"Pie kara šausmām nedrīkst pierast! Mēs nevaram izbeigt šo nežēlīgo karu, bet mēs varam un gribam darīt, ko un cik katrs spējam, lai atbalstītu ukraiņus un tuvinātu Ukrainas uzvaru. Tieši tādēļ sabiedriskie mediji kopā ar "Ziedot.lv" atkārtoti vienojas atbalsta akcijā Ukrainai. Iepriekšējās ziedojuma kampaņas rezultāti pierāda, ka sabiedrībai rūp – divu nedēļu laikā tika saziedoti 354 977 eiro. Ticam, ka arī šoreiz, izrādot cilvēcību un iejūtību pret ukraiņu tautu, spēsim palīdzēt būt soli tuvāk uzvarai," norādīja LTV galvenā redaktore Sigita Roķe.
Aicinājums ziedot Ukrainai
Krievijas sāktā pilna mēroga kara dēļ daļai ukraiņu šobrīd māju sajūta ir atņemta, bet vēlme un vajadzība pēc neatkarības ir simtkārt augusi. Veids, kā var palīdzēt ukraiņiem atkal nostāties savā zemē stabili, brīvi un neatkarīgi līdz galam, ir turpināt viņus atbalstīt ne tikai domās, bet arī darbos, tādēļ sabiedriskie mediji sadarbībā ar "Ziedot.lv" organizē akciju ar mērķi ziedot Latvijā ražotu lietu piegādei Ukrainas karavīriem frontē, tostarp nakts redzamības ierīcēm, apģērbiem, ēdienam un tamlīdzīgi. Ziedosim Ukrainai, reizē atbalstot arī vietējos – Latvijas – ražotājus.
Ziedot iespējams, zvanot 90204113 (maksa par zvanu 5,00 eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN)) vai tiešsaistē "ziedot.lv/ukrainai".
Visa saziedotā nauda tiks novirzīta Ukrainas atbalstam – ziedojumu sadalījumu organizēs "Ziedot.lv" kopā ar Ukrainas vēstniecību Latvijā, kas aicinājusi divas trešdaļas no saziedotajiem līdzekļiem novirzīt tieši Latvijā ražotu dronu iegādei, jo tie šobrīd frontē nepieciešami visakūtāk. Atbalsta projekts ir aktīvs no pirmdienas, 19. augusta, līdz 8. septembrim.
Latvijas Radio galvenā redaktore Anita Brauna norādīja: "Mēs diemžēl esam pieraduši pie tā, ka Ukrainā notiek karš, noguruši no ziņām par karu un aicinājumiem palīdzēt. Taču ukraiņi nevar atļauties privilēģiju nogurt un necīnīties – viņu debesis turpina šķelt agresora raķetes, slepkavojot cilvēkus un apdraudot Ukrainas valstiskumu. Mēs nevaram Rietumu lielvaru vietā apbruņot Ukrainu ar jaudīgām ieroču sistēmām, taču varam dot savu mazumiņu, atrisinot konkrētas problēmas kaut dažām vienībām un sniedzot karavīriem cilvēcīgu žestu, ka viņi nav atstāti vieni. Nekur nav pazudusi pamatpatiesība, ka ukraiņi cīnās ne tikai par savu, bet arī mūsu brīvību, un mums ir jāizdara tik, cik patiešām ir mūsu spēkos, lai šo cīņu uzvarētu."
Ukrainas tematikai veltīts saturs sabiedriskajos medijos
Akcijas norises laikā pirmdienās un piektdienās Latvijas Radio Ziņu dienests programmā "Labrīt" Latvijas Radio 1 kanālā vēstīs par uzņēmumiem, kas tepat Latvijā ražo lietas Ukrainas atbalstam, piemēram, specializēto armijas uzturu, apģērbu, apavus un pat bezpilota lidaparātus.
19. augustā Latvijas Radio 1 raidījumā "Kā labāk dzīvot" pulksten 9.05 iztirzās tematu par humāno palīdzību – sarunā piedalīsies arī "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta, bet raidījumā "Krustpunktā" pulksten 12.30 – intervija ar vēsturnieku Valdi Kuzminu.
