Satraukušies par iespējamo aptieku slēgšanu, Saeimas deputāti pirms septiņiem gadiem neatbalstīja striktās prasības aptieku īpašniekiem, aizstājot tās ar pielaidīgajiem nosacījumiem. Kopš tā laika auguši aptieku tīkli, bet mazinājusies neatkarīgo aptieku daļa. Turklāt iespējas paplašināt tīklus ir pārsvarā uz neatkarīgo aptieku rēķina.
Aizstāj striktās prasības
2010.gadā strauji tuvojās termiņš, kad aptiekas Latvijā drīkstētu piederēt tikai farmaceitiem, kas nozīmētu, ka tirgu pamest varētu nākties arī aptieku ķēdēm. Satraukušies par aptieku slēgšanu, deputāti grozīja likumu.
Lūk, ko toreiz no tribīnes teica Silva Bendrāte, tobrīd Saeimas deputāte no partijas "Jaunais laiks" un likumprojekta ziņotāja: "Ja mēs šajā likumā nebūtu izdarījuši grozījumus, tad lielai daļai aptieku laukos būtu jāpārtrauc darbība."
Pēc aptuveni pusstundu ilgām diskusijām deputāti likumu grozīja. Striktā prasība, ka aptiekas drīkst piederēt tikai farmaceitam, tika aizstāta ar nosacījumu – vai nu puse kapitāldaļu jāpieder farmaceitam, vai arī uzņēmuma valdē vismaz pusei jābūt farmaceitiem.
Jaunākie pieejamie dati rāda – 2015.gadā aptiekas apgrozījušas vairāk nekā 365 miljonus eiro.
Tas nozīmē, ka katrs Latvijas iedzīvotājs aptiekā gadā atstājis gandrīz 200 eiro.
Šobrīd Latvijā kopā ar filiālēm ir 900 aptiekas. Tirgū valda pieci lieli aptieku tīkli, ir pāris mazāki un ir ap 350 dažādu īpašnieku aptiekas, bieži dēvētas par neatkarīgajām aptiekām.
Kas mainījies?
Kas šobrīd ir citādāk nekā pirms septiņiem gadiem, kad deputāti satraucās par lauku aptieku slēgšanu?
"Diemžēl pēc 2010.gada mums viss aizgāja, prasti sakot, veikalu virzienā. Visas šīs reklāmas – šodien atlaide tam, rīt atlaide. Tas tiešām noliek speciālistu prasta pārdevēja līmenī," pārmaiņas vērtē Kitija Blumfelde, farmaceitu biedrības vadītāja.
Bet kā septiņus gadus pēc aptieku ķēdēm labvēlīgu grozījumu pieņemšanas mainījies aptieku tirgus?
Pirmkārt, nedaudz sarucis aptieku skaits – pirms septiņiem gadiem kopā ar filiālēm Latvijā bija 945 aptiekas. Šā gada sākumā - 899.
Otrkārt, ar kājām gaisā apgriezušās proporcijas starp tā dēvētajām neatkarīgajām aptiekām un aptieku ķēdēm. 2010.gadā 60% aptieku bija neatkarīgās, atlikušie 40% – aptieku ķēdēm. Šogad ir otrādāk –
60% aptieku ir tīklos, bet 40% vēl palikušas neatkarīgo aptieku vidū.
Izmaiņas spilgti redzamas Ogrē un Ikšķilē (gaiši zilā krāsā atzīmētās neatkarīgās aptiekas daudzviet aizstājuši aptieku tīkli, kas iekrāsoti pārējās krāsās):
Pēc medikamentu apgrozījuma tīklu dominance ir vēl lielāka.
Iespēja paplašināties – pārpirkt neatkarīgās aptiekas
Pašlaik, ja uzņēmums vēlas paplašināt savu aptieku tīklu, vienīgā iespēja ir pārpirkt kādu citu aptieku.
"A Aptiekas" ar aptuveni 90 aptiekām ir otra lielākā aptieku ķēde Latvijā. Kā atzīst uzņēmuma valdes loceklis Jānis Kūliņš, iespēju ir maz: "Kāpēc mēs ejam uz reģioniem, nevis uz Rīgu – ir [atkarīgs] no aptiekām, ko varam iegādāties. Īstenībā tādu aptieku, ko var iegādāties Rīgā, ir salīdzinoši maz."
Tam, ka reāli aptieku ķēdes var paplašināties, tikai pārpērkot aptiekas, piekrīt visi nozarē iesaistītie. Galvenais iemesls – ierobežojums, ka uz noteiktu cilvēku skaitu drīkst būt tikai viena aptieka. Rīgā, piemēram, uz pieciem ar pusi tūkstošiem iedzīvotāju drīkst izsniegt vienu aptiekas licenci. Atļautais aptieku licenču skaits ir sasniegts gan Rīgā, gan lielākajā daļā Latvijas.
Tāpēc aptieku licenču tirgū pircēju ir daudz vairāk nekā pārdevēju.
"Latvijas aptieka" pēc aptieku skaita ar aptuveni 65 aptiekām dala trešo vietu ar "Benu".
Cik asa ir konkurence par iespēju nopirkt neatkarīgo aptieku? Situāciju raksturo "Latvijas aptieka" valdes loceklis Ilmārs Pajuste: "Ļoti asa šī konkurence ir. Un pie pastāvošās likumdošanas šī konkurence tikai pieaugs.
Jo neatkarīgi strādājošo aptieku skaits paliek arvien mazāks."
Karte ar aptieku tīkliem Latvijā 2017.gadā:
Karte ar aptieku tīkliem Latvijā 2010.gadā:
