Ikdienas studijām attālināti ir pielāgojušies kā studenti, tā mācībspēki. Savukārt jauns izaicinājums ir pārbaudes darbi un tas, kā nodrošināt, lai studējošie pārbaudes darbus pildītu godprātīgi.
RSU
Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) par studiju pārcelšanu attālināti izšķīrās īsi pirms valdības lēmuma par ierobežojumiem. RSU veselības studiju prorektors Guntis Bahs Latvijas Radio skaidroja – universitāte darbu organizē dažādi. Ir testi, kuros ļauj izmantot materiālus, tikai svarīgi zināt, kur informāciju meklēt un izdarīt to ātri. Otrs veids ir gadījumiem, ja jāpārbauda studējošā zināšanas bez palīgmateriāliem. Šeit palīgā nākot mākslīgais intelekts.
"Kāds piemērs – students saņem uzdevumu, mākslīgā intelekta platforma salīdzina studenta personību ar mums zināmajiem studenta datiem. Pārliecinās, ka nav nekādu maldināšanas elementu. Tāpat ir nepieciešams pārliecināties, ka pārbaudījumi notiek akadēmiski godīgā vidē. Praktiski to pārbauda – students pats nodemonstrē, ka apkārt un uz viņa darba virsmas neatrodas papildus izziņas avoti, ka viņam apkārt neatrodas citas personas.
Tāpat mākslīgā intelekta platforma nofotografē un veic filmēšanu atbildes laikā, novērojot, vai neparādās kādas aizdomīgas darbības no studenta puses eksāmena laikā," stāsta Bahs.
Darba norisi gan vienmēr pēc tam pārbauda mācībspēks. Ja programma norāda uz aizdomām par krāpšanos un pēc pārbaudes nerodas skaidrība, tad students tiek aicināts pārbaudījumu kārtot augstskolā. Bahs skaidroja, ka universitātē ir speciāli tam sagatavota telpa. Tāpat pārbaudījumus kārtot klātienē var gadījumā, ja studējošajam nav pieejams internets vai kāda cita nepieciešamā tehnoloģija.
Stradiņa universitātes studējošo pašpārvaldes priekšsēdētāja Anna Jete Gauja Latvijas Radio vērtēja, ka kopumā pārbaudījumi attālināti strādājot labi. Pašpārvalde ir novērojusi, ka, strādājot attālināti, lielāks uzsvars tiekot likts uz patstāvīgajiem darbiem.
"Vairāk tiek likts akcents uz patstāvīgajiem darbiem un kumulatīvajām sistēmām, lai viens eksāmens nenoteiktu, kā kurss ir pabeigts. Par aizstāvēšanām runājot, to arī esam šobrīd pārvērsuši uz attālinātu procesu. Cik esam dzirdējuši, ir pozitīvas atsauksmes no studentiem, ka nekas netiek iekavēts, bet tiek ātrāk pabeigts un nav jāgaida diena, kad pasaule sāks riņķot kā ierasts, bet ir iespējams jau visu pabeigt," saka Gauja.
Latvijas Universitāte
Latvijas Universitātē mākslīgā intelekta risinājumus gan neizvēloties. Izmanto tādas tiešsaistes platformas kā "Microsoft Team View" vai "Zoom".
Ar situāciju Latvijas Universitātē iepazīstināja tās prorektora pienākumu izpildītājs Valdis Segliņš: ""Microsoft Team" to fiziski redz, fiziski atbild. Tur ir arī iespēja ierakstīt, tādēļ nav arī apelācijas iespējas. Ja tie ir rakstiskie darbi, tad mēs uzliekam jautājumus, uz kuriem ir jāsniedz īsās atbildes, bet tās jāsniedz ierobežotā laikā. Tas izslēdz iespējas izmantot palīglīdzekļus. Cits paņēmiens ir – jābūt uzrakstītam nevis tikai "jā" vai "nē", bet arī kāpēc. Skaidrojumam jābūt saprotamam. Ja jums ir ierobežots laiks un kaut kas ir jāpaspēj pārrakstīt, cilvēks kļūdās, gramatiski tulkojot, uzskatāmi ir redzams, ka tas nav viņa darbs."
Segliņš uzsvēra – šobrīd svarīgākais nav izķert un sodīt studentus, bet galvenais ir saprast, kā palīdzēt apgūt nepieciešamo vielu, lai veiksmīgi turpinātu studijas un atgrieztos ierastā ritmā pēc ārkārtas situācijas beigām.
LLU
Palūkojoties situācijā ārpus Rīgas, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) pārstāve Lana Janmere sarunā ar Latvijas Radio pastāstīja – universitātes Senāts lēmis, ka nekādu klātienes pārbaudījumu šajā mācību gadā nevar būt. Katrā fakultātē studējošajiem ir pieejama telpa, kurā kārtot pārbaudījumus, ja tas tehnisku iemeslu dēļ nav iespējams mājās. Viss darbs notiek universitātes iekšējā e-studiju platformā.
Liepājas Universitāte
Tikmēr Liepājas Universitātes studiju prorektore Māra Zeltiņa Latvijas Radio norādīja, ka arī šajā augstskolā teju visi pārbaudes darbi norisinās dažādās platformās attālināti.