24. augustā plkst. 12.15 Latvijas Radio raidījumā "Dzīves ritmi mūzikā" skanēs tikai ukraiņu mūzika. Tās pašas dienas vakarā plkst. 18.35 LTV1 rādīs 2022. gada dokumentālo filmu "Mariupole – elles hronika", kurā iekļauti dokumentālo stāstu fragmenti, monologi par pilsētu un intervijas ar cilvēkiem, kuriem izdevies aizbēgt no Krievijas karaspēka. Filmā ietverti aculiecinieku stāsti par Mariupoles Drāmas teātra un pilsētas dzemdību nama bombardēšanu, kā arī par citiem notikumiem, kas ieies vēsturē kā Krievijas kara noziegumi pret Ukrainas tautu.
Par Latvijas sabiedrības un uzņēmumu atbalstu Ukrainai vēstīs arī LTV Ziņu dienests. 24. augustā pulksten 20.00 LTV1 raidījumā "Panorāma" plaši atspoguļos Ukrainas neatkarības dienas pasākumus Latvijā, būs veidoti īpaši materiāli no Ukrainas, uz kurieni kopā ar operatoriem Aigaru Kovaļevski un Maksimu Peņko atkal devušies žurnālisti Ina Strazdiņa un Gints Amoliņš. Emocionāli spēcīgi stāsti par drosmīgiem karavīriem, pašaizliedzīgiem brīvprātīgajiem, iedvesmojošiem līdzcilvēkiem, kuri ik dienu un ik brīdi cīnās pret brutālo ļaunumu, ko Ukrainā īsteno agresorvalsts Krievija.
24. augusta vakara izskaņā pulksten 21.25 LTV1 pirmizrādi piedzīvos ukraiņu dziedātājas un komponistes Džamalas (Susanas Džamaladinovas) koncertieraksts no Lietuvas 2022. gadā. Koncertā Džamala uzstājas kopā ar grupu "Andrey Chmut Band", kurā muzicē grupas dibinātājs un saksofonists Andrijs Čmuts, basģitārists Georgijs Iveze, ģitārists Niks Nakonečnijs, bundzinieks Tobi Medic Drums un taustiņinstrumentālists Igors Agričs. Koncertā izskan gan vairākas jaunas džeza kompozīcijas, gan pazīstamas un publikas iemīļotas Džamalas dziesmas.
Savukārt "REplay.lv" no 24. augusta būs pieejams Ukraiņu grupas "DakhaBrakha" koncerts, kas Rīgā izskanēja tieši pirms diviem gadiem – 25. augustā Mežaparka Lielajā estrādē. Toreiz grupai pievienojās arī pašmāju mūziķis Ralfs Eilands un grupa "Tautumeitas". Pasaules mūzikas kvartets "DakhaBrakha" no Kijivas ir iemantojis starptautisku atzinību, koncertējot visā pasaulē un pārstāvot Ukrainas kultūru ar savu unikālo "etnohaosa" skaņu. "DakhaBrakha" sevi dēvē par "brīvās Ukrainas vēstniekiem", kas ar savu mākslu un spēku pauž neatkarības un brīvības vērtības. Viņu uzstāšanās bieži tiek pavadītas ar saukļiem "Apturiet Putinu!" un "Izbeidziet karu!", kļūstot par spēcīgu balsi, kas iestājas pret netaisnību un vardarbību.
Īpaši Ukrainas neatkarības dienai platforma LSM+ komanda veidos intervijas ar žurnālistiem, politologiem un kara ekspertiem ukraiņu un krievu valodā.
Visi aizvadīto gadu nozīmīgākie pavērsieni, analīze, sabiedrisko mediju žurnālistu reportāžas un notikumu hronikas vienkopus pieejamas sabiedrisko mediju portāla LSM.lv sadaļā "Krievijas iebrukums Ukrainā".
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem, un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
