Rēzeknē piektdien pirmo reizi organizēta militārās padomes un Latgales reģiona, kā arī Alūksnes un Gulbenes pašvaldību vadītāju tikšanās. Secinājums ir skaudrs: starp institūcijām trūkst regulāras informācijas apmaiņas par jauno austrumu robežas pretmobilitātes plānu un dažādiem citiem ar civilmilitāro sadarbību saistītiem jautājumiem.
"Kā mums Latvijā šad tad trūkst: mēs daudz runājam, bet reti sarunājamies. Es ceru, ka šis ir mēģinājums beidzot sākt sarunāties," pauda Valsts prezidents.
"Prezidents šajā diskusijā palika tāds gana uztraukts un mazliet dusmīgs, jo redzēja, ka tā komunikācija starp visām pašvaldībām un Aizsardzības ministriju un ar infrastruktūrām nav bijusi pietiekami laba. Mēs runājam it kā vienā valodā, bet viens otru nesaprotam," sacīja Balvu novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs (Latgales partija).
Lai situācija mainītos, turpmāk iecerēts līdzīga veida tikšanās organizēt biežāk un regulāri, veidot arī vienotu informatīvo kontakttālruni. Austrumu robežas attīstības un drošības jautājumu risināšanai Saeimā būs izveidota atsevišķa komiteja, pieredze jāgūst arī no Ukrainas.
"Ukrainā tieši pašvaldību vadītāji dara vairāk nekā 50%, lai nodrošinātu visu aizmugures operāciju un to funkcionalitāti. Uz jums principā gulstas milzīga atbildība," pauda Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris, ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.
"Mums šobrīd situācija ir tāda, ka daļa no šiem plāniem pilnīgi loģisku iemeslu dēļ ir slepena. Tie ir klasificēti. Tas bija tas, kādēļ es savulaik aicināju un Saeima pieņēma grozījumus likumā, kas paredz arī pielaides noteiktiem pašvaldību vadītājiem.
Mēs šobrīd jau praksē redzam, ka šajā reģionā tas būs kritiski nepieciešams," norādīja Valsts prezidents.
Pirmie austrumu robežas militārās stiprināšanas darbi jau ir uzsākti. Nākamo piecu gadu laikā būs izveidoti dažādi šķēršļi, izstrādāti papildu detalizēti plāni ātrai ceļu, dzelzceļu un tiltu pārraušanai. Paredzēts par prettanku grāvjiem pārveidot meliorācijas grāvjus tur, kur saimnieciskā darbība šobrīd nenotiek.
"Varbūt radīsies nākotnē arī jautājumi ar zemes īpašniekiem par noteiktu zemes gabalu izmantošanu, kas varbūt stratēģiski būs nepieciešami šī pasākuma īstenošanai. Tad arī saskatījām, ka varbūt būs nepieciešamas izmaiņas likumdošanā, ja būs nepieciešams arī veikt piespiedu atsavināšanu," norādīja Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs (Zaļo un Zemnieku savienība).
NBS šobrīd palīdz austrumu robežas žoga izbūvē, atbalstu drošībai sniedz arī aptuveni 3000 NATO valstu karavīri.
"Tas ir vērsts uz to, lai visi cilvēki Latvijā, visi cilvēki austrumu pierobežā, Latgalē, Alūksnes, Gulbenes novados, justos droši, lai mūsu valsts teritorija tiktu aizsargāta, kā mēs bieži sakām, no pirmā centimetra," sacīja Rinkēvičs.
"Nav nekāda aizsardzības līnija Pierīgā vai pie Cēsīm, šobrīd aizsardzības līniju mēs vēlamies veidot šeit. Jo stingrāka aizsardzības līnija, jo kaut kam būs mazāk kārdinājuma mums uzbrukt," piebilda Balvu novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs (Latgales partija).
Turpmāk iecerēts par norisēm pierobežā plašāk informēt arī sabiedrību. Nākamā militārās padomes tikšanās ar austrumu robežas pašvaldību vadītājiem gaidāma rudenī.
