Latvijas bērniem mutes dobuma veselība un higiēna neuzlabojas; sliktāka situācija – reģionos

ĪSUMĀ:

Ik dienu RSU Stomatoloģijas institūtā ierodas aptuveni 20 bērni ar uztūkušiem vaigiem, sāpošiem zobiem un temperatūru, un tās visas ir kariesa sekas. Mazajiem pacientiem vecumā līdz 10 gadiem galvenokārt ir akūtas infekcijas, bet pusaudži biežāk gūst traumas. Arī rindas uz ārstēšanu vispārējā narkozē nemazinās, kopumā situācija ir smaga jau vairākus gadus. Sliktāka situācija ir ārpus Rīgas.

Latvijas Radio uzrunāja bērnu vecākus reģionos, lai noskaidrotu, kāda ir pieredze, apmeklējot bērnu zobārstu. Divu bērnu mamma Aiga Krasovska no Valmieras, daloties ar saviem iespaidiem, secina, ka tā ir bijusi pozitīva, tomēr nācies par to maksāt pašai. Par piena zobiņu labošanu Aiga Krasovska vienmēr maksājusi pati, viņas bērnu zobārste ir kļuvusi par Krasovsku ģimenes zobārsti, kas uzmana zobu veselību visiem ģimenes locekļiem. Viņa stāsta, ka pēcāk visus čekus par zobārsta pakalpojumiem iesniedz kārtējā gada ienākumu deklarācijā, lai atgūtu no valsts pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tomēr citiem vecākiem, kas tikai meklē savu bērnu zobārstu, nākas saskarties ar izaicinājumiem, norāda Aiga Krasovska:

"Mammas meklē tagad bērniem pirmo zobārstu, un es tā kā ieteicu, viņa teica – nē.

Manējā, pie kuras mēs ejam, jaunus klientus vairs neņem. Faktiski šāda situācija, ka jaunus klientus neņem, man liekas, ir visā Valmierā.

Es esmu dzirdējusi, ka šobrīd visādos forumos, "Facebook" grupās mammas diezgan aktīvi meklē jaunu zobārstu bērniem, kam šobrīd vajag, bet ir dzirdēts, ka tad brauc uz Rūjienu vai Smilteni, kur vispār vēl ir iespējams pieteikties pie zobārsta."

Kādai trīs bērnu māmiņai no Jelgavas nācies iegūt diezgan skaudru pieredzi, ar bērnu vēršoties pie zobārsta. Pirmie izaicinājumi radušies jau zobārsta meklējumos, jo daudzi atsakās pieņemt jaunus pacientus, stāstot, ka prakse ir pārpildīta. Tomēr zobs turpinājis sāpēt, un mamma meklējusi izeju, kā tikt pie tik ļoti nepieciešamā speciālista. Pēc laika tomēr ir izdevies atrast zobārstu, kurš sāpošos zobiņus salabos bez maksas, atmiņās par piedzīvoto dalās Liene Murugova:

"Abus divus bērnus aizvedu, sāka labot bez atsāpināšanām, bez nekā, vienkārši uzreiz ar urbi mutē. Tas mani tā nošokēja. Tad es sapratu, ka šādu ārstēšanu es īsti nevēlos, bet citas vietas Jelgavā arī nav, kur aizvest. Tad bija tā, pagāja pusstundiņa, un bērns tieši pēc zobārsta apmeklējuma veikalā izspļauj kaut ko un prasa – mammu, kas tas tāds? Tā ir tā plomba, ko mēs esam tikko ielikuši. Šādi gadījumi mums atkārtojās visu laiku līdz brīdim, kad mēs sapratām, ka nav jau vairs jēgas iet pie šī konkrētā zobārsta un meklējam tālāk. Līdz brīdim, kad otram bērnam iekaisums izveidojās zobā, ka vajadzēja ātri, ātri kaut ko meklēt, un tikai tad uz Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūtu varējām tikt."

Aptaujāto pieredze liecina, ka ļoti grūti ir atrast kādu zobārstu, kas pieņemtu jaunus pacientus. Savukārt Līga Salnite no Cēsīm ir mamma sešiem bērniem.

