Likuma grozījumi nozīmē nulles toleranci pret varmākām, norāda Ģenerālprokuratūrā. Gadījumos, kad varmāka savam tuviniekam nodarījis fiziskas vai psihiskas ciešanas, varmāku būs iespējams sodīt ar brīvības atņemšanu. Piemēram, svētdien Alūksnē, vēlā vakara stundā vīrietis mazbērnu klātbūtnē pielietoja fizisku spēku pret sievu, skaļi lamājoties. Pret vīrieti sākts kriminālprocess.
"Nav nepieciešams pašas personas iesniegums, pašas cietušās personas iesniegums. Un tas ir vērsts uz to, lai jau saknē valsts varētu attiecīgi reaģēt uz konkrētiem noziedzīgiem nodarījumiem pret personu. Jo bieži vien šis tuvinieks izvairās vērsties policijā," skaidroja Ģenerālprokuratūras prokurore Evija Zariņa.
Arī Tieslietu ministrijā minēja, ka līdz šī gada 4. jūlijam krimināllikumā nebija atsevišķa panta par vardarbību tuvu ģimenes locekļu starpā. Tieši Leona Rusiņa pastrādātais noziegums, nogalinot bijušo dzīvesbiedri, lika apzināties, ka vajadzīga arī šāda likuma norma.
Bija skaidrs, ka sabiedriskais darbs vai naudas sods, ko varēja piemērot līdz šim, nemaina varmākas domāšanu un uzvedību.
Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Aizupe norādīja, ka to varētu mainīt probācijas uzraudzība: "Šeit ir primāri jākoncentrējas uz to, lai mēs izmainītu personas uzvedību, viņas domāšanu. To var lielā mērā palīdzēt izdarīt šis jaunais sods, ko mēs saucam par probācijas uzraudzību."
Biedrībā "Centrs Marta" atzinīgi vērtēja visas izmaiņas, kas vardarbību liek uztvert nopietni. Sievietes ir sākušas vairāk uzticēties tam, ka likums viņas var pasargāt.
Kopš 2020. gada "Martas" Liepājas filiālē četrkāršojies sieviešu skaits, kas vērsušās pēc palīdzības.
Biedrības vadītāja Iluta Lāce pauda cerību, ka situācija turpinās uzlaboties, ja turpmāk varmākām būs jāstrādā ar savu uzvedību un jāizprot, kādu kaitējumu tā nodara apkārtējiem.
Centrā gan piebilda, ka joprojām pavīd pa stāstam, kas liecina, ka priekšā ir daudz darba ar likumsargātāju izpratni par vardarbību ģimenē un tās postu. Arī tagad mēdzot gadīties situācijas, kad likumsargi varmāku nenošķir, atrunā cietušo rakstīt iesniegumu vai sarunā ar vardarbības upuri neaizpilda īpašu vardarbības atpazīšanai paredzētu anketu.
KONTEKSTS:
Skaudro situāciju par vardarbību ģimenē no jauna aktualizēja traģiskais noziegums 2023. gada aprīlī Jēkabpilī, kad sava bērna un mātes acu priekšā tika nogalināta 1983. gadā dzimusi sieviete. Slepkavību pastrādāja viņas bijušais vīrs Leons Rusiņš, kurš mēnešiem ilgi sievietei draudēja un viņu vajāja; par to regulāri tika ziņots policijai, bet sieviete pasargāta netika. Rusiņš joprojām nav notverts.
Reaģējot uz traģiskajiem notikumiem, Saeima būtiski palielināja maksimālos sodus par draudiem nonāvēt, vajāšanu un nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu.
Savukārt pēc gadiem ilgām diskusijām, septiņus ar pusi gadus pēc parakstīšanas Saeima 2023. gadā ratificēja Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvēto Stambulas konvenciju.
Jūnijā Saeima pieņēma grozījumus Krimināllikumā, kas paredz pastiprināt sodu par vardarbību pret tuvinieku. Likuma izmaiņas paredz, ka par cietsirdīgu vai vardarbīgu apiešanos ar personu, ar kuru varmāka ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, vai pret laulāto, bijušo laulāto, ja ar to minētajai personai nodarītas fiziskas vai psihiskas ciešanas, varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu vai probācijas uzraudzību.
