- Saspīlēto atmosfēru pamana ne tikai psihologi
- Bērniem draud – "nu jūs dabūsiet!"
- Bijušie audzēkņi liecina – no vadītājas baidījās visi
- Pārkāpumus konstatē arī Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija
- Jelgavas Sociālo lietu pārvalde problēmas neredz
Pusgada garumā eksperti visos bērnunamos novēroja un intervēja audzēkņus un personālu, mēģināja izprast bērnu vajadzības. Fiksētie notikumi Jelgavas bērnunamā noslēgušies ar apjomīgiem iesniegumiem bērnu tiesības sargājošajām iestādēm, un par tiem, kā arī par bērnunamu sistēmu vēsta sabiedrisko mediju sērija "Sistēmas bērni".
Nevar nepamanīt saspīlēto atmosfēru
Jelgavas bērnunamā situāciju vērtēja četri cilvēki, tajā skaitā fizioterapeite Zane Paiča, kas pārstāv "AC konsultācijas".
"Viesošanās puišu grupiņā, kur bija skolas vecuma zēni: tur puisis - tāds 16 gadus vecs - sēž un skatās televizoru, un mēs atnākam, un tur vienkārši noņem pulti un izslēdz. Tas tā kā parāda to attieksmi, ka tas zēns ar garīgu atpalicību varbūt nav tik spējīgs kā citi, bet tā attieksme tāda, nu, šķirošana," stāsta Paiča.
"Tāpat puišu grupā varēja redzēt īstenībā pat tādu kā.. Jā, ka tur no audzinātāju puses diezgan liela agresija. Tā kliegšana visu laiku. Tāda kā pazemojoša komunikācija - ka tu jau tāds un šitāds," atceras eksperte.
Fizioterapeites uzdevums bija vērtēt bērnu fizisko stāvokli, tomēr paaugstināto stresa līmeni, kas iestādē valdījis no dienas uz dienu, nevarējusi nepamanīt.
"Man liekas, ka tur ir pavisam citi likumi. Man ir grūti izskaidrot. Nu, tāda sajūta, ka tā tiešām ir drīzāk vadības atbildība, kā organizēt personālu, kā apmācīt viņus komunikācijā ar bērniem," norāda fizioterapeite.
"Šis man ļoti atgādināja manu bērnību bērnudārzā, teiksim tā. Šīs metodes vairs netiek pielietotas progresīvās bērnu iestādēs," uzsver Paiča.
Emocionālā vardarbība, varas baudīšana pār bērniem fiksēta vairākos gadījumos, kuros novērotāji savām acīm pieredzēja naidīgus izteikumus, piemēram, pret romu tautības bērniem, ka tādiem iestādē neesot vietas.
"Nu gan jūs visi dabūsiet!"
"Darbiniece Inta arī bļaujot uz puišiem, apsaukājot par muļķiem un stulbeņiem. Kādu zēnu rauj aiz rokas un saka - velcies ātrāk, idiot," fiksēts liecībās. Daudz aprakstītas arī fiziskās vardarbības epizodes, un saņemto iesniegumu Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija nodēvējusi par vēsturiski apjomīgāko. Ikdienā vien sūdzoties par vienu vai dažiem atsevišķiem gadījumiem.
Viena no spilgtākajām liecību epizodēm apraksta piespiedu ēdināšanu:
Ēdot pusdienas, audzinātājas asistente Inese kādam zēnam tur galvu un ar īkšķi un rādītājpirkstu spiež abas ausis. Viens zēns raud, otrs pretojas. Viens no zēniem skrien uz tualeti un darbiniece Inese līdzi, tualetē zēns sāk raudāt un tur ar roku dibenu, bet darbiniece saka – "Redzi kā sasities! Tas tāpēc, ka skrēji." Darbiniece Inese, turot aiz kakla zēnu, ved ēst un viņu nosēdina atsevišķā vietā no citiem. Vēl citam zēnam darbiniece Inese sāk sist pa rokām, jo puika slauka muti krekliņā.
"Bet uz aicinājumiem izbeigt šīs darbības, uz aicinājumiem vienkārši apsēsties man blakus un pagaidīt, lai bērni paēd, uz to netika reaģēts," stāsta cita eksperte, psiholoģe Andrija Likova.
"Piemēram, viens zēns, atkārtojot vienas meitenes darbības, sāka ņemt no zupas ārā gaļu, un šī aprūpētāja pieskrēja klāt un sāka tam zēnam bāzt šo gaļu ar varu mutē. Ar rokām ņem šo gaļu, ko viņš ir salicis pie zupas šķīvīša uz galda, un ar varu bāž viņam mutē. Tas teksta pavadījums ir tāds – "es par jums visu pastāstīšu vienai citai aprūpes personai, tad jūs zināsiet, kas būs, nu gan jūs visi dabūsiet!"," atceras Likova.
