10 deputāti balsoja par, pret bija 72, atturējās divi.
Šis priekšlikums parlamentā izsauca plašas debates. Pirms nedēļas to noraidīja arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti.
Pašlaik mopēdu, motociklu, triciklu, kvadriciklu, vieglo automašīnu un kravas automašīnu, kuru masa nepārsniedz 7,5 tonnas, vadītājiem piemēro brīdinājumu par šādu pārkāpumu. Satiksmes ministrs rosināja par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 10 km/h ar mehāniskiem transportlīdzekļiem piemērot brīdinājumu vai naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divu naudas soda vienību jeb 10 eiro apmērā.
Joprojām daudz bojāgājušo uz ceļiem
Skaidrojot, kāpēc izmaiņas nepieciešamas, Saeimas deputāte Jana Simanovska ("Progresīvie") savu viedokli pamatoja arī novērojumos uz Latvijas ceļiem. Proti, ka "pilsētā braukt (ar ātrumu) 50km/h nav norma, visi brauc ar 60 km/h, 62 km/h, jo plus divi kilometri ir mērījumu kļūda un par 9 kilometriem nevienu nesoda". Viņas ieskatā, šiem 10 km/h ir nozīme, jo tas palielina bremzēšanas ceļu, līdz ar to atstāj ietekmi uz avārijas smagumu.
"Regulāros apstākļos, pieņemot nepilnas sekundes reakcijas laiku un sausu ceļu, ja jūs braucat ar 60 km/h, bremzēšanas distance ir 33 metri. (..) Ja jūs braucat ar 50 km/h, bremzēšanas distance ir īsāka – 24 metri. Ar 30 km/h – 11 metri," Simanovska skaidroja.
Pilsētas apstākļos tam esot ļoti liela ietekme, un aizvadīto gadu satiksmes negadījumu statistika rādot, ka smagi cietušo un bojāgājušo skaitam nav tendences būtiski samazināties. Deputāte secina: tātad līdzšinējie pasākumi nav daudz palīdzējuši.
Simanovska LSM.lv skaidroja, ka šobrīd galvenā problēma ir tā, ka, lai gan par ātruma pārniegšanu līdz 10 km/h formāli ir brīdinājums, vairums šoferu šos brīdinājumus nesaņem, līdz ar to pat nezina, ka ir darījuši ko nepareizi. Turklāt, pēc viņas teiktā, tāpat tiktu ņemta vērā arī mērierīču kļūda. "Mēs plānojam turpināt pievērst uzmanību šai problēmai, te ir svarīgs skaidrojošais darbs sabiedrībā," teic Simanovska.
Būšot tikai ieņēmumi budžetā, ne prevencija
Deputāts Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts") piekrita, ka ātrums ir viens no iemesliem, kāpēc tiek izraisītas avārijas, taču uzsvēra, ka tas nav vienīgais.
"Šis priekšlikums, to praktiski, tehniski ieviešot, neko neizmainīs rīt, parīt, aizparīt, pilnībā neko. Tas tikai nodrošinās lielākus ieņēmumus no fotoradaru tehniskiem līdzekļiem," paskaidroja Kulbergs. Viņš uzsvēra: varam mainīt sodu sistēmu, kā vien gribam, ieviest tādas likumdošanas izmaiņas, kādas vien vēlamies, taču, ja nav, kas piemēro šos likumus un dzīvē tos kontrolē, tam nav nekādas jēgas.
"Mums nav policijas uz ielas, cik mums Rīgā ir motociklu ekipāžu?" Kulbergs retoriski jautāja.
Deputāts Edmunds Zivtiņš ("Latvija pirmajā vietā") teica, ka balsošot pret: "Kas notiks, ja to šādā veidā ieviesīsim? Pār Salu tiltu, zināt, cik automašīnas pārbrauc turpu šurpu pāri? (..) Pareizinām divas soda vienības – 10 eiro – ar automašīnu skaitu, pie tam viens cilvēks nobrauc ne vienu vien reizi. (..) Ļoti labs pienesums budžetam, bet prevencija no tā ir nulle."
Zivtiņa ieskatā: ja grib panākt, lai ir ceļu satiksmes drošība, nepieciešams vesels pasākumu komplekss. Viņaprāt, varētu rīkoties tā, ka pusgadu pārkāpējiem sūta brīdinājuma vēstules, nevis uzliek naudas sodu.
KONTEKSTS:
Satiksmes ministrija (SM) virzīja izmaiņas, kas paredzētu sodīt autobraucējus arī par ātruma pārsniegšanu līdz 10 kilometriem stundā (km/h). Par to, 3. jūlijā, SM preses konferencē pavēstīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie").
Neilgi pirms tam, jūnija beigās, dažu dienu laikā uz Latvijas autoceļiem notika vairāki traģiski negadījumi ar bojāgājušajiem. Šogad pirmajos sešos mēnešos dubultojies to ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros iesaistītas kravas automašīnas. Satiksmes ministrs pauda, ka situācija uz Latvijas ceļiem ir kritiska, norādot, ka tā ir visas sabiedrības kopīga atbildība izrauties no lejasgala, kurā Latvija ir viena no valstīm ar visvairāk bojāgājušajiem uz ceļiem visā Eiropas Savienībā. "Tā ir katastrofāla statistika. Vairāk nekā divas trešdaļas mūsu šoferu sistemātiski pārkāpj ātruma ierobežojumus," sacīja ministrs.
