"Ziedot.lv" Bēgļu centrā trīs sociālie darbinieki katru dienu uzklausa Ukrainas kara bēgļus un sniedz praktisku palīdzību. Labdarības organizācijā norādīja, ka divu gadu laikā, kopš Ukrainas kara bēgļi ieradušies Latvijā, viņi spējuši integrēties Latvijā – atraduši darbu, pastāvīgu mājokli.
Līdz šim "Ziedot.lv" Bēgļu centrā sniegta palīdzība 23 157 Ukrainas kara bēgļiem par kopējo summu 2,5 miljoni eiro, ko ziedojuši Latvijas iedzīvotāji, uzņēmumi un atbalsta fondi.
Labdarības organizācija norādīja, ka Ukrainas kara bēgļu visbiežāk lūgtā palīdzība ir saistīta ar pirmās nepieciešamības preču sagādāšanu – pārtika, higiēnas preces, brilles, zāles pret saaukstēšanos, zupas virtuves nodrošināšana, apģērbs un tamlīdzīgas preces. Tāpat bēgļiem palīdzēts arī ar veselības problēmām pēkšņu saslimšanu gadījumos, sniegta arī rehabilitācija gan Ukrainas civiliedzīvotājiem, gan karavīriem, kā arī palīdzība bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un autismu.
"Ziedot.lv" norādīja, ka trešā daļa no bēgļiem bija bērni līdz 18 gadu vecumam, kuri turpina izglītību Latvijā un/vai attālināti Ukrainā. Lielākā nepieciešamība bijusi pēc portatīvajiem datoriem, lai skolēniem būtu iespēja kvalitatīvi turpināt mācības, tāpat bilingvālās ābeces izdošana, latviešu valodas apguve, kā arī palīdzība skolas lietu sagādāšanai.
Rūpējoties par Ukrainas bēgļu integrāciju Latvijā, sniegts atbalsts vasaras nometņu atbalstam, iespēja apmeklēt bez maksas dažādus pasākumus, kā arī atbalsts jaunizveidotajai biedrībai "Ukrainas māja Latvijā".
"Ziedot.lv" arī aptaujāja 1775 Ukrainas kara bēgļus, lai iezīmētu viņu portretus un vajadzības.
Aptaujas rezultāti rāda, ka lielākā daļa Ukrainas kara bēgļu ir ieradušies Latvijā apstākļu sakritības dēļ, bet 31% izvēlējās Latviju, jo šeit var komunicēt krieviski. Parasti ģimenes mājsaimniecībās dzīvo divi pieaugušie un viens pirmsskolas vai skolas vecuma bērns. Vairums pirmsskolas vecuma bērnu apmeklē bērnudārzu, bet skolas vecuma bērni mācās gan attālināti Ukrainā, gan klātienē Latvijā. Aptauja atklāja, ka 57% bēgļu pēc Ukrainas uzvaras vēlas atgriezties dzimtenē, bet 17% plāno palikt Latvijā.
Aptauja arī rāda, ka bēgļi no Ukrainas mācās latviešu valodu, taču pēc diviem gadiem 68% latviešu valodas zināšanu līmenis ir A1. Savukārt Ukrainas bēgļu bērni skolās visbiežāk sarunājas krievu valodā (57%), liecina "Ziedot.lv" aptauja.
No aptaujātajiem bēgļiem, kas saņēmuši palīdzību no "Ziedot.lv", katrs sestais vēlas palikt Latvijā. Šo bēgļu dati atšķiras no kopējā Ukrainas bēgļu raksturojuma Latvijā. Lielākā daļa viņu ir ieradušies apstākļu sakritības dēļ un tāpēc, ka Latvijā dzīvo draugi. Šajās ģimenēs parasti ir viens pieaugušais un divi pirmsskolas vai skolas vecuma bērni. Visi bērni apmeklē bērnudārzu, bet 43% skolas vecuma bērnu mācās Latvijas skolās. Šiem Ukrainas kara bēgļiem ir augstākas latviešu valodas zināšanas A2 līmenī, bet viņu bērni skolās lielākoties sarunājas krievu valodā.
Kopējie "Ziedot.lv" aptaujas dati liecina, ka 40% Ukrainas bēgļu ir saskārušies ar mobingu. Tas visbiežāk notiek sabiedriskās vietās – izglītības iestādēs, sabiedriskajā transportā, dažādos pasākumos.
60% Ukrainas bēgļu labprāt iesaistās kopienas pasākumos, kā arī 50% gatavi iesaistīties kā brīvprātīgie.
Ukrainas bēgļi Latvijā atzinuši, ka lielākais izaicinājums ir finansiālas problēmas, kas nozīmē, ka nepieciešama sociālā palīdzība, atbalsts finansiālajās grūtībās, kā arī svarīga ir medicīnas pieejamība un atbalsts slimībā.
Vienlaikus Ukrainas bēgļi vēlas apmeklēt kultūras pasākumus, kā arī mācīties latviešu valodu.
Balstoties uz aptaujas datiem, "Ziedot.lv" veidos nākotnes atbalsta programmas Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā. Organizācija apņemas turpināt sociālās un medicīnas atbalsta programmas, kā arī veidot ciešāku sadarbība ar biedrību "Ukrainas māja Latvijā", lai veicinātu Ukrainas bēgļu iesaisti vietējā sabiedrībā, organizējot kultūras un nacionālās identitātes saglabāšanas pasākumus.
No rudens "Ziedot.lv" palīdzību Ukrainas civiliedzīvotājiem sniegs galvenokārt latviešu valodā, lai veicinātu Ukrainas kara bēgļu integrāciju. Jo līdzšinējā pieredze rāda, ka latvieši un ukraiņi sazinās galvenokārt krievu valodā.
Pētījums par Ukrainas kara bēgļu vajadzībām tapis Sabiedrības integrācijas fonda atbalstītā projektā "Ukrainas civiliedzīvotāji Latvijā".