Viņa stāsta, ka tikai dažās vietās zobus bērniem labo par valsts naudu. Lai pierakstītos, ir jābūt gana ātram, norāda Līga Salnite:

"Burtiski pēc Jaunā gada pirmajās darba dienās nenormāli daudz ir jāzvana, jātirda, lai pierakstītu bērnu. Man ir pieredze, ka vienu gadu es palaidu garām, un tad viss. Tad nu ir tikai maksas vietas vai tu neej pavisam bērnu pārbaudīt tajā gadā. Pieraksti, protams, jā viņiem ir izkliedēts pa visu gadu, tas nozīmē, ka tu varbūt pieraksties tikai uz maiju vai pat septembri, lai to bērnu atrādītu. Tā kā man nekad nav bijis akūti ar viņiem, tad mani tas tā īsti neuztrauc, vai steidzīgi tieku vai citādi. Man vienkārši ir svarīgi, lai viņus reizi gadā pārbauda."

Pēc kāda laika atklājies, ka vienam no bērniem veidojas nepareizs sakodiens, tad gan nācies pielikt pūles, lai atrastu bērnu ortodontu, jo Cēsīs tāds speciālists esot tikai viens. Gājis laiks, un situācija nav kļuvusi labāka, pēc vairākiem mēnešiem tomēr izdevies iegūt pierakstu uz konsultāciju šī gada rudenī.

Savā pieredzē dalās arī mamma Ella Niedra no Siguldas, kura norāda, ka pie zobārsta tikt var, taču nākas gaidīt. Kādu dienu meitai sasāpējies zobs un nācies meklēt zobārstu, meklējot valsts apmaksātu zobārstu, secināts, ka rindā jāgaida mēnesi vai pat vairāk.

"Tad, kad mēs tikām pie zobārsta, tad, protams, to zobiņu salaboja, viss ir ļoti forši, pret bērniem ir ļoti lieliska attieksme, apčubināja, iedrošināja nebaidīties, protams, ir jālabo nākamie zobi, kas ir bojāti. Tur jau atkal ir jāgaida vismaz mēnesis, lai tiktu uz nākamo pierakstu," saka Niedra.

Latvijas Radio veica arī kontrolzvanu, lai noskaidrotu, cik ātri var tikt pie bērnu zobārsta par valsts kvotām RSU Stomatoloģijas institūtā, – to varēs izdarīt pēc vairāk nekā četriem gadiem, jo viss ir aizņemts.

Kā norāda Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta bērnu zobārstniecības rezidente Ilze Maldupa, zobu veselību ietekmē uzturs.

Vecāki bieži vien sagrēko, izvēloties pārtikas produktus, kuros it kā norādīts, ka tie ir bez cukura vai taukiem, taču, tā kā tie ir pārstrādāti produkti, ilgstoši tos ēdot, sekas ir nenovēršamas.

Maldupa skaidro to, kas ietekmē zobu veselību: "Arī latviešu tradīcija dzert ābolu sulu, brokastu putrām pievienot ievārījumu, tie ir šādā veidā ne tikai zobiem, bet kopumā ilgtermiņā visai veselībai kaitīgi paradumi. Tas ir tas, kas sabiedrībā pamatā veicina šo slimības rašanos. Nākamā, protams, ir veselības pratība, cik vecāki tīra zobus, vai viņi zina, ar ko ir jātīra. Tomēr zobārstniecībā ir viens tāds labais ierocis, ja tā varētu teikt, – tā ir fluorīdu saturoša zobupasta. Tāpēc arī tad, ja tas uzturs un viss dzīvesveids nav veselīgs, zobus varētu noturēt veselus, ja būtu ikdienā paradums tīrīt ar labas kvalitātes fluorīdu saturošu zobupastu."

Nacionālajā veselības dienestā informēja, ka pašlaik Latvijā valsts apmaksātos zobārstniecības pakalpojumus sniedz 268 zobārsti. Vislielākais zobārstniecības pakalpojumu sniedzēju skaits ir Rīgas reģionā – 87, vismazākais Latgales reģionā – 30, savukārt Kurzemē – 46, Zemgalē – 56 un Vidzemē – 49.

Pēdējos piecos gados valsts finansējums zobārstniecībai ir pieaudzis par vairākiem miljoniem, kopējais finansējums 2024. gadā pārsniedz 34 miljonus eiro. Tomēr Latvijā joprojām vecākiem ir jāatver naudas maciņš, lai bērnu laicīgi aizvestu pie zobārsta, jo rindas ir pārāk garas. Cerību dod ziņa, ka pašlaik gaidīšanas sarakstā ir 13 pakalpojumu sniedzēji, kas vēlas veikt valsts apmaksātos zobārstniecības pakalpojumus. Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā rindām vajadzētu kļūt mazliet īsākām Rīgā, Siguldā un Daugavpilī.