Tomēr jau ir zināms, ka vismaz vienas studiju programmas studentiem eksāmens būs jākārto klātienē. "Šobrīd plānošana jau vēl turpinās. Bet studiju programmā "Logopēdija" ir praktiskā daļa, un ar programmas direktori ir runāts, ka ņemot vērā, ka arī centralizētie eksāmeni, ievērojot visas rekomendācijas, tiek īstenoti, mēs arī varētu šo eksāmenu īstenot klātienē," pastāstīja Zeltiņa.
Liepājas Universitātes Studentu padomes vadītāja Anna Margareta Vērdiņa atzinīgi vērtēja universitātes paveikto, pārplānojot studijas attālināti. Esot arī problēmas, piemēram, reizēm pieviļ interneta pieslēgums. Taču kopumā studējošos iepriecina raitāks studiju process.
"Paši nolemjam, kā mēs kārtosim gala eksāmenus. Cik dzirdēts no padomes biedriem par bakalauru darbu rakstīšanu, ir pozitīvi, ka pasniedzēji ir visu laiku "uz sakariem", ir viegli pajautāt, daudz ātrāk nekā dzīvē, kad jāiet un jāatrāda savs darbs. Tiek ietaupīts laiks. Ir, protams, gadījumi, kad pasniedzēji ilgi neatbild vai dažas funkcijas nesaprot, bet tad mēs viņiem palīdzam un izskaidrojam, un tad iet uz priekšu," pastāstīja Studentu padomes vadītāja.
Daugavpils Universitāte
Daugavpils Universitātē lielākā daļa darba notiek "Zoom" platformā, lielu problēmu neesot. Šobrīd viens students pieteicies rakstīt eksāmenus skolā, jo pašam nav nepieciešamās tehnoloģijas. Universitātei arī gatavs plāns, kā notiks izlaidums.
Izmaiņas visvairāk skars 21 universitātes fizioterapijas studentu. "Mums fizioterapijas studentiem problemātiski iziet praksi. Šajā gadījumā mēs pagarinām sesiju tik tālu, cik tālu tas būs nepieciešams, lai viņi varētu iziet praksi un tikai pēc prakses aizstāvēt darbu. Priekšaizstāvēšanās viņiem varēja būt, bet aizstāvēt tikai pēc prakses," sacīja Daugavpils Universitātes studiju prorektore Maija Burima.
Kā vērtē Studentu apvienība?
Latvijas Studentu apvienības pārstāve Katrīna Sproģe Latvijas Radio skaidroja – apvienībai ir informācija, ka universitātes nav veikušas lielas izmaiņas semestra garumā ārkārtas situācijas dēļ. Rīgas Tehniskā universitāte pagarinājusi semestri līdz augusta vidum, un tās arī esot lielākās izmaiņas.
Sproģe gan uzsvēra – lai veiksmīgi darbotos jaunajā realitātē, uzsvars esot jāliek uz iesaistīto apmācīšanu darbam ar tehnoloģijām.
"Ir nepieciešams atbalsts par to, kā izmantot šos rīkus un kas ir lietas un metodes, kuras var izmantot.
Praktiskas apmācības, kā rīkus izmantot. Tas ir svarīgi, lai process varētu norisināties pēc iespējas gludi," norādīja Sproģe.
IZM bažu nav
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs sacīja, ka ministrija uzturot kontaktus ar visu augstskolu rektoriem. Augstskolas izvēlas dažādus risinājumus, lai attālinātos pārbaudījumus nodrošinātu.
Arī par galvenā pārbaudījuma – diplomdarba aizstāvēšanas – kvalitāti ministrijā bažu nav.
"Tur arī nekādu bažu, ka tas varētu būt plaģiāts, nav. Jo tāpat ir jāprezentē savs pētījums, un jebkuram komisijas loceklim ir tiesības pajautāt jautājumus, lai gūtu pārliecību, ka temats ir izpētīts, saprasts un pētījums ir veikts, darbs uzrakstīts patstāvīgi," norādīja Sproģe.
Attālināti pārbaudījumi ir izaicinājums gan studējošajiem, gan augstskolu administrācijai un mācībspēkiem. Vairāki Latvijas Radio uzrunātie norādīja, ka arī tad, kad mācības atgriezīsies ierastajā ritmā, daudz ko turpmākajā studiju procesā varēs paņemt no šajā laikā apgūtā, daudz vairāk varēs veikt attālināti.
Tomēr ir lietas, kuras labāk strādā, kā ierasts. Piemēram, pārbaudījumus attālināti grūtāk izkontrolēt docētājiem, savukārt nereti šāds pārbaudījumu veids rada lielāku stresu studējošajiem. Ir virkne faktoru, kas var apgrūtināt pārbaudījuma rakstīšanu, pat ja studējošais to pilda godprātīgi, piemēram, interneta pieslēguma pārrāvums vai neticība tam, ka attālinātos pārbaudījumus tik atbildīgajā brīdī kā citādi nepievils tehnoloģijas.
