Par neuzticības izteikšanu Briškenam nobalsoja 43 deputāti, bet pret bija 48, neviens neatturējās. Līdz ar to Briškens saglabājis savu amatu.
Satiksmes ministra Briškena demisija pieprasīta jau trešo reizi gada laikā, kopš strādā Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") vadītā valdība.
Pārmet informācijas slēpšanu un neizdarības
Lēmumprojektu par neuzticības izteikšanu satiksmes ministram iesnieguši Nacionālās apvienības deputāti; partijas vērtējumā Briškens nespēj vadīt nozari, pieņemt lēmumus un tos atbilstoši skaidrot.
Saeimas deputāts Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) pielīdzināja satiksmes ministra rīcību klejotāju tautas no Āzijas, huņņu, karagājieniem 15. gadsimtā, pēc kuriem viss, kas palika pāri, bija posts, iznīcība tuksnesis. "Savā veidā par hunni mēs varam uzskatīt arī satiksmes ministru Kasparu Briškenu, jo viņa karagājiens pa Satiksmes ministriju, tās kapitālsabiedrībām sākās jau tālajā 2011. gadā, kad viņš kļuva par satiksmes ministra padomnieku."
Vitenbergs nosauca Briškena iepriekš ieņemto amatu virteni "Rail Baltica" un citās ar loģistiku saistītās vietās. "No malas skatoties, šķiet, ka ir salikušies visi puzles gabaliņi, – cilvēks vadījis "Rail Baltica" stratēģiju, bijis šī projekta līderis, pēc tam kļūstot par ministru, ir visi priekšnosacījumi, lai šo projektu varētu īstenot." Par to, ka nekas īsti nenotiek "Rail Baltica" projektā, Vitenbergs jau norādījis februārī, tad Briškens esot ziņas par projekta nākotni slēpis, darījis "visu pa savam, un par to, kas notiek projektā, nezina ne iesaistītie, jau šķiet, ka ne pats Briškens". Tobrīd nebijusi skaidrība, kā tiks būvēts tālāk, taču nu pagājis pusgads, bet skaidrības par lēmumiem, kā būvēs un ko būvēs, vēl nav aizvien, skaidroja Vitenbergs.
Saeimas debatēs Briškens noliedza pārmetumus par slēpšanu:
"Kopš esmu stājies amatā, gan sabiedrība, gan mūsu plašsaziņas līdzekļi ir pirmoreiz uzzinājuši patiesās "Rail Baltica" projekta izmaksas. Ja man būtu kas slēpjams, vai es būtu tas, kurš pirmais detalizēti izstāstītu?"
Briškens arī norādīja, ka projekta izmaksu pieaugums notika vairāku gadu laikā, par to netika runāts, tāpēc "mēs atslepenojām dokumentus, mēs vairs neiesniedzām valdībā ierobežotas pieejamības dokumentus."
Pavasarī projektā bijis piedāvājums, ka Rīga tiek integrēta, savienojot vismaz vienu staciju. Taču, kā Briškens norādīja, valdības diskusijas rezultātā tika lemts tomēr pārbaudīt iespēju, vai Rīgu jau pirmajā kārtā nav iespējams savienot caurbraucoši no abām pusēm, tajā skaitā vismaz vieglo kravu pārvadājumus. Taču secināja, ka tehniski to nevar izdarīt, lai arī ļoti gribētos, lai Rīga jau pirmajā kārtā būtu savienota abās stacijās. "Tas piedāvājums, ko mēs šobrīd esam sagatavojuši, pēc būtības paredz šo Rīgas integrāciju, mēs piedāvājam vairākas lietas," skaidroja Briškens. Viņš lūdza iespēju darbu turpināt un neatbalstīt Nacionālās apvienības priekšlikumu.
Norāda uz interešu konfliktu
Deputāts Edvards Smiltēns ("Apvienotais saraksts") debatēs norādīja, ka viss, kam šī gada laikā pieķēries Briškens, iezīmējas ar haosu un problēmu pieaugumu, un nosauca piemērus: ""Latvijas pasts", "Vivi" vilcieni, kuri, nebrauc, "airBaltic un "Rail Baltica," varbūt vienkārši ministram neveicas, tā teikt, slikta karma, bet varbūt gluži vienkārši absolūta nespēja risināt lielus problēmjautājumus, savukārt mazos un pārspīlētas nozīmes jautājumus – tur ir liela ekspertīze, sodīt autovadītājus no pirmā km/h pārkāpuma ļoti skandalozs, labs priekšlikums, lai novērstu uzmanību un liktu izveidot šo ņemtiņu Saeimā, manuprāt, par otršķirīgu jautājumu."
Runas noslēgumā Smiltēns sacīja, ka "Apvienotais saraksts" aicina atbalstīt šo demisijas pieprasījumu, pārtraucot bezatbildības un haosa laikus satiksmes nozarē un varbūt arī izdarīt "to, ko sen jau plānots izdarīt, tikai to atliek, lai izmantotu līdz galam šo grēkāža funkciju. Un, ja mēs to izdarīsim šodien, varbūt tas liks [Evikas] Siliņas kundzei uzņemties pavisam īstu reālu un tiešu atbildību."
Kritizēt satiksmes ministru turpināja deputāts Ainārs Šlesers ("Latvija pirmajā vietā"), kurš teica, ka Briškens visus uzskatot par idiotiem: "Desmit gadus jūs bijāt "Rail Baltica", "airBaltic" un
tagad atnākat [un paziņojat], ka esat pirmais, kas paziņoja, ka "Rail Baltica" būs četras reizes dārgāks. Bet kurš 10 gadus strādāja "Rail Baltica" visdažādākajos amatos? (..)
Pamatlieta ir tāda, ka jūs skaidri nepateicāt, kā jūs finansētiet "Rail Baltica" projektu, jo naudas nav ne šogad, ne nākamgad."
Savukārt Linda Liepiņa ("Latvija pirmajā vietā") pauda, ka Briškens ir nonācis pamatīgā interešu konfliktā, ņemot vērā, ka iepriekš strādājis pie šiem jautājumiem citos amatos. Viņa aicināja ne vien Briškenu atkāpties no amata pašam, bet arī "Progresīvajiem" pamest valdību, jo sfēras, kurās ir šīs partijas pārstāvji, netiek profesionāli pārvaldītas.
Tikmēr Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts"), kurš arī vada parlamentārās izmeklēšanas komisiju "Rail Baltica" jautājumā, apšaubīja Briškena teikto, ka ir pirmais ministrs, kas atklāti runājis par "Rail Baltica" patiesajām izmaksām. To esot darījis jau viņa priekšgājējs amatā – Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība). Viņš arī pārmeta ministram, ka iepriekš maldinājis, cik daudz naudas dzelzceļa projektam dos Eiropas Savienība.
"Jūs atklājat tikai to, kas jums ir izdevīgi," piebilda Kulbergs.
Koalīcijas partneri klusē
No koalīcijas Saeimas tribīnē aizstāvēt Briškenu kāpa tikai ministra partijas biedrs Andris Šuvajevs ("Progresīvie"). Viņš norādīja, ka ministrs nebaidās atklāti runāt, tāpat uzskaitīja vairākus viņa vadībā padarītos darbus satiksmes drošības uzlabošanā Latvijā.
""Progresīvo" frakcija atbalsta savu ministru, mēs viņam uzticamies," apliecināja Šuvajevs. "Satiksmes politikā ir nepieciešamas pozitīvas pārmaiņas, un esam gatavi tās turpināt."
Pirms Saeimas sēdes ceturtdienas rītā Satiksmes ministrijas komunikācijas nodaļa izsūtīja relīzi par Briškena paveikto pirmajā gadā satiksmes ministra amatā. Piemēram, ka ir izdevies īstenot un iniciēt virkni pasākumu un projektu, kas dod pozitīvu pienesumu izvirzītajām prioritātēm – virzībai uz zaļo kursu, drošības un piekļūstamības nodrošināšanai, labas pārvaldības ieviešanai un starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai. Piemēram, tilta pār Salacu Salacgrīvā rekonstrukcijas uzsākšana, rasts finansējums, lai četrkāršotu vidējā ātruma mērīšanas ierīču skaitu, ieviestas izmaiņas normatīvajā regulējumā drošākai mikromobilitātei, birokrātijas mazināšana elektronisko sakaru attīstībai un 5G iespējošanai, vēstīja Satiksmes ministrija.
