Jaunā konservatīvā partija pašlaik nav pārstāvēta Saeimā. Tai neizdevās arī gūt plašu atbalstu Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Taču Jaunā konservatīvā partija ir pārstāvēta 14 pašvaldībās un jau domā par aktīvu dalību nākamgad gaidāmajās vietvaru vēlēšanās.
Apsver kopīgu startu atsevišķos novados
Partijas pašreizējais vadītājs Gatis Eglītis gatavojas sarunām ar Nacionālo apvienību, "Apvienoto sarakstu", Vidzemes partiju un citām latviskām partijām par sadarbību un, iespējams, kopīgu startu atsevišķos novados nākamā gada pašvaldību vēlēšanās. Tā vēsta pati partija, uzsvaru liekot uz latvisko partiju uzdevumu noturēt kontroli Rīgā, kā arī pacīnīties par vairākuma uzticību Rēzeknē.
"Protams, tas ir viņu kā partiju lēmums, kāda būs viņu stratēģija, bet mēs no savas puses uzskatām, ka ir jānotiek konsolidācijai šajā centriski labējā politiskajā spārnā, kas tagad nav pie varas, Saeimā ir opozīcijā. Citādi pēc diviem gadiem Saeimas vēlēšanās arī var sanākt visādi brīnumi."
Pretspars pašreizējai Rēzeknes domes vadībai
Par primāriem domubiedriem partija nosauc "Apvienoto sarakstu" un Nacionālo apvienību. Ko saka to pārstāvji?
Rēzeknes domē pašreizējā opozīcijā ir veselu piecu partiju apvienots saraksts, ko veido Nacionālā apvienība, "Jaunā Vienotība", Latgales partija, kā arī pašreizējā "Apvienotajā sarakstā" iekļautā Latvijas Zaļā partija un Latvijas Reģionu apvienība.
Plašāka kopīga saraksta turpināšanai ir atbalsts, lai vēlēšanās dotu pretsparu pašreizējai Rēzeknes domes vadībai, kam solīts arī Aināra Šlesera vadītās partijas "Latvija pirmajā vietā" atbalsts.
Tas izriet no "Apvienotā saraksta" viena no līderiem Edvarda Smiltēna un Nacionālās apvienības valdes locekļa Daiņa Loča teiktā.
Vienlaikus par kopīgu startu Rīgas domes vēlēšanās pašlaik runā tikai pieļāvuma formā.
"Par Rēzekni būs ļoti valstiski svarīga cīņa. Tā ir ļoti skaista pilsēta ar sarežģītu, bet Latvijai nozīmīgu pagātni un, es ceru, perspektīvu nākotni. Tas, protams, atkarīgs no citām partijām, bet domāju, ka tur ir jāiet kopā. Par Rīgu mums ir iespējas startēt absolūti autonomi kā "Apvienotajam sarakstam", bet neizslēdzam iespēju, ka varētu veidot ko līdzīgu kā iepriekšējās vēlēšanās," pauda "Apvienotā saraksta" politiķis Edvards Smiltēns.
Savukārt Locis norāda, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks koncentrēsies uz Latgales attīstīšanu: "Tur vienam pašam startēt ir problemātiskāk, domājot par sekmēm. Tur ir Balvi, Rēzekne, Daugavpils, Preiļi, Krāslava, Ludza."
Par Rīgu solās būt sīva cīņa
Savukārt par Rīgu pilnīga lēmuma, vai startēs ar kādu kopā, Nacionālajai apvienībai vēl nav.
"Vairākums nodaļas biedru izteikušies, ka ir jāstartē pašiem, tāpēc to es varētu apstiprināt, ka Nacionālā apvienība jūtas pietiekami spēcīga," teica Locis.
Jāpiebilst, ka cīņa par "Jaunās Vienotības" politiķa Viļņa Ķirša rokās esošajām Rīgas atslēgām nākamgad solās būt spraiga, jo konkurenci sola esošie domē pārstāvētie spēki un par atgriešanos Rīgas domē cīnīsies gan bijušais mērs Oļegs Burovs, kurš sadarbošoties ar Zaļo un Zemnieku savienību, gan arī kādreizējais Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers.
Pašlaik gala lēmumu vēl neesot arī par Zaļo un Zemnieku savienības un "Gods kalpot Rīgai" un tās vadītāja Oļega Burova kopīgu startu. ZZS un tajā ietilpstošā Latvijas Zemnieku savienība atsevišķās pašvaldībās varētu startēt atsevišķi, savukārt citās vietās kopā ar sadarbības partneriem – "Jauno Vienotību", Nacionālo apvienību vai citiem.
"Pēdējā laikā rezultāti nav bijuši veiksmīgi, neesam Rīgas domē iekļuvuši. Tā kā esmu tikai par to, ka mums Rīgā jāmeklē Zaļo un Zemnieku savienībai kāds partneris, ar ko kopā startēt.
Variants startēt kopā ar "Gods kalpot Rīgai" nav pazaudēts, bet lai pateiktu, ka tas tiešām realizēsies, vēl vajadzīgi attiecīgi galīgi lēmumi.
Kamēr tas nav noticies, tas vēl ir atvērts jautājums," teica Latvijas Zemnieku savienības valdes loceklis, ZZS frakcijas deputāts Augusts Brigmanis.
Skaidrākus plānus par startēšanu darbībām pašvaldību vēlēšanās rudenī sola viest partijas "Vienotība" un "Progresīvie".
"Vairumā pašvaldību liela nozīme būs vietējām nodaļām, kuras nāks ar savu redzējumu, stratēģiju, un, protams, valde apstiprinās plānus startēt kopā ar kādu citu politisko spēku. Taču iniciatīva būs vietējām nodaļām," sacīja "Vienotības" valdes loceklis, Cēsu novada mērs Jānis Rozenbergs.
"Nākamajai valdei vajadzētu būt tai, kas darbojas pašvaldību un arī Saeimas vēlēšanu kontekstā. Līdz ar to mēs rudenī plānojam pārvēlēšanas kongresu," pavēstīja "Progresīvo" valdes loceklis Dāvis Lodziņš.
Pašvaldību vēlēšanas notiks nākamā gada jūnija pirmajā sestdienā – 7. jūnijā.
