Neraugoties uz cilvētkiesību aizstāvju protestiem, pagājušomēnes pēc daudzu gadu diskusijām Eiropas Parlaments atbalstīja jauno Migrācijas un patvēruma paktu. Tas apgrūtinās trešo valstu migrantu iespējas iekļūt ES. Dalībvalstu dienestiem arī būs vieglāk nosūtīt atpakaļ tos patvēruma meklētājus, kuru pieteikumi netiek apmierināti.
Nevalstisko organizāciju pārstāvji Eiroparlamenta sēžu zālē skaļi aicināja balsot pret, jo pakts nogalinot. Proti, bēgļiem būšot mazākas izredzes tikt pie taisnīgiem lēmumiem. Savukārt vairākas dalībvalstis iebilda, jo jaunā likumu pakete paredz arī nelegāli iekļuvušo migrantu pārdali starp valstīm.
Latvijā pret ir tagad opozīcijā esošās Nacionālās apvienības (NA) politiķi. Viņi nesekmīgi aicināja Saeimu atbalstīt paziņojumu, ka Latvija nepieņems nekādas piespiedu migrantu uzņemšanas kvotu sistēmas. Saeimas sēdē argumentēja Ārlietu komisijas vadītājs un Eiropas Parlamenta deputāta kandidāts Rihards Kols (NA):
"Otrkārt, neatkarīgi, vai kāda dalībvalsts prasa... un saskaras ar izaicinājumu migrācijas jomā, Latvijai ik gadu ir jāuzņem ne mazāk kā 99 migranti un jāiemaksā ne mazāk kā divi miljoni…"
Migrācijas pakts paredz solidaritātes mehānismu, kurā piedalās visas valstis. Gadā tie būtu uz citām valstīm pārvietoti vismaz 30 tūkstoši cilvēku. Katrai valstij ir noteikta kvota, ņemot vērā tās iedzīvotāju skaitu un iekšzemes kopproduktu. Latvijai tie ir 99 cilvēki. Taču valsts var arī atteikties viņus uzņemt un tā vietā par katru neuzņemto cilvēku solidaritātes fondā iemaksāt 20 tūkstošus eiro. Tātad neuzņemšanas gadījumā Latvijai būtu jāmaksā divi miljoni eiro gadā.
Kontekstam jānorāda, ka saistībā ar patvēruma meklētājiem, ko mūsu valstī pēdējos gados spiež ielaist Baltkrievija, ES līdz šim Latvijai ir piešķīrusi ap 90 miljoniem eiro. Tas ir daudz vairāk, nekā no mums solidaritātes iemaksās prasītie divi miljoni gadā.
Deputāts Kols Saeimas sēdē arī izteicās, ka pakta rezultātā Latvijai var nākties uzņemt pat 10 tūkstošus cilvēku gadā.
"Nu, tagad arī modelējam situācijas. Ir spiediens ārējais. Tātad par vienu personu, ja mēs neuzņemam, mums jāiemaksā 20 tūkstoši eiro. Var būt situācija, ka piepeši Latvijai pārdales mehānisma ietvaros ir jāuzņem 10 tūkstoši personu. Kurš no Saeimas deputātiem ir gatavs veikt iemaksas 200 miljonu eiro apmērā no nodokļu maksātāju naudas?"
Līdzīgi mikroblogošanas vietnē "Twitter" jeb "X" rakstīja cits NA deputāts Jānis Dombrava:
"Tomēr šis migrācijas pakts var novest pie tā, ka ES var pieprasīt Latvijai uzņemt 10 tūkstošus migrantu viena gada laikā vai piespiest Latvijai iemaksāt 200 miljonus eiro kopējā budžetā."
"Re:Check" jautāja abiem politiķiem, no kurienes viņiem tādi skaitļi. Kols atbildēja, ka tā ir ilustratīvos nolūkos izmantota hipotētiska situācija ar hipotētiskiem skaitļiem. Savukārt Dombrava atsaucās uz migrācijas krīzi pirms gandrīz desmit gadiem, kad Eiropā ieceļoja vairāk nekā miljons cilvēku. Tas nozīmējot, ka šādi masveida viļņi varot būt arī nākotnē un ar šādu mehānismu Latvijai būtu jāuzņem daudzi tūkstoši vai arī jāveic daudzmiljonu iemaksas.
Šādiem pieņēmumiem nav pamata. Arī pērn ES konstatēti aptuveni 380 tūkstoši nelegālu robežšķērsojumu – lielākoties ar laivām pa Vidusjūru.
Tas ir augstākais rādītājs kopš bēgļu krīzes 2016. gadā. Neraugoties uz to, dalībvalstis pēc ilgām diskusijām spēja vienoties, ka starp valstīm pārvietoti tiktu tikai 30 tūkstoši cilvēku. Šādi lēmumi tām būs jāpieņem arī turpmāk par katru nākamā gada skaitli. Pakts arī nosaka, ka valstij šo solidaritātes prasību var samazināt vai pat atcelt, ja tā pati cieš no būtiska migrācijas spiediena.
