Ministru kabineta 2016. gada rīkojums ir vienīgais dokuments, kas nosaka to, ka Latvija būvēs "Rail Baltica", taču nav skaidri pateikts, kas konkrēti tiks būvēts un kurš to finansēs. Eiropas Komisija nekad neesot solījusi finansēt šo projektu, bet gan nākt ar savu līdzdalību.
"Nav bijis saimnieka šī projekta pieskatīšanā. Mēs esam dzīvojuši ar tādām Eiropas porcijām, finansējumu. Tad mēs piemetam klāt, ka būvēsim lielāku, būvēsim visu, bet neskatās uz kopējo bildi," sacīja komisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts").
Kulberga ieskatā, ir milzu risks, ka Eiropas Komisija var pieprasīt atpakaļ naudu, ja projekta izbūve kavēsies.
Izmeklēšanas komisijas deputāte Skaidrīte Ābrama ("Progresīvie") norādīja, ka līdzšinējā attieksme par "Rail Baltica" bijusi vieglprātīga: "Nu tik divu sliežu vietā būvēsim četras, Eiropa mums naudu iedos. Tā ir ārkārtīga vieglprātība tādam milzīgam projektam."
Par draudošajām briesmām un nepilnīgo pārvaldību jau 2020. gadā brīdinājusi Valsts kontrole, taču tās ieteikumi neesot tikuši ņemti vērā. Joprojām problēmu esot ļoti daudz, un ir vairāki steidzīgi jautājumi, kas gaida risinājumu, apstiprināja Valsts kontrolieris Edgars Korčagins: "Gan par finansējumu, gan koordināciju, gan ritošo sastāvu, kas vienu dienu, cerams, kad tās sliedes tiks izbūvētas, ripos."
Šīsdienas izmeklēšanas komisijas sēde notika aiz slēgtām durvīm, jo vairākiem dokumentiem piešķirts ierobežotas pieejamības statuss. Komisijas vadītājs Kulbergs solīja panākt dokumentu atslepenošanu.
KONTEKSTS:
Šī gada jūnijā Saeimā tika apstiprināta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisija, kuras mērķis ir apzināt projekta īstenošanā pieļautās kļūdas, vienlaikus panākot, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu.
Vērienīgā Baltijas valstu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izmaksas no sākotnēji nepilniem sešiem miljardiem eiro pieaugušas līdz gandrīz 24 miljardiem eiro, paziņoja projekta vadība. Projekta sadārdzinājums ir tik vērienīgs, ka līdz 2030. gadam plānots īstenot tikai projekta pirmo kārtu – divsliežu ceļa vietā pamatā izbūvējot viensliežu ceļu.
Dažas dienas vēlāk Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes paziņoja, ka "Rail Baltica" projekta virzība ir apdraudēta, jo aprēķinātās izmaksas septiņu gadu laikā ir pieaugušas četrkārtīgi un var radīt 10–19 miljardu eiro budžeta deficītu atkarībā no projekta tvēruma. Situācija ir saasināta Eiropas Savienības (ES) paredzamā divu gadu finansējuma pārrāvuma dēļ 2027.–2028. gadā, kas prasa lielāku trīs Baltijas valstu ieguldījumu.
Pamattrases izmaksas Latvijā kāpušas septiņas reizes līdz 8,7 miljardiem eiro, atklāja Valsts kontrole. Turklāt "Rail Baltica" lēmumu pieņemšanā un projekta uzraudzībā nepietiekami iesaistīts Ministru kabinets. Tas attiecas arī uz Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezgla projektu, kas būtiski mainījies.
Šogad martā izskanēja, ka "Rail Baltica" cauri visai Rīgai pirmajā posmā varētu neiet un projektam trūkst aptuveni trīs miljardu eiro, savukārt jūnijā valdība paziņoja, ka meklēs risinājumus, kā pilnvērtīgi integrēt Rīgu gan no dienvidu, gan ziemeļu puses jau "Rail Baltica" projekta pirmajā fāzē.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
