Aizvainojošie komentāri liek gatavot pilsonisko iniciatīvu
Indra Salceviča ir stiliste, modes dizainere un satura veidotāja, divu dēlu mamma un izglītota sieviete, kura ieguvusi dizaineres izglītību Latvijas Mākslas akadēmijā, pavisam nesen arī maģistra grādu komunikācijas zinātnēs Rīgas Stradiņa universitātē. Un pār viņu tikko ir nolijis melns un pretīgs rupjību pilns komentāru lietus.
Viss sākās ar interviju žurnālā "Ieva", kurā viņa dalījās ar savām emocijām, ar savu pieredzi, ar stāstu par savu attieksmi pret lieko svaru, stāstīja par savu ādas slimību – psoriāzi, par abu dēlu veselības grūtībām un par attiecībām ar vīriešiem. Nesen viņa ir šķīrusies, jo atklāja, ka vīrietis viņu krāpis.
Intervijas fragmentus pārpublicēja vairāki komercportāli, izceļot tieši šo pēdējo faktu. Un tad pie šīm pārpublikācijām portālos vai sociālajos tīklos parādījušies ļoti rupji un aizskaroši komentāri par Indru.
Indra Salceviča raidījumam pauda neizpratni, kāpēc, piemēram, naidīgi izsakās par cilvēkiem ar lieko svaru: "Tu esi vienkārši sabiedrības loceklis kā tāds – kā es tev traucēju ar to savu vizuālo izskatu?"
Viņa arī pauda, ka mediju virsraksti nereti jau ietekmē sabiedrības domu, "tas taču ir šausmīgi ietekmīgs instruments, daudz ietekmīgāks nekā Saeimas sēdes, kuras neviens neskatās".
"Es domāju, ka nekas nevar būt briesmīgāks, ja sabiedrībā vienkārši pazudīs tolerance vienam pret otru," sacīja Indra.
Tāpēc viņa ir sagatavojusi iniciatīvu portālam "Mana balss", lai mediju darbības regulējumā noteiktu – ja tas veido komentāru sadaļu, visiem komentāru autoriem būtu jābūt identificējamiem ar vārdu un uzvārdu, piemēram, pierakstoties ar "Latvija.lv" starpniecību.
Vai šāds ierobežojums būtu iespējams?
Žurnāliste Inga Spriņģe no "Re:baltica", no vienas puses, pozitīvi vērtēja šo iniciatīvu, jo "mēs runājam par šo tēmu, diskutējam, ka ir sasniegta kaut kāda mēra robeža un vairs netiek pieņemts, ka vienkārši negācijas internetā ir normāla sastāvdaļa un mums ar to ir jāiemācās sadzīvot".
Bet, no otras puses, Spriņģe īsti netic, ka "šī konkrētā iniciatīva vai parakstu vākšana kaut ko uzlabos", jo
"mazākā ļaunumu sakne ir dažādu portālu komentāru sadaļas, lielākais ļaunums un tā īstā elle ir tieši sociālie mediji
– "TikTok", "Facebook", "Instagram", kur ir iespēja atstāt šos komentārus, kur ir iespēja rakstīt ar anonīmiem kontiem". Un šeit valstiskā līmenī nevar pieņemt ierobežojošu likumdošanu.
Portāla "La.lv" galvenā redaktore raidījumam atzina, ka Indra var lūgt dzēst komentārus vai arī liegt komentēšanas iespējas.
Savukārt, vērtējot Indras iniciatīvu par komentēšanas iespējām tikai identificējamiem lietotājiem, piemēram, pierakstoties ar "Latvija.lv", Dravniece teica, ka "tā noteikti ir tēma, par ko ir vērts diskutēt un uzzināt, ko mediju uzraugi par to domā, ko citi mediji par to uzskata, kur arī šī komentāru sadaļa ir varbūt vēl lielāka un plašāka nekā pie mums."
Bet portāla "Delfi" galvenais redaktors, Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētājs Filips Lastovskis sacīja, ka "pirmkārt, ir uzteicami, ka cilvēki cenšas būt pilsoniski aktīvi, izmantot savas demokrātiskās iespējas, izmanto "Mana balss" rīkus".
"Bet, ja man jāskatās saturiski, tad es uzskatu, ka nav pamata īsti tā jēgpilni runāt par šādu iniciatīvu, jo Latvijā aizvien eksistē vārda brīvība un Satversmi neviens nav atcēlis.
Satversmē ir minēts, ka vārda brīvība ir ikvienai personai, nevis tikai tai, kura var pierādīt savu personas kodu," sacīja Lastovskis.
Par komentāriem jau paredzēta atbildība un vainīgos var atrast
Par komentāriem var prasīt atbildību saskaņā ar Krimināllikuma pantiem par neslavas celšanu, sociālā naida un nesaticības izraisīšanu, par nacionālā, etniskā, rasu vai reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu.
Arī Civillikumā paredzēts aizliegums publiski paust nepatiesas, godu un cieņu aizskarošas ziņas. Ja cilvēks uzskata, ka komentārs viņu aizskar, viņam pašam jāvēršas tiesā.
"Aizliegtais paņēmiens" arī uzmeklēja trīs cilvēkus, no kuru profiliem ir rakstīti nievājoši komentāri par Indru, bet visi trīs apgalvoja, ka šos komentārus viņi noteikti nav rakstījuši.
Uzņēmējs Aldis Riduzis Kacanovs pieļāva, ka viņa profils uzlauzts, un apgalvoja, ka viņš neko tādu nerakstītu. "Vai tad es izskatos pēc maza bērna? Pat mazs bērns saprot, ka tas nav loģiski…" viņš sacīja.
Austris Jansons stāstīja, ka viņa profilam "Riepu Austris" ir pieeja vairākiem cilvēkiem, viņš aizskarošu komentāru nav rakstījis. "Es tādas muļķības "točna" nerakstītu," viņš apgalvoja.
Arī uzņēmēja Ingūna Bedikere skaidroja, ka viņas profilam ir pieeja vairākiem cilvēkiem, bet viņa aizskarošu komentāru par Indru nerakstīja un to neatbalsta.
Tiesā ir bijuši gadījumi, kad var pierādīt komentāra autorus, raidījumam stāstīja zvērināts advokāts Viktors Tihonovs.
"Cilvēks saka tiesai – "ziniet, tas ir darba telefons, ārpus darba laika es, protams, telefonu nelietoju, tas vispār nebija pie manis, tas nebiju es". Sakaru operators, izsniegdams īsziņu, parāda lokāciju, kur tas telefons ir. Un tagad viņam pajautā adresi – kur viņam tā māja.. Tas telefons bija pie viņa visu nakti. Ko tiesa teica? "Nu, mīļais draugs, tam tavam stāstam ticēt ļoti sarežģīti’," stāstīja Tihonovs.
Un arī anonīmie komentētāji ar izdomātajiem segvārdiem mūsdienās anonīmi tikai publiskajā vidē – ja vajag, viņus varot atrast pēc IP adresēm.
Tihonovs gan atzina, ka gadījumā, ja Indra par rupjiem komentāriem vērstos tiesā, sadurtos vārda brīvība ar izteiksmes līdzekļiem – "jāsaprot arī mums no otras puses, ja tu nāc uz publisko telpu un stāsti savu privāto dzīvi, izrādi to visiem, tad tu, protams, nāc, laikam sagaidīdams, ka būs arī diskusiju–viedokļu apmaiņa par to, vai tas ir labi vai nav labi".