākamajā gadā, aizsākamajā un tā tālāk," norādīja Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs.
Medicīnas pakalpojumu pieejamība nākotnē iezīmējās vēl drūmāka – mediķu trūkums kļūs vēl aktuālāks.
"Katrs ceturtais jaunais ārsts pametīs Latviju nākamajos gados tikai tāpēc, ka darba apstākļi ir tādi, kādi viņi ir. Atalgojums un viss pārējais.. Tad, ja šis nav pietiekams signāls, jautājums – ko politiķi vispār dara savos amatos?" retoriski jautāja Šilovs.
KONTEKSTS:
Veselības jomai šā gada budžetā papildus novirzīs 85,8 miljonus eiro, no kuriem vislielāko daļu paredzēts novirzīt mediķu atalgojuma celšanai un onkoloģijai, taču nozare uzskata, ka papildus tam būtu nepieciešami vēl aptuveni 220 miljoni eiro.
Slimnīcu biedrība un mediķu arodbiedrība prasīja Saeimai rast papildu naudu, brīdinot, ka augustā, septembrī var nākties slēgt plānveida pacientu pieņemšanu.
Valdošā koalīcija solījusi piešķirt papildu naudas energoresursu cenu kompensācijām valsts un pašvaldību slimnīcām. Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") ir uzdevis visām ministrijām pārskatīt izdevumus, lai rastu nepieciešamo papildu finansējumu veselības aprūpes un izglītības nozarēm.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") atzina, ka šī gada budžetā veselības aprūpe un labklājība nav pienācīgi finansētas, ja salīdzina ar citām Eiropas valstīm.
