Kā jaunievēlētie EP deputāti aizstāvēs Latvijas intereses? Ar ko nāksies sastrādāties grupas ietvaros? Kādi būs pirmie balsojumi par EP un ES vadošajiem amatiem? Pirmie pārsteigumi un, iespējams, vilšanās.
Par to īpašā diskusijā žurnāliste Ilze Nagla iztaujā Latvijas eiroparlamentāriešus EP studijā Strasbūrā.
Vairumam no Latvijas ievēlēto EP deputātu jau ir zināmi noteikumi un nianses, kā darbojas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņu vienīgā tieši ievēlētā ES institūcija. Taču daļa ievēlēto ir jaunpienācēji attiecībā uz EP, bet viens – politikā kopumā. Lai arī iepriekš LTV debatēs pauduši, ka veidos savu – Latvijas deputātu EP "WhatsApp" grupu, tomēr ikdienas darbs eiroparlamentāriešiem nebūs pēc valstiskās piederības principa.
KONTEKSTS:
Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā notika 8. jūnijā, un no Latvijas Eiropas Parlamentā iekļuvuši 7 partiju pārstāvji.
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apstiprinātie vēlēšanu rezultāti liecina, ka vēlēšanu uzvarētāja "Jaunā Vienotība" ieguvusi 25,07% balsstiesīgo atbalstu. Tālāk seko Nacionālā apvienība ar 22,08% vēlētāju atbalstu, "Latvijas attīstībai" – 9,36%, "Apvienotais saraksts" – 8,18%, "Progresīvie" – 7,42%, "Saskaņa" – 7,14%, "Latvija pirmajā vietā" – 6,16%.
Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā nobalsojuši 521 226 jeb 33,82% balsstiesīgo, liecina CVK dati. Tā ir tikai nedaudz lielāka aktivitāte nekā EP vēlēšanās 2019. un 2014. gadā.