Līdzīgi gadījumi arī konstatēti, kad šī pati audzinātāja kādu meiteni velk aiz matiem un pārtrauc to tikai tad, kad psiholoģe Andrija Likova iesaistās, noņemot viņas rokas no pusaudzes zirgastē sasietajiem matiem.
"Zālē notika koncerts, kurā daļa aprūpes centra bērnu sniedza koncertu, es sapratu toreiz - kaut kādiem pašvaldības cilvēkiem. Savukārt mēs atradāmies blakus grupā, tur bija vairākas meitenes un tur bija aprūpētāja. Vairākas meitenes smējās, runājās. Vienā brīdī šos smieklus pārtrauca aprūpes persona. Viņa pieskrēja klāt tai meitenei un sāka vilkt viņu aiz matiem. Pēkšņi tas notika. Bez brīdinājumiem, bez kādiem komentāriem," stāsta Likova.
"Runājot par tiem darbiniekiem, kuri tika minēti šajos gadījumos, nu netika novērotas šīs lietas. It sevišķi šis gadījums, raušana aiz matiem," noliedz bērnunama vadītāja Maija Neilande, kad viņai rāda izvilkumus no iesniegumiem.
"Šī darbiniece arī daudz strādāja paralēli ar grupas darbinieku, šīs lietas netika novērotas. Ja novērtētājs ir bijis uz septiņām stundām kopumā.. Atvainojiet, pa tām stundām nevar gūt dziļu, kā teikt, uzticēšanos," iebilst Neilande.
Bijušie audzēkņi: No vadītājs baidījušies visi
Bet vairākās bērnu liecībās minēts arī vadītājas Neilandes vārds. Vairāki bērni uzsvēruši, ka Neilandei īpaši nepatīkot meitenes. Kādai gaidībās esošai jaunietei viņa esot norādījusi - cik stulba esi tu, tik stulbs būs tavs bērns.
Bērni liecina:
Vadītājai Maijai Neilandei ļoti nepatīk meitenes. Viņa viņas neieredz, sit. Iet vienkārši garām un parauj aiz matiem, pagrūž vai iesit. Jauniete liecina par draudzeni, ka vadītāja apsaukāja un raustīja meiteni, kas tobrīd bija stāvoklī. No vadītājas ciešot ļoti mazās meitenes, bet visi pie tā esot šeit pieraduši.
"Man ir meita un dēls. Man ir mazmeita un mazdēls. Man nav nekāda pamata neieredzēt meitenes vai zēnus. Es visu mūžu esmu ar diviem dzimumiem," apsūdzības noliedz Neilande.
"Kāpēc man [amatu] vajadzētu atstāt?" tā direktore atbild uz jautājumu, vai neredz savu atbildību pār kolektīvu kopumā. Varētu atkāpties, bet bērnunamā strādājot no pirmās dienas, jau 23 gadus. Amatu atstāt neesot gatava.
Pēc pirmajiem stāstiem par "Sistēmas bēriem" Latvijas Radio jau saņēmis bijušo audzēkņu vēstules un zvanus. Viņi stāsta par psihoneiroloģiskajām slimnīcām, uz kurām nogādāti paši vai grupas biedri bez redzama iemesla, un raksta arī, ka no Neilandes "baidījās VISI, pat personāls".
Ja pati vadītāja var atļauties būt rupja ar saviem padotajiem, agresīva, nav brīnums, ka darbinieki savas dusmas izgāž uz bērniem, norāda bijušie audzēkņi.
Pārkāpumus konstatē arī bērnu tiesību inspekcija
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija izmeklēšanā konstatējusi trīs bērnu tiesību pārkāpumus - nepamatotu ievietošanu internātos, mazu ieinteresētību par bērnu skolas gaitām un arī nepieņemamas, nepedagoģiskas metodes, ko personāls uzskata par normālām.
Tuvāko divu nedēļu laikā ar pārbaudes aktu iepazīstināšot bērnunama vadītāju, bet pašvaldībai izvirzīs konkrētus uzdevumus un ieteikumus, iespējams, arī ierosinājumu vērtēt vadītājas atbilstību ieņemamajam amatam.
Inspekcijas Bērnu tiesību aizsardzības nodaļas vadītāja Inga Krastiņa stāsta, ka "iestādē tiek izmantotas nepedagoģiskas bērnu disciplinēšanas metodes, bērni tiek likti kaktā, iestādes darbinieki šo disciplinēšanas metodi akceptē par labu esam".
"Tāpat arī mazākie bērni, kas ir pirmsskolas vecumā, tiek likti gulēt, ja viņi neklausa. Iestādes vadītāja tiks iepazīstināta ar šo pārbaudes aktu, viņai arī paliks viens eksemplārs pārbaudes akta. Pēc pārbaudes akta parakstīšanas inspekcija sagatavos vēstuli par pārbaudes rezultātiem. Tie tiks nosūtīti pašai iestādei un arī pašvaldībai," stāsta Krastiņa.
