Ņikiforenko gadījumā uz pacientu sūdzībām gadu garumā pienācīgi nereaģēja ne Veselības inspekcija, ne citas institūcijas, un ārsts turpināja strādāt. Tieši šis aspekts visuzskatāmāk apliecināja sistēmas nepilnības. Apsūdzību nebija, jo nedz darba devēji, nedz Veselības inspekcija, nedz policija nebija pievērsusies sūdzību pārbaudei pēc būtības; ārstam joprojām bija sertifikāts, un pat tika atjaunots, neraugoties uz brīdinošajiem signāliem.
Rezultātā seksuālā vardarbība pret pacientēm varēja turpināties ilgstoši. Pēc mediju publikācijām sāktajā policijas izmeklēšanā, kas maija beigās rezultējās ar apsūdzību, šādas epizodes fiksētas no 2004. gada līdz pat 2021. gadam. Tātad vismaz 17 gadu garumā. Noilguma dēļ deviņas pacientes vairs nevarēja atzīt par cietušajām, bet tikai lieciniecēm.
Izgaismotās problēmas šī gada janvāra beigās iztirzāja arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā. Vajadzību pēc izmaiņām turklāt apliecināja ziņas par mediķiem, kas izplatīja maldus par Covid-19, bet kuru sertifikāti, tātad tiesības praktizēt, neraugoties uz apšaubāmu profesionalitāti, arī turpināja darboties.
Risinājumi bija jāmeklē darba grupai Veselības inspekcijā, kam deva divus mēnešus.
"Es domāju, ka uz pavasara pusi mēs arī gaidām kādu reālu rezultātu vai nu Ministru kabineta noteikumos vai likumdošanā, kas mums būtu vajadzīgs" – toreiz teica komisijas vadītājs Andris Skride ("Attīstībai/Par!").
Taču Saeimā pie šī jautājuma tā arī neatgriezās.
Tagad Skride norāda: "Šobrīd Veselības inspekcija šo ziņojumu prezentē Veselības ministrijai un tālāk jau Veselības ministrijas uzdevums būs nākt uz Saeimu ar jau konkrētiem likuma grozījumiem, kā tad mēs varam pasargāt pacientu no kādām ārsta neētiskām vai pat kriminālām darbībām."
Saeimā neslēpj, ka līdz ar ieilgušo risinājumu meklēšanu šī parlamenta sasaukuma laikā izmaiņas diez vai gaidāmas.
Deputāti jau aizgājuši sesijas pārtraukumā līdz septembrim, bet oktobra sākumā jāvēl jauna Saeima. Pēc "De facto" intereses gan bija vērojama zināma rosības atjaunošanās.
"Nu, man īstenībā, ir tāda diezgan dziļa nožēla jāizsaka, ka nekas īsti nenotiek, es arī komisijā vēlreiz apjautājos, kur mēs esam ar šo problēmu, un mēs arī šodien vienojāmies, ka mums vajadzētu vasarā vēl atsevišķas sēdes, un tomēr šo jautājumu celt augšā," atzīst Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja biedre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība").
Veselības inspekcijā stāsta, ka pirmo darba cēlienu, iesaistot ekspertus un profesionālās organizācijas, pabeiguši aprīļa beigās un maija sākumā iesnieguši ziņojumu Veselības ministrijai. Taču plašas diskusijas vēl priekšā.
Piemēram, jūnija beigās par to spriedīs ar lielajām slimnīcām. Un tāpēc sākotnēji dotie divi mēneši nemaz neesot bijuši iespējami.
"Tāpēc, ka darbs ir apjomīgs. Un tāpēc, ka ir dažādi viedokļi. Un, kā jau es teicu, ir pabeigts šis te pirmais posms, kad ir izstrādāts bāzes variants vai pirmais variants jeb kā to saukt, un ir jāturpina šī te diskusija, jo ir viedokļu dažādība, un ir jāatrod šis optimālais, labākais variants, ko virzīt jau likumdošanas iniciatīvas kārtībā," skaidro Veselības inspekcijas Kvalitātes un risku vadības nodaļas vadītājs Arnis Bluķis.
Plašāku publiku iepazīstināt ar sagatavoto ziņojumu Veselības inspekcija šobrīd negrib.
Daļēji par tā saturu var secināt no diskusijās iesaistīto organizāciju stāstītā. Piemēram, Latvijas Ārstu biedrība rosināja un darba grupa arī iekļāvusi ziņojumā priekšlikumu par papildu iespējām anulēt ārsta sertifikātu.
Ārstu biedrībā joprojām uzstāj, ka Ņikiforenko gadījumā neesot varējusi rīkoties citādāk – sertifikātu viņam apturēja tikai pēc tam, kad aizliegumu pildīt ārsta pienākumus policija piemēroja kā drošības līdzekli.
Bet anulēt to varēšot tikai attiecīga tiesas nolēmuma gadījumā.
"Lai gan - uz to brīdi dakterim visticamāk jau būs beidzies sertifikāts, un tad lielais jautājums, vai dakteris nāks uz sertifikāciju un vēlēsies kārtot sertifikācijas eksāmenu," piebilst Latvijas Ārstus biedrības juriste Elita Vīksna. Taču plašākas iespējas rīkoties vajagot, bet tad jāgroza Ārstniecības likums, tajā iekļaujot ārstu disciplināratbildību. E. Vīksna skaidro: "Tajā brīdī, kad būs šī te disciplināratbildība noteikta, tad tas būs vienkāršāk. Tad būs šis disciplinārsods, ko piemēros, un pats smagākais būs šī sertifikāta anulēšana." Ārstu biedrībā cer, ka grozījumus likumā pieņems rudenī. "Bet tas, protams, būs atkarīgs no likumdevēja, ne mums," viņa piebilst.
Lai arī ziņojums, kurā iekļauts arī šis priekšlikums, Veselības ministrijā iesniegts 9. maijā, Veselības ministrija Ārstu biedrībai viedokli par konkrētiem grozījumiem pajautājusi vairāk nekā mēnesi vēlāk, šajā otrdienā – dienu pēc tam, kad "De facto" pieteicās ministrijā uz interviju par paveikto.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts tajā sacīja: "Tiem cilvēkiem, kam liekas, ka kaut ko ar tādiem ātriem soļiem ir iespējams mainīt veselas nozares iekšējā kultūrā, tas nav iespējams. Tas ir liels nopietns darbs, kurš ir jāiekustina."
Viņš, demonstrējot pabiezu Veselības inspekcijas ziņojumu, norāda, ka darbs ir bijis daudz plašāks par viena Ņikiforenko gadījuma šķetināšanu, jo pacientu tiesības ilgstoši ir bijušas atstātas novārtā.
"Piemēram, tas, ka pacientu dati tiek apspriesti pie atvērtām durvīm vai reģistratūrās kaut kas dzirdams, vai kāds iedomājas dalīties ar pacientu datiem privātās situācijās. Nemaz nerunājot par cieņpilnu attieksmi, kad procedūras netiek paskaidrotas vai veiktas procedūras, nesaņemot piekrišanu, kā gadījumā par vardarbīgām dzemdībām," skaidroja Pavļuts.
Ārstu biedrībai svarīgos grozījumus sertifikācijas sakarā Veselības ministrija likumdevējam gatavojoties iesniegt vasaras beigās. Taču citi jautājumi varot prasīt arī ilgāku laiku.
Izmaiņas esot plānotas gan mediķu izglītībā un tālākizglītībā, gan sūdzību izskatīšanas kārtībā, sākot jau ar ārstniecības iestādēm, gan Veselības inspekcijas darbā.
Pašā inspekcijā norāda, ka vairākas pārmaiņas iekšienē jau notikušas. Piemēram, saistībā ar dokumentu un informācijas apriti, un šobrīd vairs nebūtu iespējama Ņikiforenko lietas iznīcināšana jau pēc žurnālistu intereses, kā tas notika pērn.
