Dienas ziņas

Atteiksies no Skultes termināļa būvniecības likuma

Dienas ziņas

Pieejamas efektīvākas gripas vakcīnas

Daļai skolotāju algas nevis palielināja, bet samazināja

Par skolotāju algu nedienām IZM un arodbiedrība risinājumu nerod; pedagogus aicina nesamierināties

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Lai risinātu neskaidrības skolotāju algu jautājumā, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) tikās ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvjiem. Tiesa, pie vienota redzējuma par iemesliem finansējuma trūkumam pedagogu algām nonākt neizdevās. Vairākās pašvaldībās ar valsts izmaksāto mērķdotāciju šomēnes nepietiek pedagogu atalgojuma pieauguma nodrošināšanai un slodžu balansēšanas ieviešanai.

LIZDA un IZM nenonāk pie vienota redzējuma par iemesliem finansējuma trūkumam pedagogu algām
00:00 / 02:57
Lejuplādēt

Atšķirībā no citām reizēm šoreiz arodbiedrības un ministrijas sarunas ir atklātas. Tajās arodbiedrība un ministrija apmainījās ar pārmetumiem par to, vai pareizi aprēķinātas mērķdotācijas.

LIZDA vadītāja Inga Vanaga uzsvēra, ka sanāksmes mērķis bija saprast, vai viss ir izdarīts un izskaidrots korekti visos līmeņos – izglītības iestādēs, pašvaldībās, valsts līmenī. Arī Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure aicināja ministriju izvērtēt, vai viss ir izdarīts, nevis turpināt "mētāt bumbiņu" no vienas uz otru pusi vai aicināt pašvaldības "uz tepiķa", lai sodītu par darīto.

"Tomēr es aicinu IZM detalizēti izskatīt arodbiedrības analīzi, kur ir kādi normatīvie akti, kuri neatbilst. Mēs zinām, ka mums ir problemātika, mums ir kļūdas formulās. Vienkārši izlikties un pateikt, ka tādu nav, tas nav godīgi," sacīja Dundure.

Ināra Dundure
00:00 / 00:37
Lejuplādēt

Problēma mērķdotācijas aprēķinos?

Publiski jau izskanējis, ka vairākās pašvaldībās ar valsts izmaksāto mērķdotāciju šomēnes nepietiek pedagogu atalgojuma pieauguma nodrošināšanai un slodžu balansēšanas ieviešanai.

Arī Vanaga medijiem norādīja, ka vairākām pašvaldībām neesot pieticis ar valsts mērķdotāciju. Problēma esot aprēķinu metodikā, kas jau sākotnēji izstrādāta uz nekorektiem datiem. Un pašlaik sekas esot tās, ka izstrādātas jaunas formulas, bet iepriekšējās metodikas nav pielāgotas.

"Visas iesaistītās puses atzīst, ka zilonis tomēr ir tajā trauku veikalā un ka problēmas ir gan izglītības iestāžu, gan pašvaldību, gan nacionālajā līmenī. Ar šiem visiem mērķdotācijas jautājumiem, ar tiesībaktu piemērošanu un ar naudas sadalījumu," sacīja Vanaga.

LIZDA uzrunāja pašvaldības, un no 26 vietvarām, kas atsaucās aptaujā, 73% atklāja, ka ar valsts mērķdotāciju nepietiek visu skolotāju darba slodzes sabalansēšanai, bet 80% – nepietiek visu pienākumu apmaksai visiem skolotājiem.

13 pašvaldībās apstiprināja, ka viņu skolotāji saskārušies ar darba algas samazinājumu salīdzinājumā ar iepriekšējo mācību gadu.

Turklāt gandrīz 70% pašvaldību piešķir papildu naudu, lai izpildītu visas streika vienošanās.

IZM aicinās pašvaldības skaidrot iemeslus

Izglītības un zinātnes ministrijā apliecināja, ka izprot arodbiedrības bažas par mērķdotācijas aprēķinu korektumu, tāpēc šobrīd notiekot darbs pie programmas finansējuma modeļa izstrādes, kam būšot caurskatāmāka finansējuma piešķiršanas kārtība.

"Mēs šobrīd runājam par 2% skolotāju, kuriem esam definējuši problēmas.

2% skaitļos ir apmēram 400. Šo 400 skolotāju problēmu nevarēs atrisināt ātri," norādīja ministrijā, ar pašvaldībām tiks skaidroti iemesli. Ministrijā gan norādīja, ka vidējais atalgojums šajā mācību gadā esot palielinājies par 13,3%, sasniedzot 1480 eiro pirms nodokļu nomaksas. 

