Precizējums
Ziņā precizēts, ka sieviete nosūtīta mājās ar, iespējams, kļūdainu diagnozi.
Edgars Jančuks vērsās Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "4. studija", jo ir ļoti uztraucies par mammas veselību. Sievietei ir osteoporoze, un viņa jau piekto reizi lauzusi kāju, taču mediķi kājas lūzumu pirmreizējā apskatē nav pamanījuši. Kundzei patlaban jāpacieš pārvietošanās grūtības un sāpes.
Edgars atklāja, ka viss sācies ar to, ka mamma neveiksmīgi paklupusi:
"Pampums viņai bija ļoti liels, bet mēs padomājām, ka varbūt tā ir trauma kaut kāda, jo ziluma nebija, kāds parādās parasti pie lūzumiem. Pirmdien mēs vērsāmies Jelgavas poliklīnikā, lai uztaisītu rentgenu. Uztaisījām rentgenu, kur sākās mūsu stāsts, jo uzzinājām, ka atbilde būs tikai pēc četrām dienām. Neskatoties uz to, ka mēs bijām vienīgie cilvēki, kurus toreiz pieņēma uz rentgenu."
Kundze, paciešot sāpes, pacietīgi šo laiku arī gaidījusi, līdz saņēmusi atbildi, ka rentgenā redzams, "iespējams, abu potīšu distālo daļu lūzums bez dislokācijas". Viņa devusies pie ģimenes ārsta, kurš nekavējoties nosūtījis pacienti uz Jelgavas slimnīcu.
"Tur viņa aizbrauca. Nogaidīja atkal četras stundas. Un diagnosticējošais variants viņam [ārstam] bija tāds, ka
palūdza viņai piecelties un aiziet pāris metru uz priekšu un pāris metru atpakaļ, ko viņa izdarījusi. Uz ko viņš [ārsts] ir paskatījies un pateicis, ka netic – "es neredzu lūzumu",
un novēlēja iet mājās pēc tām četrām stundām, ko viņa tur nogaidīja, un mazāk staigāt," stāstīja Edgars.
Ārsts gan arī ieteicis veikt vēl vienu rentgenu, taču nav nosūtījis to veikt turpat uz vietas slimnīcā.
Edgara mamma devusies uz atkārtotu rentgenu pēc četrām dienām citā medicīnas iestādē, kur secināts – "mediālās potītes distālās daļas lūzums divās vietās bez dislokācijas. Konsolidācijas fāze".
"Tas nozīmē, ka kājai sāka jau saaugt kauli. Vairāk nekādas medicīniskās manipulācijas nav iespējamas, un cilvēks vēl joprojām atrodas mājās, viņš atrodas uz slimības lapas. Tas, protams, ietekmē viņas finansiālo iespēju," skaidroja Edgars.
Poliklīnikā slēdziena kavēšanos noliedz
Dēls par ārstu attieksmi pret mammu ir pamatīgi sašutis, jo nav zināms, kā šis lūzums ietekmēs sievietes pārvietošanās spējas nākotnē. Lai izpētītu, kāpēc kundze nav saņēmusi pilnvērtīgu aprūpi, "4. studija" devās uz pirmo iestādi, kur tika veikts rentgens. Jelgavas poliklīnikā šo gadījumu labi atceras – paciente tur nonākusi ar sava ģimenes ārsta nosūtījumu.
"Redzot pacientes uztraukumu vai pacientes stāvokli, mēs rentgenu esam veikuši cito kārtā, un šajā pašā dienā rentgens ir veikts, un pusotras dienas laikā ārsts radiologs arī ir devis slēdzienu," norādīja SIA "Jelgavas poliklīnika" galvenā māsa Baiba Plāse.
Galvenās māsas pieminētais cito mediķu valodā nozīmē steidzamību, kas šajā gadījumā, vadoties pēc ģimenes ārsta nosūtījuma, neesot bijusi norādīta, taču pakalpojums sniegts nekavējoties, un arī atbilde nebija jāgaida četras dienas.
Jelgavas slimnīcas galvenā ārste: Mūsu speciālists patoloģiju neapstiprināja
Savukārt Jelgavas pilsētas slimnīcā, kur Edgara mamma gaidījusi vairākas stundas, lai konsultētos ar traumatologu un viņam parādītu Jelgavas poliklīnikā veiktā rentgena rezultātus, par šādu pretenziju dzirdēja pirmo reizi un kategoriski noliedza mediķa paviršību.
"Viņu apskatīja sertificēts traumatologs, iepazinās ar ģimenes ārsta nosūtījumu. Apskatīja kundzi un apskatīja arī rentgena izmeklējumus, kur bija aizdomas par iespējamu patoloģiju. Saliekot kopā klīnisko ainu, rentgena izmeklējuma datus un bildi, šo patoloģiju mūsu speciālists neapstiprināja un uzrakstīja savu uzstādīto diagnozi, pastāstīja arī visu ārstēšanu," skaidroja SIA "Jelgavas pilsētas slimnīca" galvenā ārste Solveiga Ābola.
Traumatologs ieteicis atkārtot rentgenogrammu pēc 5 līdz 7 dienām, kas esot standarta prasība iespējamu kāju traumu gadījumā.
"Tā ir situācijas kontrole, nevis tāpēc, lai apstiprinātu šo iepriekšējo slēdzienu," skaidroja Ābola.
SIA "Jelgavas pilsētas slimnīca", lai gan apgalvoja, ka viss bijis pareizi, uzsvēra, ka šādās situācijās, kad ir aizdomas par mediķa paviršību vai nolaidību, nevajag kautrēties vērsties medicīnas iestādē ar sūdzību.
"Mājaslapā ir mūsu telefoni. Tad mēs norunājam satikšanās laiku, mums ir kvalitātes vadītāja, kas ar to visu nodarbojas. Mums ir klīniskā audita komiteja, kurā mēs izskatām šīs situācijas," apstiprināja Ābola.
Veselības inspekcijā aicina nebaidīties izteikt pretenzijas
Tomēr tas, kurš vainojams, ka kundzes kājas lūzums nav pamanīts un savlaicīgi nav uzsākta atbilstoša ārstēšana, skaidrības nav. To varētu uzzināt, veicot padziļinātu un secīgu konkrētā gadījuma medicīnisko pierakstu un dokumentu analīzi.
Veselības inspekcijas pārstāve Iveta Balode uzsvēra, ka pacientiem nevajag baidīties vērsties ārstniecības iestādē:
"Tiklīdz ir pārpratumi vai neapmierinātība par pakalpojumu sniegšanu, vai neapmierinātība par to, kā ārstniecības iestādēs sniedz informāciju, vai kāda ir izturēšanās – uzreiz, momentā, turklāt rakstiski!"
Rakstisks notikumu izklāsts nepieciešams tamdēļ, ka, ja jūs nākotnē nolemsiet strīdīgo situāciju restaurēt Veselības inspekcijā, mutvārdu vienošanās var arī netikt pierādīta.
Savukārt rakstisks dokuments pazust nevar, un uz to iestādei ir jāsniedz atbilde. Veselības inspekcijā pacienti tiek aicināti meklēt atbalstu un palīdzību gadījumos, kad medicīnas iestāde nav bijusi ieinteresēta problēmas risināšanā.
