Lai īstenotu ieceri par jauno aģentūru, tās izveide vēl būs jāapstiprina valdībai.
IZM skaidroja, ka jaunā aģentūra sniegtu augstas kvalitātes pakalpojumus bērnu, jauniešu un pieaugušo izaugsmei, spēju un talantu attīstībai, mainot bērnu, jauniešu un pieaugušo dzīvi un nodrošinot labākus rezultātus nozarē.
"VISIA būs vienas pieturas aģentūra, kurā tiks saglabātas VIAA, VISC, LVA pamatfunkcijas, kā arī tiks ieviestas inovācijas, koncentrēti cilvēkresursi, izmantota mūsdienīga pārvaldība, to skaitā mākslīgā intelekta risinājumi," norādījusi IZM.
IZM ieskatā, izveidojot VISIA, tiktu novērsti dublējošie pakalpojumi dažādās iestādēs, vienuviet koncentrējot un uzlabojot atbalstu skolēniem un pedagogiem. Iestāžu apvienošana sniegtu iespēju veidot pieaugušo izglītības kompetences centru.
Ņemot vērā, ka VISIA iekļautu arī Latviešu valodas aģentūru, īpaša uzmanība būtu pievērsta tieši valsts valodas politikas stiprināšanai.
Iecere par jaunu aģentūru tapusi, balstoties uz OECD ieteikumiem par institucionālās kapacitātes stiprināšanu izglītības kvalitātes uzraudzībai un skolu pilnveides atbalstam, Finanšu ministrijas rekomendācijām, kā arī Valsts kontroles rekomendācijām par efektīvākas pieaugušo izglītības īstenošanu.
Aģentūra būtu arī nozīmīgs ieguldījums VISC noteikto funkciju īstenošanā – mācību satura izstrāde, skolēnu snieguma novērtēšana, pedagogu profesionālā pilnveide, iekļaujošas izglītības īstenošana, tādējādi stiprinot izglītības kvalitāti, iecerējusi IZM.
Konkursu uz jaunās aģentūras vadītāja amatu plāno izsludināt jau šī gada augustā. Līdz konkursa izsludināšanai VISIA vadītājas pienākumus pildītu Valsts izglītības satura centra vadītāja pienākumu izpildītāja Inita Juhņēviča.
Tikmēr vairāk nekā 100 sabiedrības pārstāvju, izglītības un kultūras darbinieku vērsušies pie Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča, iebilstot pret Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.
Vēstules parakstītāji norādījuši, ka šāds solis ir sasteigts un pazeminās valsts valodas politikas statusu. Aģentūras reorganizācija esot izziņota 18. jūnijā un faktiski nozīmētu augstākās valsts pārvaldes iestādes valsts valodas politikas darbības izbeigšanu.
Aicinājuma autore, zvērināta advokāte Kristīne Jarinovska sacīja: "Valsts valodas statuss ir galvenais iemesls, kāpēc šādu jautājumu nevar izskatīt steigā. Iesniedzēju galvenais mērķis ir nepieļaut, lai valsts valodas politikas statuss netiktu pazemināts līdz apmācībai imigrantiem. Jo, ja apvieno tajā plānotajā veidā, saliek kopā šīs iestādes, tad faktiski tiek pateikts, ka valsts valoda, Valsts aģentūras funkcijas, tātad valsts politika valsts valodas jautājumos tiek samazināta līdz apmācībai, līdz apmācībai ārzemniekiem un tālākizglītībai, vēl citiem jautājumiem, bet viņa vairs neskar tos jautājumus, kurus līdz šim ir skārusi."
