Ceturtdien, 20. aprīlī, Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicināja iekļaut Saeimas darba kārtībā grozījumus Satversmē, kas noteiktu, ka prezidentu ievēl, atklāti balsojot, ar ne mazāk kā divām trešdaļām visu Saeimas deputātu balsu.
Par šī priekšlikuma iekļaušanu parlamenta darba kārtībā balsoja 44 deputāti, pret bija 39, bet 7 deputāti atturējās.
ZZS deputāte Daiga Mieriņa, aicinot atbalstīt ieceri, norādīja, ka pašlaik "politiskais tirgus, kas apņem prezidenta vēlēšanas, neveicina uzticību Saeimas darbam".
Viņa uzsvēra, ka prezidentam ir jābūt tādam, ka "saņem gan valdošo, gan opozīcijas partijas atbalstu un spēj vienot tautu, nevis šķelt un raisīt aizdomas, kurš ir labais un sliktais spēks, jo aiz katra deputāta stāv vēlētājs, kas ir Latvijas pilsonis".
Mieriņa arī pauda neizpratni, kāpēc prezidenta ievēlēšanai nepieciešama 51 balss, bet atcelšanai no amata – divas trešdaļas balsu, "kāpēc ievēlēt ir vieglāk, nekā atsaukt".
Saeima arī neiekļāva darba kārtībā opozīcijas partijas "Latvija pirmajā vietā" priekšlikumu no Satversmes izslēgt pantu, kas nosaka, ka "prezidents par savu darbību politisku atbildību nenes. Visiem Valsts prezidenta rīkojumiem jābūt līdzparakstītiem no Ministru prezidenta vai attiecīgā ministra, kuri līdz ar to uzņemas visu atbildību par šiem rīkojumiem".
Deputāts Ainārs Šlesers, uzrunājot deputātus, klāstīja, ka Saeimas ievēlēts prezidents nav populārs tautā un viņam būtu jānes atbildība par savu rīcību.