Ugunsgrēki, sociālie pabalsti, neparedzēti bojājumi siltuma vai ūdensapgādes trasēs, cauri jumti, skolēnu autobusu remonti – šīs ir tikai dažas no pozīcijām, kurām šogad Kurzemes pašvaldības tērējušas līdzekļus no budžetā neparedzētiem gadījumiem. Katrā cita situācija un kārtība. Piemēram, Dienvidkurzemes novadā tie ir 20 000 eiro pabalstiem krīzes situācijā, citos neparedzētos gadījumos tiek pārskatīti jau ieplānotie līdzekļi atbilstošajās jomās. Pieredze rāda, ka ikdienā tas ir pietiekami, bet ne lielu postījumu gadījumā.
"Nevienam neatteiksim tāpēc, ka mums ir beigusies nauda. Bet, ja tas notiek tiešām tādā masveidā un tās nelaimes ir daudz vai tā ir krusa, arī mums būs jāvēršas pie valsts pēc palīdzības.
Tomēr es gribētu uzsvērt, ka apdrošināšana ir tas atslēgas vārds, kas šo situāciju var glābt," atzina Dienvidkurzemes novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Vārna.
Liepājā lēš, ka ar noteikta apjoma postījumiem spētu tikt galā paši.
"Liepājas pašvaldībai šajā gadā ir atvēlēti 300 000 eiro neparedzētiem gadījumiem. Līdzšinējā pieredze liecina, ka ar to ir pietiekami. Liepājas pašvaldība līdz šim, plānojot budžetu, rīkojusies ļoti piesardzīgi un līdz ar to vienmēr ir bijusi iespēja grozījumos papildināt un summu novirzīt pēc vajadzības. Tā ka, ja tāda situācija gadītos, protams, ja tie nav miljoni, tad gan jau mēs spētu tikt galā," skaidroja Liepājas pašvaldības izpilddirektors Ronalds Fricbergs.
Talsu novadā neparedzētiem gadījumiem atvēlēti 50 000 eiro un nav vēl tērēti, savukārt Kuldīgas novadā no 100 000 eiro puse jau novirzīta pedagogu atalgojumam, jo budžeta veidošanas laikā vēl nebija zināms skolu finansēšanas modelis, daļa būs jāatvēl pieaugošajām izmaksām sociālajā jomā.
"Ir labi tas, ka ir gada vidus. Un šāda veida dabas stihijas parasti notiek vasarā, ko mēs redzam Latvijā no pieredzes. Tas nozīmē, ka mums jau liela daļa vēl joprojām ir budžeta pozīcijas, kuras ir daļēji izpildītas, tajā mirklī mēs noteikti vien pārskatīsim ikvienu budžeta sadaļu, ikvienas iestādes budžetu, viennozīmīgi sociālā dienesta budžetu, un cilvēki nepaliks bez atbalsta," teica Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska ("Kuldīgas novadam").
"Kopumā Ventspils novads ir atvēlējis 255 000 eiro neparedzētiem gadījumiem. Šobrīd ir zem 200 000, kādi 190 000 apmēram. Droši vien, ja postījumi būtu tādos apjomos, kā bija Bauskā vai Jēkabpilī, protams, ka bez valsts atbalsta mēs neiztiktu. Ja nu tas būtu kaut kāds atsevišķs gadījums, mēs arī paši tiktu galā," norādīja Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks (Zaļo un Zemnieku savienība).
Saldus novadā neparedzētiem gadījumiem atvēlēts pusmiljons, tomēr, mainoties finansiālajai situācijai, mainās arī šī budžeta sadaļa, tā tiek papildināta.
"Mēs šogad esam iztērējuši ap 800 000, šobrīd pat neķeroties klāt pārpildei, vai no kopējiem ieņēmumiem esošā budžeta ietvaros esam atlikuši 750 000. Skaidrs, ka tas budžets, viņš jau ir labils un viņš kustas, operatīvi mēs sekojam līdzi situācijai. Mēs redzam, ka tur mums atbrīvojas nauda, līdz ar to mēs varam darīt darbus, kas varbūt tika iepauzēti, nezinot, kāda būs tā finansiālā situācija visu cauru gadu," sacīja Saldus novada domes priekšsēdētājs Māris Zusts (Latvijas Zaļā partija).
Ventspilī neparedzētiem gadījumiem atvēl aptuveni pusmiljonu eiro, no tiem ap 33 000 jau novirzīti neplānotiem apgaismojuma infrastruktūras uzlabojumiem.
"Tas, uz ko mēs vēršam uzmanību, ir vēl otrs aspekts – nereti jau pašvaldības arī var visu nesadalīt izdevumos. Vēl bez tā, ka līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, ir vēl varbūt no ieņēmumu daļas, kuru vispār nesadala izdevumos, tā arī varbūt rezerve kaut kādiem gadījumiem," skaidroja Ventspils valstspilsētas pašvaldības izpilddirektora pirmais vietnieks, domes administrācijas vadītājs Kaspars Vitenbergs.
Katrā no uzrunātajām pašvaldībām atzina, ka konkrēta krīzes situācija arī parāda, kāda rīcība nepieciešama, un pirmajā vietā ir atbalsts iedzīvotājiem.
