Vajadzīgs pusmiljons, lai dzīvotu. Gabriela Mutora stāsts par cīņu ar vēzi sabiedrību neatstāj vienaldzīgu, un cilvēki turpina ziedot simtiem tūkstošiem eiro. Iepretī valsts piešķirtajai summai – apmēram 14 tūkstošiem. Veselības ministrs tagad iecerējis dubultot limitu individuālajām kompensācijām onkoloģijas medikamentiem līdz 30 000 eiro. Un to cer izdarīt vēl šogad. Bet nākamgad piedāvā ieviest Vēža fondu.
"Fondu, no kā maksāt konkrētiem pacientiem vairāk nekā 30 000 eiro, vai konkrētos gadījumos, kas varētu būt dārgi. Mums ir viens pacients, jaunietis, kuram ir šobrīd nepieciešama milzīga summa. Jo Nacionālais veselības dienests un tas finansējums vienmēr būs ierobežots. Nekad nebūs nevienā veselības aprūpes sistēmā pasaulē nav, ka apmaksā visiem pacientiem pilnīgi un visas summas maksimālās," pauda veselības ministrs.
Lēmumu izmaksāt naudu no Vēža fonda pieņemtu īpaša komisija, uz kuru aicinātu Nacionālo veselības dienestu (NVD), ārstu konsīliju, kas zāles izrakstīja, pacientu organizāciju pārstāvi, kādu no Finanšu ministrijas un, iespējams, arī zāļu ražotāju.
Par fonda apmēru naudas izteiksmē, iespējamiem limitiem un citām niansēm vēl spriedīs.
"Fondam varētu būt vairāki avoti. Vai tie ir ziedojumi, parunāsim ar ražotājiem, kā viņi var sadarboties ar mums, kaut kas no valsts budžeta," sprieda veselības ministrs.
Arī premjere Evika SIliņa ("Jaunā Vienotība") pēc sarunām ar koalīcijas partneriem norādīja, ka fondu neveidotu tikai valsts budžeta līdzekļi.
"Mēs konceptuāli piekrītam, ka šāds fonds būtu jāveido. Lielais jautājums - kur tam rast finansējumu? Un, es domāju, ka šis ir īstais brīdis, lai tās diskusijas sāktu," teica ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība).
"No "Progresīvo" puses varu teikt, ka mēs esam gatavi noteikti atbalstīt, lai šāds fonds varētu strādāt," atzina partijas "Progresīvie" līdzpriekšsēdētājs Andris Šuvajevs.
"Šobrīd esmu aicinājusi valsts kapitālsabiedrības meklēt, iespējams, noziedot, ņemot vērā lielo sabiedrības iesaisti arī individuālajos gadījumos cilvēku palīdzībai onkoloģijas gadījumos. Jo šobrīd no budžeta mēs to īsti nevaram finansēt.
Ja tas ir kapitālsabiedrību ziedojums, tā būtu tāda solidaritāte," teica Ministru prezidente.
Pirms gada plaši šai tēmai pievērsās Valsts kontrole, esošo onkoloģijas zāļu kompensācijas izmaksu mehānismu nosaucot par bezcerīgu, nevienlīdzīgu un pazemojošu. Svarīgākais esot, lai individuālie kompensāciju gadījumi būtu pēc iespējas retāki, sacīja kontrolē.
"Tas ir tāpēc, ka naudas tai maciņā trūkst, un tikai ar procesu uzlabošanu to diemžēl nevarēs sakārtot," pauda Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa.
Panākto progresu šajā jomā kontrole sola vērtēt rudenī un ar secinājumiem iepazīstināt nākamā gada sākumā.
KONTEKSTS:
Problēma saistībā ar kompensējamiem medikamentiem Latvijā samilzusi – arvien skaļāk tiek runāts par gadījumiem, kad valsts nereti atsaka zāļu kompensāciju onkoloģisku slimību pacientiem. Tāpat dzirdēti gadījumi, kad ar vienu un to pašu diagnozi, bet atšķirīgām vēža lokācijām vienam pacientam zāles valsts apmaksā, otram – ne.
Veselības ministrs norādīja, ka pie situācijas vainojams finanšu trūkums. Tikmēr pacientu vienīgā cerība ir līdzcilvēku atbalsts, dažos gadījumos nepieciešamās summas ir milzīgas. Gatavojot nākamā gada budžeta projektu, Veselības ministrija lūgšot papildu finansējumu kompensējamiem medikamentiem. Nacionālais veselības dienests atzīmēja, ka visu pacientu vajadzībām valsts kompensējamo zāļu budžetam vajadzīgi vēl 150 miljoni eiro.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs atzina, ka tas, ka vienas un tās pašas zāles vienam pacientam apmaksā, bet otram – neapmaksā, nav labi un nav pareizi, un šis jautājums būtu risināms. Savukārt premjere mudināja sabiedrību cīnīties par vēža pacientu tiesībām.
Premjere arī uzdeva veselības ministram gatavot priekšlikumus, lai uzlabotu medikamentu individuālo kompensāciju kārtību, palielinot apmēru un pārskatot kritērijus. Priekšlikumus jāiesniedz pirmdien, 19. augustā, lai lēmumi būtu operatīvi un pacienti saņemtu palīdzību.