Vienlaikus vērtēt iespējamo vardarbību no trīs atstādināto audzinātāju puses likums ļauj deviņus mēnešus. Neoficiāli izskanējis, ka viena lietvedība drīz tiks izbeigta.
Jautājums gan, kā tik ilgā izmeklēšanā aizsargāt bērnus? Un kāpēc inspekcija, kas gadiem saņem iesniegumus par pārkāpumiem Jelgavā, līdz šim vardarbību nebija novērsusi? Robeža starp vardarbību un disciplinēšanu ir ļoti šaubīga, šaura, saka Krastiņa. Likumā definīcija ierakstīta, bet interpretācija mēdz atšķirties.
Biedrības "Bērni bērniem" valdes locekle, vērtētāju grupas vadītāja Ieva Kalniņa, kas ir viena no pārkāpumu iesnieguma autorēm, uzdod vēl kādu jautājumu.
"To aprakstīto gadījumu bija tik daudz un tie bija tik pārliecinoši, ka tas vienkārši ir skaidrs, ka tas nav viena eksperta izdomājums vai krāsu sabiezinājums. Tā ir. Par šo konkrēto iestādi runājot, vai tiešām pilnīgi neviens, kas strādā ar šo iestādi, vai internātskolu, teiksim, skolotāji, nepamana, kādi bērni nāk? Vai kādas citas iestādes, uz kurām šie bērni tiek nosūtīti, vai viņi nepamana, ka kaut kas ar šiem bērniem nav kārtībā?" jautā Kalniņa.
Neoficiāli zināms, ka bērni par atsevišķām audzinātājām, kas darījušas pāri, sūdzējušies skolā. To noliedz Jelgavas 2.internātpamatskolas direktore Larisa Simkina. Šajā skolā mācās daļa bērnunama bērnu.
Pilsēta dzīvo pārliecībā, ka viss ir kārtībā
Jelgavas Sociālo lietu pārvaldē bērnunama vadītāju slavē un slavē, arī bāriņtiesa Jelgavā strādājot īpaši atbildīgi un neko neesot pamanījusi. Cer, ka pārkāpumu lietu pret audzinātājām izbeigs, saka Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Rita Stūrāne.
"Ja šajā brīdī arī bāriņtiesai, kura pie mums strādā ļoti atbildīgi, nebija nekādu aizdomu, ka tur varētu būt šādi pārkāpumi, tad acīmredzot jāatļaujas prognozēt, ka šie fakti diez vai apstiprināsies," uzskata Stūrāne.
"Katrā ziņā iepriecinoši bija arī tas, ka Labklājības ministrijas Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas attiecīgās nodaļas vadītāja arī teica, ka saņemto sūdzību skaits gada laikā ir ap tūkstoti, bet apstiprinās ap 7%. Protams, ka tas ir jebkuram no iestādes personāla, es domāju, mācību stunda par to, kā ir jākontrolē sava rīcība un kā to var uztvert cits," saka Stūrāne.
Rodas priekšstats, ka pilsēta gadiem dzīvo pārliecībā, viss ir kārtībā. Nedz vadītāja redz iemeslu atkāpties, nedz Sociālo lietu pārvaldes direktore situāciju vērtē kā satraucošu.
Galu galā bērnunamā strādā 44 personas un lietvedība uzsākta tikai pret trim darbiniecēm, no kurām viena, pēc neoficiālām ziņām, varēšot atgriezties. Viņu vārdus neatklāj, aizbildinās, ka izmeklēšana vēl nav noslēgusies.
Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija minējusi, ka apstiprinās tikai 7% sūdzību aizdomas par vardarbību un cita veida pārkāpumiem.
Latvijas Radio iesniegumus un informāciju ir nodevis arī atbildīgajām Saeimas komisijām. Tās sola aktīvu līdzdalību problēmas risināšanā. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (Zaļo un zemnieku savienība), iepazīstoties ar materiāliem atzīst: "Lasu, kas šeit ir pavisam briesmīgi - ja kāds no darbiniekiem bērniņam, kurš to gaļu negrib ēst, ar varu bāž mutē, un tur ir rakstīts par fizisku vardarbību pret bērnu un tā tālāk, un par bērniņu atģērbšanu plus 18 grādu siltā telpā un tā tālāk, tā kā es domāju, ka ļoti daudziem Latvijā, ja viņi to izlasītu, paliktu ļoti neomulīgi".
"Mēs ļoti nopietni uztveram jebkādu informāciju, kāda ir nodota mūsu komisijai, un mums ir tādi nerakstīti likumi komisijā, ka par visiem jautājumiem - gan labiem, gan ne tik labiem un tādiem ļoti satraucošiem, kāds ir šis jautājums, - mans pienākums ir informēt deputātus," sacīja Barča.
Deputāti, kas ievēlēti no Zemgales, aicināti apmeklēt bērnunamu un skaidrot situāciju klātienē.
