Māra ir sēņotāja ar pieredzi. Pirmās šī gada gailenes viņa meklēt devusies sagatavojusies – uzvilkusi spilgtāku jaku, kabatā – uzlādēts mobilais telefons. Saka – svešos, maz zināmos mežos nemēdz doties, tāpēc arī nopietni apmaldīties līdz šim nav gadījies.
"Kaut kādu brīdi tev ir sajucis, uz kuru pusi iet, bet sāc skatīties un tad jau noorientējies. Es īstenībā skatos pēc saules, ja viņa ir, loģiski. Un patiesībā es arī cenšos vairāk doties mežā, kad ir tā saule, jo pēc saules ļoti labi var orientēties," pastāstīja Māra.
"Saule nāk no austrumiem, tad iet pāri uz rietumiem. Kad tu ieej mežā, paskaties, no kuras puses tu nāc, un uz kuru tu ej. Un tu zini, kur ir tavējā mala, kur tev vajag tikt ārā."
Saule ir lielisks orientieris, taču, ja tās nav – palīdzēt var arī kompass un karte, sacīja Latvijas Orientēšanās federācijas viceprezidente Ildze Straume.
"Es teiktu tā, vienā kabatā kompass, otrā telefons vai papīra karte. Var arī mājās izdrukāt, ja ir iespēja, papīra karti. Tātad telefonā mēs vienmēr varam atrast kaut kādu aplikāciju, kurā mēs varam apskatīties, kā izskatās tas mežs, kurā mēs iesim," norādīja Straume.
Ieteikums visiem ogotājiem vai sēņotājiem – turēties tuvumā tai taciņai, pa kuru ienācām mežā.
Bet kā tikt ārā no meža? "Gājām iekšā uz ziemeļiem, tagad iesim uz dienvidiem atpakaļ ārā. Tā tas kompass palīdzēs noteikt," sacīja Straume.
Dzeramais ūdens, kāda sviestmaize vai šokolāde un zāles, ko cilvēks parasti lieto – tas viss palīdzēs gadījumā, ja sanāk apmaldīties. Galvenais šajā gadījumā – saglabāt mieru.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Rīgas reģiona pārvaldes operatīvais dežurants Ainārs Justs norādīja, ka uz ārkārtas tālruni 112 jāzvana, tiklīdz saprasts, ka paša spēkiem no meža ārā iziet neizdosies.
"Zvanām 112 un sniedzam visu pieejamo informāciju par to, kur iegājāt, kad iegājāt un kādi ir medikamenti vai ēdiens līdzi," aicināja Justs.
Šogad VUGD saņēmis 15 izsaukumus par cilvēkiem, kuri apmaldījušies mežā. Trīs gadījumos glābēju palīdzība nebija nepieciešama, pārējie 12 tika izglābti.
"Lielākoties mums sanāk tā – ja mums ir sakari ar pazudušo cilvēku, tas ir ļoti labi. Mēs ieslēdzam skaņu sirēnas konkrētā vietā. Cilvēkam dzirdot, viņš virzās uz šīm sirēnām, un mēs dodamies viņam pretī. Mums ir tiešs sakars ar viņiem, tātad šādos gadījumos mēs arī viņu atrodam," pastāstīja VUGD pārstāvis.
Autocisternu skaņas signāls un arī drons teritorijas apsekošanai no augšas izmantots piektdien, 14. jūlijā, lai palīdzētu cilvēkam, kurš bija apmaldījies mežā Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā. Meklēt cilvēku mežā ir dārgi, jo iesaistās gan policija, gan ātrā palīdzība un arī glābēji.
