ĪSUMĀ:
- Ministrijas un speciālisti ir vienisprātis – Latvijā nepieciešams komplekss pakalpojums bērniem, kuri atkarību dēļ nonākuši bezpalīdzīgā stāvoklī.
- Šobrīd nepilngadīgie reibumu var izgulēt policijas telpās, tomēr nekādi papildu pakalpojumi viņiem netiek sniegti.
- Valsts kancelejai sadarbībā ar citām iesaistītajām ministrijām un iestādēm uzdots izstrādāt pakalpojumu šādiem bērniem.
- Valsts kanceleja: Sarunas nevedas viegli, jo ir daudz iesaistīto pušu; jautājums par finansējuma piesaisti.
- Rīgā nākamgad plāno pakalpojumu testēt pilotprojektā, kas ilgtu 3 gadus.
- Saeimas komisijā norāda, ka iecerētais pakalpojums ir pārāk šaurs.
Ministrijas, policija, ārsti un citi speciālisti jau mēnešiem runājuši, ka nepilngadīgajiem nepieciešams izveidot ne tikai tādu kā atskurbtuvi, kur bērni reibumu izgulētu, bet ir jābūt arī kompleksam risinājumam, kurā ietilptu preventīvi pasākumi, lai bērni un nepilngadīgie pie apreibinošām vielām nerautos.
Valsts policijas dati liecina, ka pērn pret nepilngadīgām personām par apreibinošo vielu lietošanu vai atrašanos šo vielu ietekmē ir uzsākti 2178 administratīvo pārkāpumu procesi. Līdzīgi rādītāji ir arī 2022. gadā – 2280 procesi un 2021. gadā – 2128 procesi. Lielākajā daļā gadījumu nepilngadīgais tiek nodots likumiskajam pārstāvim, taču gadījumos, kad vecāki, audžuvecāki vai likumiskais pārstāvis nav sasniedzami, nepilngadīgais tiek nogādāts kādā no valsts vai pašvaldību iestādēm.
Iespēja nepilngadīgajiem izgulēt reibumu šobrīd ir Valsts policijas telpās Gaujas ielā Rīgā. Tiesa, tur nogādā tos nepilngadīgos, kuriem medicīniska palīdzība nav vajadzīga un ar kuru vecākiem vai likumiskajiem pārstāvjiem nav iespējams sazināties. Te nepilngadīgie var izgulēties, paēst un tad atkal doties savās gaitās.
Problēma ir tā, ka nepilngadīgie vielas turpina lietot un jau atkārtoti nokļūst Valsts policijā. Tāpēc ir jābūt kompleksam risinājumam.
Kā norādījusi Iekšlietu ministrija, šādiem bērniem būtu jānodrošina gan profilaktiskas konsultācijas, gan droša vieta, lai atgūtos no reibuma, atrodoties mediķa uzraudzībā, kā arī citi nepieciešamie veselības un sociālā atbalsta pakalpojumi, ko ne Valsts policija, ne Iekšlietu ministrija nav kompetentas nodrošināt.
Pakalpojuma izstrādē daudz iesaistīto pušu
Ņemot vērā to, ka nepilngadīgā atskurbināšana un ar to saistītie pakalpojumi ir starpnozaru pakalpojums, tā izstrādāšana uzticēta Valsts kancelejas Pārresorsu koordinācijas departamentam.
Valsts kanceleja secinājusi, ka nepieciešams izveidot jaunu īslaicīgas izmitināšanas pakalpojumu nepilngadīgām personām bezpalīdzības stāvoklī, krīzes situācijās, kad nav iespējams nodrošināt citu labāku risinājumu, lai nodrošinātu bērna atrašanos drošā un bērna labākajām interesēm piemērotā vidē.
Jaunizveidotais pakalpojums būtu nepieciešams ne tikai tiem bērniem, kuri sabiedriskā vietā atrodas reibuma stāvoklī, bet arī tiem, kuri veikuši zādzības, klaiņo vai ir patvaļīgi aizgājuši no ģimenes. Mērķis ir nodrošināt ne tikai drošu uzturēšanās vietu, bet arī medicīnisko uzraudzību.
Plānots arī piesaistīt sociālās jomas speciālistus, kuri izvērtētu, vai bērnam nepieciešama īstermiņa vai ilgtermiņa sociālās vai medicīniskās palīdzības sniegšana.
Šobrīd pakalpojuma izstrādes plānā piedalās arī Veselības ministrija, Labklājības ministrija, Iekšlietu ministrija, Rīgas pašvaldība un policija, un katrai esot savi priekšstati par to, kādam jābūt pakalpojumam.
Norāda uz finansējuma trūkumu
Valsts kancelejas izstrādātajā rīcības plānā pilotprojekta īstenošanai noteikts, ka Labklājības ministrijai šī pakalpojuma apraksts bija jāizstrādā līdz 20. jūnijam. Kā norādīja Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta konsultante Indra Leja, ministrija ir sagatavojusi pakalpojuma apraksta uzmetumu, tomēr sarunas par to nevedas viegli, jo ir daudz iesaistīto pušu.
"Bēdīgākā ziņa ir tā, ka šogad ministrijas tika aicinātas iesniegt prioritātes tikai divās jomās – aizsardzībā un drošībā, līdz ar to mums jāmeklē kādas citas iespējas piesaistīt finansējumu, [jāmeklē] kādas pārdales, un tas šobrīd ir sarežģītākais," norādīja Leja.
Tāpat līdz 20. jūnijam pēc plāna bija jāveic šim projektam nepieciešamā finansējuma aprēķins, tomēr pašlaik izmaksu aprēķini vēl ir izstrādes stadijā, norādīja Valsts kancelejā, turklāt daudzi faktori ir mainīgi un grūti prognozējami.
Valsts kancelejā apstiprināja, ka mērķis ir šo pakalpojumu ieviest nākamajā gadā, sākot ar pilotprojektu.
Pilotprojektu grib īstenot Rīgā
Pēc Valsts policijas datiem pērn uz telpām Gaujas ielā pusaudži kopumā ir nogādāti 168 reizes, no kuriem 42 ir bijuši apreibinošo vielu ietekmē. Pārējie šeit nogādātie bijuši patvaļīgā prombūtnē, atradušies nakts laikā bez pieaugušo klātbūtnes un izdarījuši kādus pārkāpumus, piemēram, zādzības.
Tā kā lielākais bezpalīdzības stāvoklī reģistrēto bērnu skaits ir Rīgā un tās apkaimē, Valsts kanceleja piedāvā īstenot pilotprojektu pakalpojuma "Īslaicīgas izmitināšanas pakalpojums nepilngadīgām personām bezpalīdzības stāvoklī" ieviešanai tieši Rīgas pašvaldībā. Pilotprojekta ilgums paredzēts trīs gadi, lai izvērtētu pakalpojuma efektivitāti un nepieciešamos uzlabojumus normatīvajos aktos pakalpojuma nodrošināšanai arī turpmāk, skaidroja Valsts kancelejā.
Šobrīd gan nav skaidrs, kādās telpās šo pakalpojumu izvietot.
Rīgas dome ir apsekojusi domei piederošās telpas, bet neviena no tām nav izrādījusies atbilstoša šādam mērķim. Ar nelieliem ieguldījumiem Rīgas dome piedāvājusi pakalpojuma ieviešanai izmantot Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca telpas Juglas ielā Rīgā, kur iepriekš bijusi Bērnu slimnīca.
Tomēr, kā norādīja Valsts kancelejas pārstāve Leja, ēka Juglas ielā nav pašvaldības īpašums, tāpēc jārisina sarunas ar Veselības ministriju par valsts īpašuma atvēlēšanu šim pakalpojumam.
Leja skaidroja, ka ēkai vajadzētu būt jau pietiekami pielāgotai un jāatrodas pēc iespējas tuvāk pietuvinātiem pakalpojumiem.
Saeimas komisijā norāda – iecerētais pakalpojums ir pārāk šaurs
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Leila Rasima ("Progresīvie") norādīja, ka risinājums, ko Valsts kanceleja šobrīd piedāvā, esot pārāk šaurs:
"Mūsu izpratnē ir tiešām tikai tas šaurais, īslaicīgais pakalpojums atskurbināšanas nodrošināšanai, ka bērnam ir kur izgulēt [reibumu], un tas nenotiek policijas iecirknī, bet kādā citā vietā, potenciāli slimnīcas telpās."
Tikmēr Valsts kancelejas pārstāve Leja uzsvēra, ka šis krīzes pakalpojums nevar pastāvēt pats par sevi, tas ir jāsasaista arī ar pašvaldībām.
Turklāt esot jautājums, vai visiem jaunietim nepieciešamajiem pakalpojumiem ir jāatrodas zem viena jumta.
"Eksperti darba grupā uzskata, ka šis ir krīzes pakalpojums. Ir jārisina situācija, kurā bērns nokļuvis nedrošā vidē, kur viņam nav likumiska pārstāvja, kurš par viņu parūpējas. Tad, kad tā krīze ir nosacīti pārvarēta, ir jābūt arī citiem pakalpojumiem – vai nu sociālajai rehabilitācijai, vai piespiedu ārstēšanai. Bet tas jebkurā gadījumā jau ir cits pakalpojums. Tie nepārprotami ir saistīti un jāattīsta kompleksi, bet ir jautājums, vai tam visam ir jāatrodas zem viena jumta. Tie varētu būt vienā mājā, bet tie ir paralēlie procesi," norādīja Leja, uzsverot, ka paralēli šim krīzes pakalpojumam nozarei un pārējām ministrijām ir jāstrādā pie citiem saistītajiem pakalpojumiem.
Komisija aicinājusi Valsts kanceleju turpināt darbu pie integrēta pakalpojuma izstrādes un pilotprojekta īstenošanas un līdz šā gada septembra beigām informēt par paveikto.
Tikmēr 6. augustā paredzēta Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomes un Bērnu lietu sadarbības padomes kopsēde, kurā tiks skatīti jautājumi par nepieciešamajiem pasākumiem, lai novērstu atkarību izraisošu vielu lietošanu un mazinātu atkarību veidošanās risku jauniešu vidū, kā arī apspriests Valsts kancelejas izstrādātais pakalpojums bērniem bezpalīdzības stāvoklī.
KONTEKSTS:
Mediķi pēdējā laikā ceļ trauksmi par narkotiku pārdozēšanu jauniešu vidū. Skaitļi ir dramatiski – vismaz četri izsaukumi dienā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) saistīti ar narkotiku pārdozēšanu jauniešiem. Runa ir par pilnīgi visu Latvijas teritoriju, ne tikai Rīgas centru.
Saskaņā ar Veselības ministrijas aplēsēm dažu gadu laikā atkarību izraisošu vielu lietošana jauniešu vidū ir dubultojusies. Vismaz kādas narkotikas ir pamēģinājuši 27% 15–16 gadus veci Latvijas skolēni.
Premjerministre Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") 8. jūlijā rezolūcijā uzdevusi divu nedēļu laikā sasaukt Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomes un Bērnu lietu sadarbības padomes kopsēdi, lai piedāvātu rīcību narkotisko vielu atkarības risku novēršanai jauniešu vidē, risinot gan problēmu, gan tās cēloņus.
Tikmēr Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) kopā ar biedrību "OPEN Radošais centrs", kas strādā ar grūtībās nonākušiem jauniešiem, vērsusies pie valsts amatpersonām ar aicinājumu dekriminalizēt nelegālo narkotiku lietošanu, lai novērstu nāves gadījumus pusaudžu un jauniešu vidē. Šāds solis pavērtu lielākas iespējas prevencijas pasākumiem, jo atkarīgās personas varētu drošāk runāt par savām problēmām, bet sabiedrībā samazinātos stigma pret šo iedzīvotāju grupu, jo narkotiku atkarība ir slimība. Šādu aicinājumu atbalsta arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"), savukārt speciālistu domas par šo aicinājumu dalās.
