ĪSUMĀ:
-
Baiba Braže bija Ārlietu ministrijas virzītājspēks Kariņa ministrēšanas laikā, viņa "labā roka".
-
Bezpartejiska kandidāta virzīšana liecina par "Jaunās Vienotības" īso rezervistu soliņu.
- Līdzgaitnieki Braži raksturo kā ļoti enerģisku, jaudīgu, bet arī šerpu un ļoti prasīgu.
- Ārlietu dienestā par Braži ir augstās domās un uz viņu ministres amatā raugās cerīgi.
- Braže ārlietu dienestā ir kopš 1993. gada, kā diplomāte pieredzējusi Latvijai vēsturiski svarīgus brīžus.
Braže – ĀM virzītājspēks Kariņa laikā
Pēc ilggadējā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ievēlēšanas Valsts prezidenta amatā ārlietu dienests juties nedaudz atstāts novārtā, jo bija skaidrs, ka nākamais ārlietu ministrs – Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") – ir "pārejoša vērtība": viņš mērķēja uz amatiem Briselē un NATO. Tieši Braže bijusi ĀM virzītājspēks Kariņa ministrēšanas laikā. Ministra "labā roka". Viņš arī diplomātei ļoti uzticējies, abi esot ļoti labi sapratušies.
To gan nevarot teikt par Bražes un Rinkēviča savstarpējām attiecībām, tāpēc dažos ārlietu dienestā nodarbinātos tas, ka Braže tiek virzīta ārlietu ministra amatam, raisa izbrīnu. Abiem neesot sirsnīgu attiecību, taču viņi mēģināja "savu patiku-nepatiku" nolikt malā un uzturēt lietišķas darba attiecības.
Vaicājot par nesaprašanās iemesliem, izskan tādas frāzes kā "Braže nebaidās iebilst un kritizēt", un Rinkēvičam kritika netīkot. Taču domstarpību pamatā, visticamāk, ir dažādie vadības stili.
Bražes un Rinkēviča konfliktu pārspīlēt gan nevajadzētu – citādi nebūtu Rīgas pils piekrišanas Bražei kā ārlietu ministrei. Arī šonedēļ pēc tikšanās ar premjeri Valsts prezidents atzina Bražes kandidatūru par piemērotu un pauda viņai atbalstu. Tiesa, pirms balsojuma ar viņu netikās, jo, kā pats teica, – pazīst Braži gana sen.
"Jaunās Vienotības" īsais rezervistu soliņš
Pēc Krišjāņa Kariņa atkāpšanās no ārlietu ministra amata vadošā partija "Jaunā Vienotība" kandidātus sākotnēji meklēja savās rindās. Kuluāros izskanēja arī daži uzvārdi, premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") pat vienu no tiem – bijušo Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentāro sekretāri, tagad Saeimas spīkeres biedri Zandu Kalniņu-Lukaševicu – atzina par "izsveramu kandidāti".
Taču, kā LSM.lv atzina kāds ārlietu dienesta darbinieks, Kalniņa-Lukaševica būtu bijusi "toksisks sprādziens", ņemot vērā ilggadējās diplomātes Astras Kurmes iesniegumu ĀM Ētikas padomei 2022. gadā, kas atklāja parlamentārās sekretāres darba stilu. Kalniņas-Lukaševicas kandidatūras apsvēršana, visticamāk, bija mēģinājums pārbaudīt, vai tas, kas ārlietu dienestā notika viņas laikā, ir izplēnējis vai joprojām gruzd. Acīmredzot, vēl gruzdēja.
Tāpat tikusi apsvērta tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres kandidatūra, bet tas nozīmētu lielāku rokādi valdībā, turklāt viņa nepiekrita.
