Ministre sacīja, ka kopumā 140 miljoni eiro nepieciešami ambulatorajiem izmeklējumiem, stacionārajai aprūpei, tāpat bērnu zobārstniecībai, kompensējamiem medikamentiem, kā arī ģimenes ārstu prakšu stiprināšanai.
Paredzēts, ka papildu finansējums nozarē nonāks vairākos posmos. Pirmajā posmā plānots novirzīt 57 miljonus eiro.
Precizējums
Veselības ministrija precizē veselības ministres Līgas Meņģelsones intervijā teikto, norādot, ka pirmajā posmā plānotais papildu finansējums 57 miljonu eiro apmērā netiks novirzīts tikai ambulatorai aprūpei, bet vairākām lietām.
Veselības ministrijā informēja, ka pirmajā posmā jūnijā–jūlijā plānotais papildu finansējums 57 miljonu eiro apmērā tika sadalīts vairākām lietām:
- 4,3 miljoni eiro bērnu zobārstniecības pakalpojumu apmaksai, nodrošinot papildu 89 tūkstošus zobārstu apmeklējumus;
- 17,2 miljoni eiro ambulatoro pakalpojumu - speciālistu konsultāciju, izmeklējumu un dienas stacionāra pakalpojumu apmaksai;
- 15,6 miljoni eiro slimnīcām energoresursu un ēdināšanas pakalpojumu sadārdzinājuma segšanai;
- 17,4 miljoni eiro kompensējamo medikamentu apmaksai;
- 2,2 miljoni eiro ģimenes ārstu prakšu uzturēšanas izdevumu segšanai.
"Pēc diviem kovida gadiem ir ārkārtīgi daudz uzkrājušos veselības problēmu. Un ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs pēc iespējas vairāk dotu cilvēkiem iespēju aiziet uz ambulatoro sektoru, konsultēties pie speciālista, [lai būtu] izmeklējumi, diagnostika. Tas nozīmē, ka šie cilvēki tālāk nenonāks sarežģītākā situācijā un pēc tam jau stacionārā.
Tieši tāpēc ambulatorais sektors ir numur viens, un numur divi ir, protams, tāds sāpīgais punkts – tā ir bērnu zobārstniecība," teica ministre.
Meņģelsone piebilda, ka veselības aprūpei atrastais papildu finansējums ļaus noturēt rindas pēc valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem esošajā līmenī.
"Šeit mēs pat nerunājam par to, ka mēs rindas samazināsim. Mēs noturēsim rindas esošajā līmenī, nevis pagarināsim. (..) Mēs nebijām rēķinājušies ar to, ka vēl būs 20% [pacientu] pieaugums pēc izmeklējumiem, jo tiešām veselības kopējais stāvoklis pēc kovida ir tikai un vienīgi pasliktinājies. Tāpēc šis nebūs tāds, kā saka, kalna uzbērums, bet bedres aizlīdzināšana, lai mēs varētu normāli nodrošināt arī to pašu stacionāru darbību līdz gada beigām," skaidroja veselības ministre.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pauda, ka vienošanās par papildu 140 miljonu eiro piešķiršanu veselības aprūpei pasargās nozari no sabrukuma un sastapšanās "aci pret aci" ar maksas medicīnu rudenī.
"Šie papildu 140 miljoni eiro, no vienas puses, ir liels sabiedrības un nozares panākums, bet, no otras puses, tas ir nozīmīgs kļūdu labojums no valdības puses, jo šī summa ļaus veselības aprūpes valsts sektoram šogad darboties aptuveni tādā pašā līmenī kā līdz šim. Par uzlabojumiem diemžēl gan pagaidām vēl runāt nevar, jo līdz sabiedrības veselības pamatnostādnēs paredzētajai summai – papildu 306 miljoniem – joprojām pietrūkst vēl aptuveni 60 miljoni eiro," teica Keris.
KONTEKSTS:
Pārskatot citu ministriju budžetus, izdevies rast veselības aprūpei trūkstošos 140 miljonus eiro. Vislielākā daļa – 57 miljoni eiro – rasti, ministrijām un citām valsts iestādēm pārdalot ietaupījumus. Ievērojamas summas veselības aprūpei pārdalīt spējusi Ekonomikas ministrija, no kuras piešķirti 12 miljoni eiro, virs 10 miljoniem pārdalīti arī no Satiksmes ministrijas.