Centrs "Marta" aicina krimināli sodīt par uzmākšanos
Seksuāla uzmākšanās ir nevēlama vārdiska, nevārdiska vai fiziska seksuāla rakstura rīcība. Tā var notikt arī tikai vienreiz, lai to uzskatītu par seksuālu uzmākšanos, saka tiesībsargs.
Liecības par, iespējams, notikušo Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā ir gan par fizisku pāridarīšanu, gan, piemēram, nevēlamu saraksti, par ko ir saņemts sods, bet ne kriminālsods.
Pašlaik aktualizētas diskusijas par to, vai esošā likumdošana pietiekami pasargā un vai tā pietiekamā apmērā ļauj saukt pie atbildības.
Policijas priekšnieks Armands Ruks šonedēļ LTV raidījumā "Šodienas jautājums" apgalvoja, ka pašlaik policija varot nošķirt – kur sākas kriminālatbildība.
"Būtībā likumā instrumenti ir un atbildības ir noteiktas. Bieži vien jautājums ir par to, vai cilvēki ir gatavi runāt par šiem gadījumiem. Tas ir viens. Otrs – cik ilgs laiks ir pagājis? Tam arī ir būtiska nozīme," klāstīja Ruks.
Nevalstiskā organizācija "Centrs "Marta"" aicina virzīt priekšlikumus grozījumiem likumdošanā. Pašlaik krimināli sodīt var par izvarošanu un fizisku, seksuālu kontaktu, par vajāšanu. Centrs "Marta" aicina konkrēto gadījumu –izmeklētos notikumus Mūzikas akadēmijā – izmantot kā pamatu seksuālās uzmākšanās noziedzīgā nodarījuma ieviešanai Krimināllikumā.
"Šobrīd principā mēs varam turpināt apvainojošus vai uzmācīgus komentārus. Es apzinos, ka, ja es arī vērsīšos tiesībsargājošajās institūcijās, tās principā nesaredzēs lietu, ko ierosināt. Mēs noteikti strādāsim pie tā, lai Krimināllikumā būtu šie grozījumi. Tam principā ir jānotiek jebkurā gadījumā. Šis ir brīdis, kas parāda, ka mums tiešām ir šis caurums," sacīja centra "Marta" jaunatnes programmu vadītāja Madara Kanasta-Ieviņa.
Arī Stambulas konvencijas 40. pantā rakstīts, ka konvencijas dalībvalstis pieņem normatīvos aktus un veic citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka krimināli vai citādi juridiski tiktu sodīta jebkāda nevēlama verbāla, neverbāla vai fiziska seksuālā uzvedība, kuras mērķis vai sekas ir cilvēka cieņas aizskaršana, īpaši tad, ja tiek radīta iebiedējoša, naidīga, pazemojoša, apkaunojoša vai uzbrūkoša vide, atgādina speciāliste.
Tieslietu ministrijā jau vērtē
Pašlaik zināms, ka Tieslietu ministrija jau vērtē – ko un kā darīt. Turklāt ne tikai darba vai akadēmiskajā vidē, bet sabiedrībā vispār.
Bet viedokļi par kriminālatbildības noteikšanu atšķiras.
"Vai tiešām esošais tiesiskais regulējums ir tik bezzobains? Tam mēs gluži nevarētu piekrist. Vai vajadzētu pilnīgi visu kriminalizēt? Tas būtu atkal nesamērīgi. Tāpēc ir ļoti būtiski, ka eksperti izdara savu darbu.
Un šobrīd tas nav izdarīts, lai saprastu, kas ir tie robi un jomas, ko vajadzētu noregulēt. Bet arī jāatceras, ka veselo saprātu neviens nav atcēlis," pauda Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa.
Jau šobrīd arī Krimināllikums par ļoti smagiem seksuālās vardarbības gadījumiem paredz kriminālatbildību, sacīja Siliņa.
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība") LTV "Panorāmai" stāstīja – grozījumi ir vajadzīgi un tie būs. Viņam šķiet, ka tā varētu būt administratīvā atbildība. Ja intensitāte un izpausmes atkārtojas, tad varētu runāt par kriminālatbildību atbilstīgi likumam.
"Administratīvā atbildība, manuprāt, var tikt paredzēta par nevēlamu komunikāciju. Nevis par to, ka kāds piedāvāja stāties attiecībās, vienalga, ar kādiem vārdiem viņš to izdarīja, bet par to, ka viņš turpina to piedāvāt un prasīt, kad viņam ir skaidri pateikts – "Stop! Nevajag!". Šajos gadījumos es domāju, ka administratīvā atbildība var tikt paredzēta.
Es neizslēdzu, ka mēs varam domāt par kriminālatbildību, ja ir kaut kādi atbildību pastiprinoši apstākļi," pieļāva Judins.
Tikmēr šajā piektdienā Mākslu un kultūras universitāšu padomē meklēs risinājumus drošas mācību vides nodrošināšanai. Ja padome lems par nepieciešamām izmaiņām normatīvajā regulējumā, tālākās diskusijās par šo tēmu tiks iesaistīta arī Labklājības ministrija, valdība un Saeima.
KONTEKSTS:
Latvijas Televīzijas raidījuma "Kultūršoks" rīcībā nonākušas septiņu JVLMA studenšu liecības par atsevišķu pasniedzēju seksuālu uzmākšanos.
Akadēmija vērsusies Valsts policijā saistībā ar raidījumā izskanējušo informāciju, arī Kultūras ministrija ir aicinājusi akadēmijas studentes, kas cietušas no pasniedzēju seksuālās uzmākšanās, iesniegt trauksmes ziņotāja pieteikumus.
JVLMA padome 11. martā izteica neuzticību JVLMA rektoram Guntaram Prānim un aicināja atkāpties no amata. Padome aicinājusi akadēmijas Senātu 8. aprīlī sasaukt sēdi par Prānim izteikto neuzticību.
Policija 11. martā ir saņēmusi iesniegumu un sākusi resorisko pārbaudi, bet dažas dienas vēlāk tika sākts kriminālprocess.
