Pagaidām gan iniciatīvu nav parakstījuši kupli cilvēku pulki, taču kailgliemeži ir nokaitinājuši daudzus. Tas redzams arī portāla invazīvs.lv kartē, kur ikviens aicināts ziņot par Latvijai nevēlamām dzīvnieku un augu sugām. Tie sastopami pat Botāniskajā dārzā Salaspilī. Arī šeit katrs rīts sākoties ar gliemežu lasīšanu.
Invazīvo sugu eksperte Aiva Bojāre sacīja: "Tā ir problēma! Tā ir ļoti liela problēma, Spānijas kailgliemezis strauji izplatās. Tas izdēj pat 500 olas gadā. Un to var saukt par visēdāju – ēd ne tikai augus, bet citus gliemežus, sugas brāļus un pat putnu mazuļus, ja ligzda ir uz zemes."
Taču līdz šim oficiāli Latvijā atzīta tikai viena invazīva suga. "Joprojām tur ir tikai viena suga – Sosnovska latvānis. Būtu ļoti labi, ja šo sarakstu papildinātu arī ar citām invazīvajām sugām," piebilda Bojāre.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) skaidroja, ka tieši šobrīd tas tiek darīts, un Spānijas kailgliemezis jau iekļauts labotajā invazīvo sugu sarakstā. VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Jana Jentkus norādīja: "Ministrija sagatavoja un iesniedza Saeimā grozījumus Sugu un biotopu aizsardzības likumā. Likumprojekts ietver deleģējumu Ministru kabinetam izdot Latvijas invazīvo sugu sarakstu, primāri tajā paredzot iekļaut Spānijas kailgliemezi."
Šobrīd paredzēts izdot noteikumus par Latvijas invazīvo sugu sarakstu līdz 2024. gada 31. decembrim, informēja ministrijā.
Tikmēr speciālisti atgādina, ka cīnoties ar kailgliemežiem saviem spēkiem, tas jādara gudri. Tieši patlaban ir oliņu dēšanas laiks, tāpēc gliemezi nedrīkst iznīcināt, saspiežot. "Nevajag spiest un mīdīt, mehāniski ietekmēt. Mēs viņus vienkārši noslīcinām traukā. Var arī sālsūdenī," pamācīja invazīvo sugu eksperte.
