Pēc tiesībsarga skaidrojuma skola vairs neprasa obligāti arī starpbrīžos runāt tikai latviski

Pēc tiesībsarga skaidrojuma, ka skolas nedrīkst ierobežot skolēnu valodas lietošanu savstarpējai saziņai ārpus mācību procesa, Jūrmalas Aspazijas pamatskola mainījusi skolas iekšējās kārtības noteikumus un tagad lietot latviešu valodu ārpus mācību procesa rekomendē, bet par sarunām svešvalodās vairs neparedz sankcijas, ziņoja LSM+.

Pēc vairāku šīs skolas skolēnu vecāku teiktā, šie noteikumi kļuva zināmi pirmajā vecāku sapulcē pirms jaunā mācību gada. Vecāki ar tiem tika iepazīstināti, un viņiem bija jāparakstās zem tiem.

"Mēs savu bērnu pirms trim gadiem atdevām latviešu skolā, lai viņa iemācītos valodu, pabeigtu latviešu skolu un iegūtu labu izglītību Latvijā. Bet, kad viņi sāk, manuprāt, aizskart viņas tiesības, tas jau ir kaut kas cits. Es gribētu, lai komunikācija starp vecākiem, skolu un bērnu būtu adekvāta, kompetenta, un nekādā gadījumā es negribētu, lai tiktu aizskartas bērna tiesības," sacīja kādas Jūrmalas Aspazijas pamatskolas skolnieces māte.

Vēl kāda skolēna vecāki pastāstīja LSM+, saglabājot anonimitāti, ka arī iepriekš bērnam dienasgrāmatā e-klasē bija piezīmes par to, ka "runā krieviski, vai runā svešvalodā, vai nelieto valsts valodu". "Kad es vērsos pie bērna, jautājot, kā tas notika, viņa teica, ka situācijas ir dažādas, tas varēja notikt starpbrīdī, tas varēja notikt skolā pēc stundām vai skolas teritorijā pēc stundām," skaidroja Jūrmalas Aspazijas pamatskolas skolnieces māte.

Signāli par to, ka konkrētajā skolā skolēniem starpbrīžos aizliegts runāt citā valodā, izņemot latviešu, ir saņemti arī agrāk. Un pirms gada izglītības ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība") LSM+ studijā sacīja, ka šādi ierobežojumi ir pārmērīgi.

Tiesībsargs, atbildot uz LSM+ jautājumiem, norādīja, ka šādi ierobežojumi ir pārmērīgi un nav pamatoti ar likuma prasībām.

"Skolas pienākums ir izstrādāt iekšējos noteikumus. Taču ir robežas, ir jomas, kuras tā nevar regulēt, piemēram, privāta saziņa starp diviem skolēniem. Likums neļauj iejaukties šajā jomā. Skola var risināt tikai tos jautājumus, kurus tai ir atļauts risināt, nevis visus pasaules jautājumus.

Piemēram, skolā divas draudzenes pārtraukumā privāti apspriež kaut ko sev svarīgu. Viņas var lietot tādu valodu, kāda viņām patīk," paskaidroja Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa.

LSM+ vēlējās lūgt skolas komentāru, taču skola norādīja, ka ir pašvaldības iestāde un aicināja vērsties Jūrmalas domē.

Jūrmalas Izglītības pārvaldes vadītājs Edgars Bērziņš informēja, ka "skolas iekšējās kārtības noteikumi jau ir pārskatīti, pamatojoties uz jurista un tiesībsarga ieteikumiem".

"Norma par [valodas lietošanas] obligātumu starpbrīžos ir precizēta. Tāpēc mēs nevaram runāt par nekādiem sodiem par šīs normas pārkāpšanu. Izglītības procesam vienmēr jānotiek valsts valodā, darba valoda ir latviešu valoda. Kas attiecas uz savstarpējo saziņu skolas organizētajos pasākumos, arī starpbrīžos – pirmkārt rekomendējam sazināties latviešu valodā, taču tam ir rekomendējošs raksturs. Jo ir ļoti svarīgi, lai integrācijas process noritētu pakāpeniski un iekļaujoši," sacīja Bērziņš.

LSM+ pārliecinājās, ka skolas mājaslapā parādījās atjaunināta noteikumu versija. Ir pazudusi konkrētā norāde par valodas lietošanu starpbrīžos un ekskursijās, un pievienota informācija, ka mācību process notiek valsts valodā, un parādījies vēl viens punkts – valsts valodas prasmju apguvei ieteicams lietot latviešu valodu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti