Otrdien, 20. jūnijā, Levits, tiekoties ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (SEPLP), pārrunāja padomes izstrādātās koncepcijas vadlīnijas, apvienotā sabiedriskā medija finansēšanas modeļus, citu Eiropas Savienības valstu sabiedrisko mediju finansēšanas un attīstības pieredzi, informēja prezidenta kanceleja.
"Viens no demokrātiskas valsts stūrakmeņiem ir spēcīgi sabiedriskie mediji. SEPLP ir padarījusi savu darbu," norādīja Levits.
"Tagad Ministru kabinetam un Saeimai ir jāpieņem politiski lēmumi par apvienošanu un finansēšanas modeli," pauda prezidents.
"Politiķiem jānodarbojas ne tikai ar sevi, bet jāpieņem arī nepieciešamie lēmumi. Apvienošana ļautu efektīvi izmantot valsts līdzekļus. Tā dotu iespēju straujāk attīstīt digitālās platformas, kas savukārt palielinātu auditorijas aptveri. Kā būtisku es arī uzskatu satura paplašināšanu, dažādošanu, kvalitātes paaugstināšanu," atzīmēja Levits.
Pēc tikšanās viņš secināja, ka sabiedrisko mediju apvienošanas un finansēšanas plāni ir atdūrušies pret politiķu nespēju uzņemties iniciatīvu.
SEPLP jau daudzkārt paudusi, ka konkrēta finansējuma noteikšana ļautu pārtraukt līdzšinējo hronisko naudas trūkumu, apvienot radio un televīziju un ka tas ir sabiedrības interesēs.
"Mums bija ļoti svarīgi dzirdēt, ka prezidents uzskata, ka ir jāturpina uz priekšu pārējās izmaiņas, ka ir jāievieš tomēr jauns finansēšanas modelis. Ir jāvirzās uz vienota, spēcīga sabiedriskā medija izveidi," sacīja SEPLP priekšsēdētājs Jānis Siksnis.
"Patlaban situācija ir tāda, ka diemžēl nedz Ministru Kabinets, nedz Saeima, attiecīgā komisija varbūt nav uzņēmusies iniciatīvu šajā jautājumā, ir beidzamais laiks to darīt," sacīja Levits.
Diskutēts par sabiedrisko mediju apvienošanu ir jau vairāk nekā 10 gadus. Mediju darbību regulējošo likumu izstrādē Levits bijis iesaistīts savas prezidentūras laikā un interesi saglabāšot arī turpmāk.
"Es tad kā nākamais bijušais prezidents, protams, kā aktīvs pilsonis ar svarīgiem jautājumiem arī turpināšu nodarboties, pievērsties un šis tiešām ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas attiecas uz mūsu demokrātiju," uzsvēra Levits.
Prezidents uzskata – kuru no finansēšanas modeļiem izvēlēties – tas ir politiķu ziņā, taču rezultāts nedrīkst būt tāds, lai ciestu mediju saturs.
Pašreizējos apstākļos mediji naudas trūkuma dēļ ir spiesti samazināt daļu oriģinālā satura un iecerēto inovāciju.
KONTEKSTS:
Par sabiedrisko mediju apvienošanas un turpmākas attīstības scenārijiem sarunas ilgušas vairāk nekā desmit gadu. SEPLP 2021. gada februārī aicināja apvienot Latvijas Radio un Latvijas Televīziju 2024. gadā un mediju budžetu piesaistīt konkrētu nodokļu ieņēmumiem. Koncepcijas par sabiedrisko mediju apvienošanu un par finansēšanas modeli Saeimā iesniegtas atkārtoti novembrī, un šogad marta sākumā Saeima konceptuāli atbalstījusi ieceri par apvienotā sabiedriskā medija izveidi, taču vēlāk koalīcija vienojās nesteigties ar mediju apvienošanu un nevirzīt tālāk nepieciešamos likuma grozījumus, un tagad tiek pieļauts, ka medijus varētu apvienot nākamgad aprīlī.
Pirms lēmuma par apvienošanu politiķi arī vēlas sagaidīt redzējumu par turpmāko finansēšanu.