Jāpiebilst, ka Ārlietu ministrija "Vienotības" politiskajā pārziņā būtībā ir jau kopš 2010. gada, kad ārlietu ministrs bija Ģirts Valdis Kristovskis, kura vārds arī šoreiz tika locīts potenciālo kandidātu sakarā. Pēc viņam ļoti neveiksmīgajām 11. Saeimas vēlēšanām ārlietu ministra postenī nokļuva Edgars Rinkēvičs – sākumā bezpartejisks, tad pievienojās Zatlera Reformu partijai, kas ātri vien izšķīda un kuras redzamākie biedri, tai skaitā Rinkēvičs, pievienojās "Vienotībai".
Un tā partija 12 gadus varēja atļauties aizmirst par ārlietām, jo šo jomu labi pārvaldīja Rinkēvičs.
Turklāt pati "Jaunā Vienotība" pēc iepriekšējām Saeimas vēlēšanām deklarēja, ka ministru amatiem nevirzīs vēlētāju uzticību neieguvušos kandidātus. Tad gan tas tika teikts sabiedrībā toreiz ļoti nepopulārā finanšu ministra Jāņa Reira ("Jaunā Vienotība") kontekstā, taču arī starptautiskajā praksē pieņemts, ka kandidātam tomēr ir jāiziet vēlēšanu cikls.
Braže šonedēļ intervijā Latvijas Radio atzina, ka no premjeres negaidītu zvanu saņēmusi pagājušās nedēļas nogalē. Taču dažiem politisko procesu vērotājiem ir aizdomas, ka Braže gatavojusies šim amatam, jo pēdējā laikā bija ļoti manāma publiskos pasākumos, tostarp grupā, kas gatavojas maratonam. Turklāt viņa esot ļoti ambicioza. Tai pat laikā kāds ĀM kolēģis norādīja – Braže vienmēr bijusi ļoti atsaucīga dalībai dažādos pasākumos. Jāpiebilst, ka arī medijiem viņa bijusi atsaucīga un sniegusi intervijas.
Ar šķēpmetējas dedzību
Bet kas tad ir Baiba Braže? Dzimusi Rīgā, bet ģimenes saknes ir Liepājas pusē. Intervijā žurnālam "Santa" 2019. gadā stāstījusi, ka īpaša vieta viņai ir Bārta, kur dzīvojuši vecvecāki. Bārtas tautastērpu viņa pat vilkusi uz pieņemšanu pie karalienes un tiekoties ar NATO ģenerālsekretāru.
Tāpat neatņemama dzīves sastāvdaļa bijis sports, konkrētāk – šķēpmešana. Viņa trenējusies pie leģendārās Valentīnas Eidukas. Sportistes garu varot just joprojām – esot disciplinēta un ļoti darbspējīga, atzīst viņas līdzgaitnieki. Viņai darba laiks beidzoties tad, kad darbi ir izdarīti, nevis tad, kad pulkstenis rāda. Un ar tādu principu viņa attiecas arī pret citiem. "Viņa sevi nežēlo, darba stundas neskaita," piebilst kāds ĀM darbinieks.
Viens piemērs – pārvarot dažādus birokrātiskos šķēršļus, viņa panāca, ka Lielbritānijas Ārlietu ministrijā nonāk Ziemassvētku eglīte no Latvijas.
Ar šo prasīgumu Braže var ieviest bijību. Un tas daudziem var nepatikt. Viņa nav ērta izpildītāja, piebilst ārlietu dienesta kolēģis. Viņa kā kaķis vienmēr nokrīt uz kājām, nebaidās un pēc vārda kabatā arī nav jāmeklē – tikšot galā jebkurā situācijā.
Tiesa, daži uzrunātie teic, ka šis prasīgums pret cilvēkiem ir nesamērīgs, Braže esot tieša, šerpa un mēdz jaukties lietās, kas nav viņas atbildībā. Arī rokasspiediens ir ciešs un stingrs. Šī sava šerpuma dēļ viņai bija izveidojušās sliktas attiecības ar atsevišķiem cilvēkiem NATO ģenerālsekretāra birojā.
Tomēr Bražes enerģiju, jaudīgumu, darbaspējas un degsmi min visi LSM.lv uzrunātie. "Sieviete tanks, kurai nepiemīt latviešu kūtrums – viņa bliež."
