Jau pašā rīta agrumā jaunieši kopā ar saviem tuviniekiem ieradās Ādažu militārajā bāzē, lai sagaidītu to brīdi, kad viņiem būs iespējams reģistrēties un sākt dienestu. Valdīja pozitīva un nedaudz sentimentāla atmosfēra, vecākiem samīļojot savus jauniešus un atvadoties.
Lai gan jauniešiem bija arī uztraukums, visi Latvijas Radio aptaujātie norādīja, ka saredz pozitīvo un tās iespējas, ko dienests dos – fizisku un psiholoģisku ieguvumu, sapratni par to, ko darīt tālāk.
Daudzi jaunieši atzina, ka motivācija pieteikties VAD saistās ar to, ka vēl līdz galam nav pārliecības, ar ko nodarboties nākotnē.
Tie nebija tikai jaunieši, kuri nupat pabeiguši vidusskolu, bet arī tādi, kuri jau absolvējuši studijas vai pāris gadus pēc vidusskolas strādājuši.
Arī tie, kuri VAD uzsāka obligātā kārtā, stāstīja, ka sākotnēji varbūt bija nepatīkami un vēlme piedalīties bija pavisam maza, bet šobrīd viņi uz to raugās jau nedaudz citādi un ir pārliecināti, ka no VAD tikai iegūs.
Iesaucamais: Bruno Ādams-Blumbergs: "Es pieteicos, lai, turpinot savu karjeru, nav pēc tam tā, ka mani pēkšņi iesauc, un visa karjera uz pauzes. Es arī domāju, ka tas ir ļoti nepieciešams mūsdienās, daudz ko var lietderīgu šeit iemācīties. Vispār man šis viss pasākums kā jaunam cilvēkam šķiet ļoti svarīgs."
Iesaucamā Dominika Hramova: "Es pabeidzu skolu, 12 klases. Es strādāju divus gadus un pēc tam sapratu, ka gribu kaut ko citu darīt. Es nodarbojos ar sportu tikai sporta zālē, un ļoti gribējās izaicināt sevi sportiski un būt stiprākai. Galvenais ir, ka es ļoti gribēju uz universitāti, bet ar maniem rezultātiem, kas apvienoja gan darbu, gan skolu, man nekas nesanāca labi, un es ceru, ka šeit varbūt sanāks labāk. Sajūtas ir labas, trīc rokas nedaudz. Protams, ir nedaudz bail. Domāju, ka būs ļoti, ļoti grūti 11 mēneši, bet man patiks un tas būs par labu. Man vienkārši patīk būt noderīgai. Kad es strādāju picērijās, es arī gribēju būt noderīga. Man patīk tā ideja, ka es palīdzēšu, ja es varēšu, es kļūšu stiprāka, lai palīdzētu arī."
Iesaucamais Gints Mežiņš: "Bija tā, kādu vakaru mans draugs man raksta: es pieteicos [VAD]. Man bija tāds: nu forši! Es arī pieteicos, un tad mēs abi esam šeit. Abi divi pieteikušies, abi divi ieradušies. Mēs satraukumu dalām uz pusēm, viens par otru rūpējamies."
Iesaucamais Deniss: "Ļoti sen jau gribēju to izmēģināt. Mēs ar klasesbiedriem izlēmām kopā, decembrī, ka pēc 12. klases iesim uz armiju un kaut ko jaunu varbūt iemācīsimies."
Iesaucamais Valters: "Es sākumā domāju nākt vienkārši, lai sevi uzlabotu un varbūt kaut kādu naudiņu nopelnītu, bet laika gaitā uzpeldēja tāda ideja, ka čomi var atnākt. Tā mēs te visi savācāmies, un tad viss kļuva mazliet interesantāk."
Arī tie jaunieši, kas dienestu uzsāk obligātā kārtā, norādīja, ka sākotnēji bijis nepatīkami un arī vēlme piedalīties pavisam maza, bet nu jau uz to raugās citādāk, un ir pārliecināti, ka no dienesta tikai iegūs.
Ņikita: "Es jau mācījos vienu gadu Rīgas Tehniskajā universitātē Vides inženierijas fakultātē. Nu, nepatika [tikt izvēlētam], bet, kā ir, tā ir – dzīve iet! Es pajautāju par grafiku un teica, ka būs brīvdienas, pēc plkst. 17.00 laiž mājās, varbūt, ka mēģināšu arī nepilna laika studijas studēt."
To, ka dienestu kopumā jaunieši vērtē pozitīvi, rāda arī dati.
Pēc pirmā VAD iesaukuma no 250 jauniešiem, kuri uzsāka dienestu, 111 pēc tam noslēdza profesionālā dienesta līgumu.
Tāpat šobrīd ir tādi jaunieši, kas vēl ir dienestā un jau pārdomā iespēju noslēgt profesionālā dienesta līgumu. Pāris jau līgumu ir noslēguši.
