Par likumprojekta nodošanu vērtēšanai Saeimas komisijās balsoja 72 deputāti, pret bija frakcijas "Stabilitātei!" deputāti un pie frakcijām nepiederošā Glorija Grevcova. Savukārt "Latvijas pirmajā vietā" frakcijas deputāti šajā balsojumā atturējās.
Likumprojektu sadarbībā ar drošības iestādēm, ministrijām Ģenerālprokuratūru un Saeimas Juridisko biroju sagatavoja Saeimas Nacionālās drošības komisija. Likuma mērķis esot garantēt Latvijas valsts drošību, tostarp nepieļaut un savlaicīgi novērst demokrātiskas valsts iekārtas apdraudējumu.
Likumprojekta autori uzskata, ka izmaiņas nodrošinās, ka tiek pārtrauktas kultūras pasākumu un interešu izglītības aizsegā "Maskavas namā" notiekošās Latvijas nacionālo drošību apdraudošās politiskās aktivitātes. Pēc autoru domām, ar likumprojektu tiek likvidēts "Maskavas nams" kā Krievijas tautiešu politikas "zīmols" un tiek novērsts apdraudējums Latvijas valstiskumam un nacionālajai drošībai.
Valsts drošības dienesta sniegtā informācija liecina, ka tā sauktais Maskavas nams jau kopš tā dibināšanas ir izmantots kā atbalsta punkts dažādiem Krievijas īstenotiem un pret Latvijas interesēm vērstiem ietekmēšanas pasākumiem, iepriekš norādīja Saeimas Preses dienests.
Maskavas nams ir Krievijas ārpolitikas instruments, ar kura palīdzību tā apzināti izplata savu agresīvo rīcību attaisnojošu propagandu un prokremliskas ievirzes vēstures interpretācijas, teikts likuma projekta preambulā.
Šajā namā arī pēc 2022. gada 24. februāra, kad Krievija uzsāka pilna mēroga militāro agresiju Ukrainā, notikušas aktivitātes, kas liecina par atbalstu Krievijas īstenotajai agresīvajai politikai.
Tādējādi Latvijai ir pienākums aktīvi rīkoties, vēršoties pret šādu aktivitāšu atbalsta vietas pastāvēšanu, uzsvēra Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja biedrs Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība).
"Pirmkārt, Maskavas nams bijusi galvenā vieta Latvijā Krievijas tautiešu politikas un vēsturiskās atmiņas pasākumu rīkošanai un to aktivitāšu atbalstīšanai. Otrkārt, Maskavas nams nodrošinājis infrastruktūru un nepieciešamo administratīvo atbalstu personām un organizācijām, kas īsteno, līdzdarbojas vai citādi atbalsta Krievijas ietekmes pasākumus pret Latviju un kuru darbībā saskatāmas pazīmes, kas liecina par atbalstu Krievijas īstenotajai agresīvajai ārpolitikai. Treškārt, fiksēts, ka Maskavas nama darbība ir pielīdzināma informatīvā, tostarp propagandas, atbalsta sniegšanai Krievijai," atzīmēja Dombrava.
Ar likumu paredzēts noteikt, ka nekustamais īpašums Rīgā, Marijas ielā 7, ir Latvijas valsts īpašums. To nekavējoties ieraksta zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā, un valsts īpašumā šis nams pāriet brīvs no visiem apgrūtinājumiem un nastām.
Likuma projekta anotācijā norādīts, ka valstij Satiksmes ministrijas personā jau pieder zemesgabals, uz kura atrodas šis nams.
Personām, kurām piederoša kustama manta atrodas šajā ēkā, septiņu dienu laikā pēc likuma spēkā stāšanās attiecīgās telpas no tām būs jāatbrīvo. Ja tas netiks izdarīts, kustamo mantu uzskatīs par bezsaimnieka mantu un tā piekritīs Latvijas valstij, paredz likuma projekts.
Nama Marijas ielā 7 apsardzību, kā arī kārtību ēkā un tai piegulošajā teritorijā līdz nekustamā īpašuma pāriešanai valsts īpašumā nodrošinās Valsts policija, paredz likuma projekts.
Ministru kabinetam paredzēts uzdot līdz 2024. gada 31. martam Saeimai sniegt ziņojumu par plānoto turpmāko rīcību ar nekustamo īpašumu.
Pret likumprojekta virzību runāja deputāts Ainārs Šlesers ("Latvija pirmajā vietā"). Viņš brīdināja par tiesvedības riskiem šāda likuma pieņemšanas gadījumā. Šlesers arī pauda bažas, kas ar šo ēku notiks pēc pārņemšanas valsts īpašumā. Latvija jau tā esot pilna ar graustiem. Likumprojekts esot juridiski nekorekts un tam neesot sakara ar drošības aspektiem.
"Ja no drošības aspekta šajā namā notiek pulcēšanās un tur pulcējas pretvalstiskie elementi, tad man rodas jautājums: kāpēc drošības dienests nav aizturējis šos cilvēkus? Bet mēs runājam par namu. Nu, nacionalizēs namu, kā es saku, būs tiesvedība Eiropas tiesu struktūrās, noteikti Latvija atkal zaudēs un būs spiesta par to maksāt. Bet pats galvenais – neviens to namu nepirks, tas nams stāvēs tukšs. Bet problēma ar to, ka cilvēki kaut kur pulcējas, nu, viņi pulcēsies Pļavniekos, Purvciemā, Bolderājā, kādā Rīgas centrā. Ja kāds sapulcēsies, mēs nacionalizēsim nākamo namu? Man ir tāda sajūta, ka tā ir tāda, tā kā priekšvēlēšanu retorika, lai parādītu, kā Latvija cīnās pret Krieviju. Nacionalizēt māju – tam nav nekāda sakara ar drošību," sacīja Šlesers.
KONTEKSTS:
Šajā adresē joprojām ir reģistrētas vairāk nekā desmit organizāciju un uzņēmumu, piemēram, "Krievu biljarda federācija", "Krievu sabiedrība Latvijā", Latvijas mazākumtautību biedrību apvienība "Sadraudzība", Maskavas pilsētas valsts unitārā uzņēmuma "Maskavas Starptautiskās sadarbības centrs" pārstāvniecība, iepriekš leģionāru piemiņas pasākumu laikā Rīgā aizturētajam Jelgavas domes deputātam Andrejam Pagoram (LKS) piederošā SIA "Pagors" un citas.
Dati zemesgrāmatā liecina, ka ēka Marijas ielā 7 joprojām pieder Maskavas pilsētas Īpašuma departamentam, turklāt īpašumam pērn pavasarī, pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā, ir uzlikts aizliegums to atsavināt un apgrūtināt ar citām lietu vai saistību tiesībām.
"Maskavas nams" Latvijas galvaspilsētā tika atklāts 2004. gada maija beigās. Par godu šim notikumam Rīgā notika Maskavas dienas un Rīgā vizītē ieradās toreizējais Krievijas galvaspilsētas mērs Jurijs Lužkovs. Pasākumos piedalījās toreizējais Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs (LSDSP).