Šī enerģija, ar kuru varot "darbināt visu Pārdaugavu" un arī sevi "sadedzināt", jāmāk novirzīt pareizajā virzienā, lai "nenokautu citus", jo darbs ārlietu dienestā ir darbs komandā, atzīst vairāki LSM.lv uzrunātie. Šī jauda dažreiz arī liek viņai "vispirms izšaut un tad domāt", bet, kā atzina kāds bijušais līdzgaitnieks, – viņu vajag mācēt ierobežot.
Ārlietu dienestā uz Braži ministres amatā raugās cerīgi
Tomēr ārlietu dienestā, kurā viņa karjeru sāka drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, par Braži ir augstās domās un uz viņu ministres amatā raugās ļoti cerīgi, jo nav daudz tādu ministru, kas nāk no sistēmas un saprot iekšējās lietas.
Vienlaikus arī politiskā aizmugure ir svarīga, jo ir jācīnās par iestādes budžetu un jāpieņem politiski izšķiroši lēmumi. Tādēļ ir bažas, ka šī varētu būt Bražes vājā vieta, neskatoties uz to, ka viņa apsver iestāšanos partijā. "Partejiskā piederība ir vajadzība ministram," piebilst ilggadējs diplomāts.
Pati Braže intervijās žurnāliem "Santa" un "Pastaiga" iepriekš uzsvērusi, ka viņai ir ļoti paveicies ar darba dzīvi un viss līdzšinējais dzīves laiks, tai skaitā satikšanās ar vīru – Nīderlandes diplomātu – bijusi laimīga nejaušība. "Pat tas, ka esmu izaugusi padomju laikā, pieredzējusi neatkarības atgūšanu un pārmaiņu laiku. Redzējusi Latvijas veidošanos par atjaunotu demokrātiju, iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO.
Daudziem tagad šķiet, ka padomju gadi bijis zaudēts laiks, bet tas iedod citu perspektīvu un pamatu novērtēt to, kas mums ir šobrīd. Arī izpratni, ka nevajadzētu uzturēt ilūzijas par padomju laiku,"
viņa sacīja intervijā "Santai" 2019. gadā.
"Mazās laimītes – tās ir īstās laimītes. Kārtīga, dziļa saruna ar vīru vai meitu. Ar draugiem izrunāties, arī ja domas nesakrīt, bet varat atklāt, kā viens otru var saprast. [..] Un, protams, viss, kas saistīts ar Latviju pašu, Dziesmu svētku nedēļas sajūta, gatavošanās tiem, tās gaidas, pēcskaņas pēc tam. Arī ēdiens, garšas, smaržas, sēņu smarža tai skaitā, jūra – tas, ka mums nav paisuma un bēguma un ka vari jebkurā brīdī gar jūru gan skriet, gan braukt ar riteni," par to, kas rada laimes sajūtu, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pērn stāstīja Braže.
Divas personības, kas viņu iedvesmojušas, ir bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un izcilais diriģents Mariss Jansons, kurš nu jau aizgājis mūžībā. "Abi divi ir neizsakāmi pamatīgi, smagi strādājoši, gudri, bet arī tai pašā laikā neuzbāzīgi cilvēki, vienmēr atstājot vietu citiem cilvēkiem, vienmēr veidojot komandu ap sevi. Ir daudz ko mācīties no viņiem," raidījumā "Krustpunktā" sacīja Braže.
Karjera – soli pa solim
Baiba Braže
- Dzimusi 1966. gadā Rīgā
- Latvijas Universitātē iegūta juridiskā izglītība, kā arī maģistra grāds komunikācijas zinātnē.
- Taizemē apguvusi Dienvidaustrumāzijas studijas. Papildu kursi aizsardzības jomā, cilvēktiesībās un starptautiskajās tiesībās dažādās augstākās izglītības iestādēs ārvalstīs.
- Karjeru ārlietu dienestā sāka 1993. gadā Starptautisko tiesību departamentā. ĀM ieņēmusi dažādus vadošos amatus.