Tikmēr jauniešu vecāki Latvijas Televīzijai stāstīja, ka ar saviem bērniem ārkārtīgi lepojas.
Jaunā karavīra tētis Ivars: "Pavisam savādāk nekā tad, kad es savā laikā devos armijā, kad es nezināju – kur un kā būs. Bet tagad tiešām es jūtu tādu patriotismu, ka mans dēls kļūs par īstu vīrieti!"
Jaunā karavīra mamma Vaira: "Es ceru, ka viss būs ļoti jauki, ļoti labi. Un galvenais, es domāju, ka viņam būs tādas zināšanas, ka mēs zināsim, ko darīt krīzes gadījumā."
VAD trešā iesaukuma karavīri dienēs Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē, un šis būs jau otrais iesaukums, ko īstenos Ādažu militārajā bāzē.
Pirmo reizi dienestā nejauši atlasītie
Šī ir pirmā reize, kad starp karavīriem būs arī tie, kuri dienestam atlasīti pēc nejaušības principa. Tiesa, Ādažu militārajā bāzē nenodala tos jauniešus, kas dienestam pieteikušies brīvprātīgi un kas izvēlēti pēc nejaušības principa. Līdz ar to visiem dienests noritēs vienādi, un arī pret visiem jaunajiem karavīriem izturēsies vienādi.
Līdz ar ierašanos Ādažos jauniešiem sāksies 11 mēnešu ilgs apmācību process. Pirmajās divās valsts aizsardzības dienesta nedēļās jaunajiem karavīriem plānots adaptācijas periods. Tā laikā viņi iepazīsies ar NBS reglamentiem, militāro bāzi, noteikumiem, apradīs ar dienas režīmu, apgūs ierindas mācību, kā arī saņems individuālo ekipējumu un ieročus.
Pēc adaptācijas perioda būs iespēja satikt ģimenes, un tad sāksies aktīvs militāro pamatapmācību kurss. 10 nedēļu laikā jaunieši iegūs nepieciešamās zināšanas, piemēram, apgūs taktiku, orientēšanos, sakaru procedūras. Pēc aptuveni četrām nedēļām dos zvērestu.
Pēc pirmā apmācību līmeņa sāksies otrais, kurā ietilpst jau integrācija vienībās un dažādi dienesta pienākumi tiek pildīti kopā ar profesionālā dienesta karavīriem. Tad ir specializācijas apmācības, un tad jau 2025. gada 20. jūnijā jauniešiem ir paredzēts noslēgt VAD.
NBS Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes 1. mehanizētā kājnieku bataljona virsseržants Ilmārs Rešņa norādīja, ka grūtākais jauniešiem VAD esot nevis fiziski pārbaudījumi, bet gan dzīves vides pēkšņā maiņa:
"Visiem jauniešiem sākums ir samērā smags, ne tik daudz fiziski, cik mentāli, jo viņi tiek atrauti no tuviniekiem, viņi ir dzīvojuši savā komforta zonā visu savu dzīvi, un te vienkārši ir tā, ka viņu dzīve tiek pamainīta par 180 grādiem. Tas nozīmē, ka viņiem jāsāk dzīvot pēc noteiktiem laika logiem, viņiem ir jāspēj pašiem par sevi parūpēties, gultu saklāt, savākt aiz sevis, arī veļu mazgāt un tā tālāk. Un tas ir vairāk tas grūtākais, ko es redzu.
Fizisko sagatavotību vienmēr var uzlabot, tas nav liels izaicinājums, bet [grūtāk ir] tieši mentāli tikt pašam galā ar šo dzīves stila maiņu."
Tiesa, NBS pārstāvis gan uzsvēra, ka no jaunajiem karavīriem neprasa neko tādu, ko instruktori neparāda un nav spējīgi viņiem nodemonstrēt. Tas nozīmē, ka ikkatru lietu, pat vienkāršākās pamatprasmes, instruktori izstāsta un parāda, kā ir jādara. Tāpēc ģimenes un paši jaunie karavīri var neuztraukties par to.
Dienestā no jauniešiem sagaida vēlmi sadarboties, strādāt un apgūt jaunas prasmes. Viņi šodien tika sadalīti arī pa piecām dažādām vienībām.
KONTEKSTS:
Lai sagatavotu Latvijas pilsoņus valsts aizsardzības uzdevumu izpildei, valstī izveidots obligātais aizsardzības dienests. Pirmais iesaukums bija brīvprātīgs – tam varēja pieteikties Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 27 gadiem.
No šī gada dienests noteikts kā obligāts. Obligātajiem iesaukumiem prioritāri būs pakļauti vīrieši vecumā no 18 līdz 19 gadiem. Augstākās izglītības iegūšana nebūs iemesls, lai pilsoni neiesauktu dienestā.
