Dzestrā pavasara rītā Lucavsalā Rīgā, skanot dūdām, grupiņā pulcējās vairāki cilvēki, kas savu dienu bijuši gatavi sākt krietni agrāk, nekā vairumam ierasts. Pavasara saulgriežos tiek simboliski aizvērti vārti ziemai, mostas daba.
"Viss tas gada ritums un tā piesaiste kaut kādam plašākam ciklam, nevis tā kā... ikdienišķi ir sekundes. Un tad ir lielie notikumi. Tā ka es labprāt izmantoju katru iespēju sajust pasaules griešanos," atzina pasākuma dalībnieks Artūrs.
Pasākuma dalībnieces Zane un Ziema stāstīja, ka jau sen pavasari sagaidījuši ar dziesmām, ar šūpošanos, olu sišanos un ēšanu, tā jau ir tāda tradīcija, ko viņas katru gadu gaida un ceļas agri, lai svinētu visi kopā.
Pasākuma organizatori Gunta Siliņa-Jasjukeviča un Jānis Jasjukevičs stāstīja, ka svarīgākās tradīcijas ir, pirmkārt, priecāšanās par vasaras tuvumu, tā ir Lielās dienas svinēšana, kad diena kļūst garāka pēc šī rīta, tā ir saules sveikšana, satikšanās, šūpošanās, priecāšanās par vasaras tuvumu.
Daudziem jau labi zināms tas, ka viena no pavasara saulgriežu tradīcijām ir arī sejas mazgāšana tekošā ūdenī, kas vairojot skaistumu, veselību un enerģiju.
"Tā ir pamošanās, jo vienkārši pavasaris nāk. Lai kāds tas pavasaris ir. Saule varēja būt, protams. Bet vienalga – diena ir brīnišķīga," atzina pasākuma dalībnieks Arnis.
Šogad Lielās dienas svinības agrā rīta stundā notika pat vairākās vietās. Tai skaitā arī ārpus galvaspilsētas, savukārt pašā Rīgā bez Lucavsalas vēl divās vietās – Zaķusalā un arī Arkādijas parkā.
Pasākuma organizators Andris Kapusts stāstīja, ka Arkādijas parks ir tāda īpaša vieta – "te ir liepu aplis, kurā mēs tad sagaidām to saullēktu, te ir Mārupīte, kurā mēs ejam mazgāt muti, un lai neviens nedomā, ka ar ūdeni ir kādas problēmas. Mārupē ir ļoti labs ūdens. Te ir vieta, kur šautras mest un raganām rīkles aizsiet, te ir brīnišķīgs ozols ar līksti, kurā var šūpoties. Šī ir brīnišķīga vieta. Un šeit Lieldienas tiek sagaidītas daudzus gadus. Jau gadu desmitus."