- Strādājusi Latvijas pārstāvniecībā ANO Ņujorkā, bijusi Latvijas vēstniece Nīderlandē, Indonēzijā, Lielbritānijā.
- Bijusi premjera Viļa Krištopana ārlietu padomniece.
- Bijusi NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga vietniece publiskās diplomātijas jautājumos (2020-2023)
- Kopš 2023. gada jūlija – Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece
- Brīvi pārvalda angļu un krievu valodu, kā arī zina nīderlandiešu, franču, taizemiešu valodu.
Braže karjeru ārlietu dienestā sāka 1993. gadā pēc studijām Nīderlandē. Līdz ar to kā diplomāte pieredzējusi mūsu valsts vēsturei svarīgus brīžus – Latvijas patiesās suverenitātes iegūšanu, Krievijas armijas izvešanu, Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO. Viņas pirmais darbs kā juristei Ārlietu ministrijai bija palīdzēt ar Krievijas armijas izvešanas līguma izstrādi, taču Braže nebija pašā darba grupā, kas nodarbojās ar šo jautājumu.
Pirmā starptautiskā pieredze, kā viņa stāstījusi jau minētajā raidījumā "Krustpunktā", bija ANO saistībā ar Krievijas armijas izvešanas rezolūciju, kuru Krievija centās sasaistīt ar it kā masveida cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijā.
Daļu dzīves viņa arī pavadījusi Taizemē, kur devās līdzi savam vīram Nīderlandes vēstniekam. Tur viņa studēja Dienvidaustrumāzijas un Taizemes budisma, valodas un reģiona studijas, kas, kā viņa atzinusi jau pieminētajā intervijā "Santai", "ļāva paskatīties no citas puses uz to, kas notiek pasaulē. Paraudzījos arī uz dienestu no citas puses un radu pilnīgu pārliecību, ka es gribu atpakaļ un ka patiešām mīlu savu darbu."
Braže vadījusi vairākus ĀM departamentus, bijusi Latvijas vēstniece Nīderlandē, Indonēzijā, pastāvīgā pārstāve Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijā (OPWC). Taču lielāku atpazīstamību Braže ieguva, kad kļuva pa vēstnieci Lielbritānijā "Brexit" laikā.
Tomēr karjeras augstākais punkts bija darbs pie NATO ģenerālsekretāra. Te gan jākliedē tikai tagad sociālajos tīklos radusies diskusija, ka NATO līderim ir tikai viens vietnieks – rumānis Mirče Dževana, un pārējie – šobrīd astoņi – esot NATO ģenerālsekretāra palīgi (angliski – assistant) noteiktās jomās. Taču šāds amata tulkojums būtu ļoti gramatisks un neatbilstu saturam jeb reālajam funkciju tvērumam, un arī Latvijā, visticamāk, cilvēku šādā pozīcijā nesauktu vienkārši par palīgu.
Pēc trīs gadiem NATO struktūrā Braže atgriezās Latvijā, pildīja speciālo uzdevumu vēstnieces pienākumus. Viņa bija noskatīta jau citam augstam amatam Latvijas ārlietu dienestā, bet apstākļi mainās. Kā sarunas noslēgumā LSM.lv atzina kāds diplomāts,
Braže "ar šķēpu iziet sienai cauri varētu, un ar valsti sirdī šāds cilvēks ir milzīgs ieguvums". Galvenais – "nesadegt".
KONTEKSTS:
Ārlietu ministra amats atbrīvojās pēc tam, kad no tā atkāpās Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"), Ģenerālprokuratūrai sākot kriminālprocesu saistībā ar speciālajiem avioreisiem vēl laikā, kad viņš bija Ministru prezidents.
"Jaunā Vienotība" cerēja nākamo ārlietu ministru atrast ātri, lai to varētu apstiprināt jau 11. aprīlī, taču process nedaudz ieilga. Izskanēja vairāku kandidātu vārdi, bet amatam tika virzīta bezpartejiskā diplomāte Baiba Braže.