Un te tiešām ir vieta sarunām ar pašvaldībām, lai pašvaldības skaidrotu izmaiņas mērķdotāciju sadalē. Šobrīd neviena pašvaldība pie mums nav vērsusies, taču IZM ir vērsusies Valsts kontrolē un Finanšu ministrijā, lai saprastu, kur šī naudas sadale ir aizgājusi nepareizi," sacīja IZM parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga ("Jaunā Vienotība").

IZM aicinās pašvaldības skaidrot iemeslus šādiem reālā atalgojuma samazinājuma iemesliem. Tāpat IZM ir lūgusi Valsts kontroli izvērtēt pašvaldību rīcību valsts budžeta mērķdotācijas sadalē pedagogu darba samaksai atbilstoši spēkā esošajam regulējumam.

Vienlaikus ministrija paziņojumā medijiem norādīja, ka piešķirtais valsts finansējums ir pieaudzis, bet izglītības iestāžu skaits samazinājies un izglītojamo skaits praktiski nav mainījies.

Aicina nesamierināties

LIZDA informācija liecina, ka daļai skolotāju algas samazinājusies par dažiem desmitiem eiro līdz pat 200 eiro.

Vanaga mudināja skolotājus, kas saskārušies ar algas sarukumu, nesamierināties ar situāciju. Sākotnēji tā būtu jāizrunā ar izglītības iestādes vadību un lokālo arodbiedrību, tālāk var vērsties pašvaldības līmenī. Bet, ja risinājuma nav, LIZDA arī izstrādāja iesnieguma paraugu, ar ko skolotāji var vērsties pie LIZDA un pie Valsts darba inspekcijas.

"Neatkarīgi no tā, vai tā ir liela skola vai maza skola, pedagogam nav jābūt upurim nekorektas metodikas pielietošanā un nav jāsamierinās ar algas samazināšanu," sacīja Vanaga.

Nevienojas par risinājumu

Arodbiedrības kopīgajā sanāksmē ar IZM mērķis esot bijis aicināt atzīt kļūdas un mēģināt tās risināt, taču mērķi īsti neizdevās panākt. Pie vienota risinājuma abas puses netika.

Arodbiedrība vēl vērsīsies pie IZM ar oficiālu vēstuli un pēc atbildes saņemšanas pieļauj, ka būtu nepieciešama tikšanās, kurā piedalītos arī pašvaldības un skolu vadītāji. Pašlaik protesta akcijas nav plānotas, jo LIZDA cer turpināt sarunas.

"Gan streiks, gan gājiens vai pikets ir galējā metode. (..) Nav mums šobrīd mērķa rīkot vērienīgas protesta akcijas. Mēs tiešām gribam konstruktīvi, miermīlīgā ceļā risināt, tāpēc aicinām – atzīstiet un risiniet problēmu. Un tam mēs sekosim," solīja Vanaga.

KONTEKSTS:

Valdība augustā jau nolēma piešķirt papildu 13,2 miljonus eiro pedagogu zemākās darba samaksas likmes palielināšanai no šā gada 1. septembra, bet nozares arodbiedrība norādīja, ka šī summa nebūs pietiekama. LIZDA lēsa, ka zemākā algas likme ir pacelta par 8,4%, un naudu tālāk sadalīs katrā pašvaldībā, un vienam skolotājam pieaugums būšot daži desmiti eiro, bet citam – varētu būt arī simti.

Par pedagogu algu celšanu nozares ministrijai un arodbiedrībai bija nesaskaņas vairāku mēnešu garumā, tostarp notika trīs dienu streiks, kura laikā LIZDA panāca valdības lēmumu piešķirt papildu naudu pašvaldībām visu pedagogu atalgojuma palielināšanai. Taču LIZDA arvien nebija apmierināta ar IZM aprēķiniem, un tad izglītības ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība") un arodbiedrība vienojās līdz augusta vidum sagatavot vienošanos, lai pedagogu streika vienošanās būtu izpildīta.

Taču šoruden, skolotājiem saņemot pirmās jaunā mācību gada algas, daļa skolotāju saņēmuši pat mazāk naudas nekā iepriekš. Izglītības un zinātnes ministrija uzsvēra, ka finanšu līdzekļi pašvaldībām ir piešķirti, savukārt pašvaldībās teic – līdzekļi ir, bet par maz. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti