ĪSUMĀ:
- Baiba Braže līdz šim bija Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece. Ārlietu dienestā kopš 1993. gada.
- Premjere Evika Siliņa: Braže spēs ārlietu ministra pienākumus pildīt no pirmās dienas.
- Baibu Braži atbalstīja arī opozīcijas spēki – "Apvienotais saraksts" un "Latvija pirmajā vietā".
- Nacionālā apvienība atturējās. Pret Braži balsoja "Stabilitātei!".
- Baiba Braže: Augsti novērtēju Saeimas doto uzticību.
- Ārlietu ministres biroju vadīs diplomāts Kaspars Krumholcs.
Premjere: Braže spēs ārlietu ministra pienākumus pildīt jau no pirmās dienas
Baiba Braže
- Dzimusi 1966. gadā Rīgā
- Latvijas Universitātē iegūta juridiskā izglītība, kā arī maģistra grāds komunikācijas zinātnē.
- Taizemē apguvusi Dienvidaustrumāzijas studijas. Papildu kursi aizsardzības jomā, cilvēktiesībās un starptautiskajās tiesībās dažādās augstākās izglītības iestādēs ārvalstīs.
- Karjeru ārlietu dienestā sāka 1993. gadā Starptautisko tiesību departamentā. ĀM ieņēmusi dažādus vadošos amatus.
- Strādājusi Latvijas pārstāvniecībā ANO Ņujorkā, bijusi Latvijas vēstniece Nīderlandē, Indonēzijā, Lielbritānijā.
- Bijusi premjera Viļa Krištopana ārlietu padomniece.
- Bijusi NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga vietniece publiskās diplomātijas jautājumos (2020-2023)
- Kopš 2023. gada jūlija – Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstniece
- Brīvi pārvalda angļu un krievu valodu, kā arī zina nīderlandiešu, franču, taizemiešu valodu.
Premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") Saeimas sēdē izteica pateicību līdzšinējam ārlietu ministram Krišjānim Kariņam ("Jaunā Vienotība") par darbu, kuru, atsaucoties uz ārvalstu kolēģu teikto, viņš darījis ļoti labi.
"Baiba Braže ir profesionāle ārlietu jomā, viņas vārds komentārus neprasa, viņai ir plašs kontaktu loks. Man nav šaubu, ka viņa varēs šos pienākumus pildīt no pirmās dienas," uzsvēra premjere. "Viņa ir arī cilvēks ar spēcīgu personību un gana spēcīgu gribasspēku, cīnītāja, darītāja, kura nenobaidīsies pildīt svarīgu uzdevumu. (..)
Šāds cilvēks ir nepieciešams šā brīža ģeopolitiskajos apstākļos, kad Krievija turpina karu Ukrainā un ir nemiers Tuvajos Austrumos," pauda Siliņa.
Premjere arī nosauca vairākas prioritātes, par kurām jārūpējas nākamajam ārlietu ministram: spēcīga un vienota NATO alianse, spēcīga un konkurētspējīga Eiropas Savienība, nelokāms atbalsts Ukrainai.
Tāpat ārlietu ministram vairāk būtu jāpievēršas Latvijas ārpolitikas "ekonomiskajai dimensijai", piesaistot jaunas investīcijas un aizstāvot mūsu ekonomiskās intereses daudzpusējos un divpusējos formātos. Arī vairāki deputāti aicināja Braži pievērst uzmanību Latvijas ekonomisko interešu aizstāvībai ārvalstīs.
Vēl svarīgs ir Latvijas atbalsts mūsu valstspiederīgajiem ārvalstīs un Latvijas kļūšana par ANO Drošības padomes nepastāvīgo dalībvalsti 2026. un 2027. gadā, lai būtu iespēja stāstīt par mūsu vēsturi un to, kas notiek Ukrainā, turpināja premjere.
Atbalsta arī opozīcija
Saeimas tribīnē pirms balsojuma atbalstu Bražei ārlietu ministra amatā pauda koalīcijas pārstāvji no "Jaunās Vienotības", Zaļo un Zemnieku savienības un "Progresīvajiem". Braži ārlietu ministra amatā atbalstīja arī opozīcijas frakcijas "Apvienotais saraksts" un "Latvija pirmajā vietā", kuru deputāti akcentēja Bražes profesionalitāti.
"Apvienotā saraksta" frakcijas vadītājs Edgars Tavars, runājot frakcijas vārdā, atzina, ka "varam būt sāncenši iekšlietās, bet ārlietās mums ir jāapvienojas".
"Ārlietas stāv pāri politiskajām interesēm. (..) Tas ir arī valsts drošības jautājums. (..) Neiesaistīšanās "Jaunajā Vienotībā" ir liels pluss," aicinot Braži noturēt šo stāju, norādīja Tavars un pavēstīja, ka "Apvienotais saraksts" atbalstīs Bražes kandidatūru.
"Balsojums ir tikai avansā, jo ir daudzi jautājumi, par kuriem ārlietu ministram ir jāspēj nostāvēt noteiktās situācijās," kā piemēru minot mangāna rūdas jautājumu, norādīja "Apvienotā saraksta" frakcijas deputāts Edvards Smiltēns, novēlot Bražei "noturēt stingru muguru nacionālo drošības interešu sardzē".
Par Braži balsoja arī opozīcijas frakcija "Latvija pirmajā vietā" (LPV). Frakcijas deputāts Vilis Krištopans pauda atbalstu Bražei kā ļoti spēcīgai nozares profesionālei. Jāpiebilst, ka Braže bija viņa ārlietu padomniece laikā, kad Krištopans bija premjers.
LPV Saeimas frakcijas vadītājs Ainārs Šlesers īpaši akcentēja nepieciešamību uzlabot Latvijas divpusējās ekonomiskās attiecības, kuras, pēc viņa teiktā, ir ļoti sliktā stāvoklī. Viņš aicināja izvērtēt vēstniecību tīklu un Ārlietu un Ekonomikas ministriju funkciju dublēšanos. Viņš pauda cerību, ka Braže spēs šo jautājumu sakārtot:
"Būtu jāveic vēstnieku revīzija, un, ja kāds nespēj aizstāvēt mūsu ekonomiskās intereses, šāds vēstnieks ir jāatsauc. (..) Mūsu vēstniecības ir kā dārgi [auto] "Rolls-Royce", kuri stāv garāžā, bet netiek izmantoti."
Savukārt opozīcijā esošā Nacionālā apvienība balsojumā atturējās. Frakcijas vadītājs Raivis Dzintars paskaidroja, ka Nacionālā apvienība augsti vērtē Bražes kompetenci un līdzšinējo profesionālo darbību, frakcija skatās uz viņu ar cerībām ārlietu ministres amatā, taču politiskais spēks nav gatavs sniegt viņai uzticības kredītu. "Ne tik daudz viņai, kā partijai "Jaunajai Vienotībai" un koalīcijai, kuras lēmumi Baibai Bražei būs turpmāk saistoši," sacīja Dzintars.
Tikmēr opozīcijas frakcija "Stabilitātei!" balsoja pret Braži ārlietu ministra amatā.
Baiba Braže: Paldies par Saeimas doto uzticību
Braže pēc apstiprināšanas amatā Saeimas tribīnē gan nekāpa, bet uzreiz pēc Saeimas balsojuma medijiem uzsvēra, ka augsti novērtē premjeres un Saeimas deputātu doto uzticību.
"Vēlos pateikt paldies gan premjerei par man izteikto uzticību, virzot mani, gan Saeimas deputātiem, kuri balsoja par mani, atturējās un arī balsoja pret. Par gan uzticības izteikšanu, gan atklātajiem vārdiem un kritiku. Visu dzirdēju. Strādāšu Latvijai."
Braže norādīja, ka ir stājusies amatā, lai darītu konkrētas lietas mūsu drošībai, ekonomikai un mūsu cilvēkiem.
"Mēs to darīsim komandā, visa valdība. Es paļaujos uz Saeimas vairākumu. Mēs dzirdējām, cik daudz kopīga mūsu drošības politikā un ārpolitikā šajos kritiskajos gan Latvijai, gan visai eiroatlantiskajai savienībai brīžos," viņa sacīja.
Augsti novērtēju Saeimas deputātu doto uzticību ārlietu ministres pienākumu pildīšanai.
— Baiba Braže (@Braze_Baiba) April 19, 2024
Tas ir svarīgs apliecinājums vienotas un profesionālas 🇱🇻 ārpolitikas īstenošanai, stiprinot mūsu valsts drošību un labklājību un rūpējoties par mūsu cilvēkiem.
Darbs ministra amatā jāsāk uzreiz, savukārt pauda premjere Evika Siliņa:
"Baibai pirmā padome (Eiropadomes sēde) ir pirmdien. Darba diezgan daudz. Es domāju, ka viens no aktuālajiem jautājumiem būs arī sankciju pret Baltkrieviju pastiprināšana. Ticiet man, reizēm nemaz nav tik vienkārši aizstāvēt šīs intereses un izskaidrot. Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm, Skandināvijas valstīm ir tie flagmaņi, kas iestājas, pirmkārt, par mūsu interesēm, Eiropas drošību un arī Ukrainas drošību. Tā kā mūsu jaunajai ārlietu ministrei ir liela pieredze ģeopolitikas, drošības jautājumos, man ir pilnīga pārliecība, ka viņa varēs ļoti aktīvi iestāties arī par šīm interesēm."
Ārlietu ministrijā pavēstīja, ka ministres biroju vadīs Kaspars Krumholcs.
Pieredzējušais diplomāts līdz šim ministrijā vadīja Austrumeiropas un Centrālāzijas valstu nodaļu un ir ieguvis plašu pieredzi Eiropas Savienības jautājumos, tostarp strādājot Latvijas pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā un Eiropas Ārējās darbības dienestā, kā arī Latvijas vēstniecībā Lielbritānijā.
Savukārt Ārlietu ministra biroja vietniece būs diplomāte Andra Krūmiņa, kura šos pienākumus pildījusi līdz šim. Diplomātiskās karjeras laikā Krūmiņa strādājusi Valsts protokolā, Baltijas valstu, Ziemeļvalstu un reģionālās sadarbības nodaļā, kā arī pildījusi dienesta pienākumus Latvijas Republikas pastāvīgajā pārstāvniecībā NATO Briselē.
Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra un citu ministres biroja darbinieku vārdi tiks nosaukti pēc viņu saistību izbeigšanas ar pašreizējām darba vietām.
KONTEKSTS:
Ārlietu ministra amats atbrīvojās pēc tam, kad no tā atkāpās Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"), Ģenerālprokuratūrai sākot kriminālprocesu saistībā ar speciālajiem avioreisiem vēl laikā, kad viņš bija Ministru prezidents.
"Jaunā Vienotība" cerēja nākamo ārlietu ministru atrast ātri, lai to varētu apstiprināt jau 11. aprīlī, taču process nedaudz ieilga. Izskanēja vairāku kandidātu vārdi, bet amatam tika virzīta bezpartejiskā diplomāte Baiba Braže.
